Georgs Pēlhavs

Dzimis mācītāja ģimenē Krimuldā.

1811. gadā apprecējies ar Hamburgas aristokrātu ģimenes atvasi Amāliju Māniki.

Vispārējs raksturojums
Pēlhavs, gūdams pirmos impulsus mūziķa darbībai Rīgā, ir starptautiski ievērojama personība mūzikas kultūrā kā nošu kolekcionārs, bibliotekārs, Johana Sebastiāna Baha (Bach) mūzikas renesanses veicinātājs, dziedāšanas un kormūzikas tradīciju veidotājs.
Pēlhavs Krimuldā un Rīgā pavadījis jaunības laiku, ieguvis muzikālo izglītību pie Georga Mihaela Tēlemaņa, Rīgas baznīcas mūzikas direktora, ērģelnieka, apgaismības laikmeta komponista. Studējis Jēnas universitātē (1792–1796), tad pārcēlies uz Hamburgu, kur dzīvojis no 1798. līdz 1813. gadam un strādājis kā dziedonis–tenors, dziedāšanas skolotājs un koncertu organizētājs. Jau jaunībā sācis vākt notis – šī kaislība noteikusi viņa turpmāko dzīvesgājumu. Savai muzikāliju kolekcijai iegādājies Filipa Emanuela Baha mantojumu. Arī Rīgā vācis notis, kuras aizvedis uz Vāciju. Pēlhava kolekcijā atrodami Rīgas un Kurzemes komponistu, piemēram, Paula Bukēna rokraksti un nošu pirmizdevumi, Georga Mihaela Tēlemaņa, Johana Fišera (Fischer) darbi u.c. materiāli.
No 1813. gada Pēlhavs dzīvo Berlīnē, kur turpina kolekcionēt notis, apbraukādams daudzas Eiropas izsoles, apciemodams manuskriptu īpašniekus un veikdams nošu iepirkumus. Pievēršas arī pētījumiem. 1814. gadā iestājas Berlīnes Dziedāšanas akadēmijā, no 1815. līdz 1826. gadam darbojas kā solists–tenors, no 1833. gada strādā kā Dziedāšanas akadēmijas bibliotekārs. Kopā ar Ādolfu Bernhardu Marksu (Marx) veicina Johana Sebastiāna Baha mūzikas renesansi, kā manuskriptu, tostarp Mateja pasijas īpašnieks rosinādams Baha darbu atskaņojumus (Baha mūzikas atdzimšana sākas 1829. gadā ar Mateja pasijas uzvedumu Fēliksa Mendelszona (Mendelssohn) vadībā Berlīnē, 100 gadus pēc tās pirmuzveduma). Ar Pēlhava līdzdalību Baha mūzikas renesanse, iestudējot Mateja pasiju, sākas arī Rīgā.
Pēlhava kolekcijas centrā – Bahu ģimenes notis (Johana Sebastiāna Baha un viņa dēlu sacerējumi), plašs senās mūzikas klāsts, kas ietver Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas (Palestrina), Orlando di Laso (Lasso) un citu autoru opusus, brāļu Jozefa un Mihaela Haidna (Haydn), Volfganga Amadeja Mocarta (Mozart), Ludviga van Bēthovena (Beethoven), Fēliksa Mendelszona darbu krājumu un citu autoru rokrakstus un nošu pirmiespiedumus. Pēlhava kolekciju pēc viņa nāves 1841. gadā iegādājas Berlīnes Ķeizariskā bibliotēka (tagad - Berlīnes Valsts bibliotēka), kur Pēlhava vākums iekļauts kā vienots fonds. Krājumā ir pāri par 2 600 nošu materiālu, turklāt tajā ietilpstošā Johana Sebastiāna Baha darbu kolekcija ir lielākā, kāda jebkad piederējusi privātpersonai.
Pēlhava krājums sastāv no 4 daļām: (1) 15. - 17. gadsimta grāmatām par mūziku, (2) 16.–17. gadsimta muzikālijām, (3) 18.–19. gadsimta muzikālijām, (4) mūziķu manuskriptiem, vēstulēm un portretiem. Laika līnijaLīdz 1792Dzīvojis Krimuldā un Rīgā, mācījies mūziku pie Georga Mihaela Tēlemaņa

1792–1796Studē Jēnas universitātē

1798–1813Dziedonis, dziedāšanas skolotājs, koncertu organizētājs Hamburgā

1811Apprecas ar Amāliju Māniki

1813Pārceļas uz dzīvi Berlīnē

1814Iestājas Berlīnes Dziedāšanas akdēmijā

1815 –1826Solists Berlīnes Dziedāšanas akadēmijā

1829Kā Johana Sebastiāna Baha manuskriptu īpašnieks veicina Mateja pasijas uzvedumu Berlīnē, tādējādi rosinot Baha mūzikas renesansi

1833Kļūst par Berlīnes Dziedāšanas akadēmijas bibliotekāruBibliogrāfija
Altmann, Wilhelm. Die Musikabteilung der Preuβischen Staatsbibliothek in Berlin. Zeitschrift für Musikwissenschaft, Jg. 3, 1920–1921, S. 426–437

Bach-Archiv Leipzig: Das Alt-Bachische Archiv – Geistliche Musik der Vorfahren Johann Sebastian Bachs. Begleitheft zur 54. Kabinettausstellung im Bach-Archiv Leipzig, 20. November 2002 bis 5. Januar 2003. Ausstellungskonzeption: Peter Wollny. Bach-Archiv, Leipzig 2002

Breģe, Ilona. Cittautu mūziķi Latvijā. 1401–1939. Rīga: Zinātne, 2001, 148. lpp.

Charteris, Richard. An Early-seventeenth-century Collection of Sacred Vocal Music and Its Augsburg Connections. Quarterly Journal of the Music Library Association,Vol. 58., 2002, pp. 511–535

Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1970, S. 594

Engler, Klaus. Georg Poelchau in Göttingen. Gesellschaft für Musikwissenschaft – Kongressbericht (GfMKB). Berlin: Gesellschaft für Musikwissenschaft, 1974, S. 376–379

Keuβler, Gerhard vov. Paulus Bucaenus. Riga: G. Löffler, 1931, S. 10

Koch,Klaus-Peter. Deutsche Musiker in Lettland einschließlich dem südlichen Livland.Musikgeschichte in Mittel- und Oseuropa, Heft 15. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag, 2015; https://www.gko.uni-leipzig.de/fileadmin/user_upload/musikwissenschaft/pdf_allgemein/arbeitsgemeinschaft/Heft15/Heft_15_Koch2Lettland.pdf

Kolneder, Walter. Lübbes Bach Lexikon. Bergisch Gladbach: Bastei Lübbe, 1994

Köhler, Karl-Heinz. Die Musikabteilung. Deutsche Staatsbibliothek 1661–1961, Teil I: Geschichte und Gegenwart. Leipzig: Buch- und Bibliothekwesen, 1961, S. 241–274

Lehmann, Karen. Die Anfänge einer Bach-gesamtausgabe 1801–1865. Leipziger Beiträge zur Bach Forschung, Bd. 6, Leipzig und Hildesheim: Bach-Archiv Leipzig, Georg Olms Verlag, 2004

Nachruf. Provinzialblatt fürKur-, Liv- und Estland, 1836, 13. Aug., Nr. 33

Reininghaus, Till. Zwischen Wien und Berlin: Die Musiksammlung von Aloys Fuchs und Georg Poelchau im Spiegel ihrer Korrespondenz. Sammelwerk= Wasserzeichen–Schreiber–Provenienzen. Neue Methoden der Erforschung und Erschlieβungvon Kulturgut im digitalen Zeitalter: Zwischen Wissenschaftlicher Spezialdisziplin und CatalogEnrichment. (=Zeitschrift für Bibliothekswesen und Bibliographie, Sonderband 118), Frankfurt: Wolfgang Eckardt, 2016, S. 27–45

Rose, Stephen. The Altbachisches Archiv.Early music, Vol. 33, Nr. 1, 2005, S. 141–144, doi:10.1093/em/cah058

Rudolph, Moritz. Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Komissions-Verlag von N. Kymmel, 1890, S. 282

Scheunchen, Helmut. Lexikon deutschbaltischer Musik.Wedemark-Elze: Verlag Harro von Hirschheydt, 2002, S. ?

Schneider, Max (Hrsg.). Altbachisches Archiv: aus Johann Sebastian Bachs Sammlung von Werken seiner Vorfahren Johann, Heinrich, Georg Christoph, Johann Michael u. Johann Christoph Bach. Das Erbe deutscher Musik, Reihe I. Breitkopf & Härtel, Leipzig 1935. Nachdruck 1966

Staatsbibliothek zu Berlin. Preussischer Kulturbesitz. Kataloge der Musikabteilung. Erste Reihe: Handschriften, Bd. 13. Die Signaturgruppe Mus. ms. 40 000 ff. Erste Folge: Handschriften des 15. –19. Jahrhunderts in mensuraler und neuerer Notation. Bearb. von Klaus-Otto Korth und Jutta Lambrecht unter mitarbeit von Helmut Hell. München: G. Henle Verlag, 1997

Informāciju sagatavojusi Ilze Šarkovska-Liepiņa

bibliotekārs
dziedātājs
kolekcionārs
skolotājs

Poelchau

Krimulda

Rīga

Hamburga

Berlīne

–1792
Rīga
Līdz 1792 Rīgā mācās mūziku pie Georga Mihaela Tēlemaņa

1792–1796

1792–1796
Jēnas Universitāte
Jēna
Studijas