Meklēt

Frīdrihs Mālberģis

1 bilde
Frīdrihs Mālberģis
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Lomas: dzejnieks, skolotājs

01.01.1824 – 03.03.1907

Frīdrihs Mālberģis (1824–1907) – skolotājs, dzejnieks. No 1845. gada laikrakstā "Latviešu Avīzes" publicējis tulkotus un lokalizētus stāstus, vēlāk tādos laikrakstos kā "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Balss" publicējis populārzinātniskus rakstus, stāstus, kā arī ap 200 dzejoļu. Sarakstījis pirmo latviešu mitoloģiski filozofisko poēmu "Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki" (1869), kurā simboliski vēstīts par latviešu tautas aizvēsturi. Sarakstījis arī pirmo G. Merķeļa biogrāfiju latviešu valodā "Garlība Merķeļa mūža strauts" (1934), kurā izmantota G. Merķeļa autobiogrāfija vācu valodā.

  • Darba autors (14)
  • Tulkotājs (1)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    01.01.1824
    Dundagas pagasts
    Dzimis Dundagas pagasta Antēs.

    Miršanas laiks/vieta

    03.03.1907
    Sece

    Personiska informācija

    Dzimis saimnieka ģimenē.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Dzeja
    1869: poēma "Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki"
    1880: krājums "Dzejas skaņas"
    1886: poēma "Sēris un Nāra"

    Proza
    1885: stāsts "Platā ēna" ("Austrums")

    Biogrāfija
    1934: pirmā G. Merķeļa biogrāfija latviešu valodā "Garlība Merķeļa mūža strauts" (pirmpublicēta žurnālā "Burtnieks")


    SASTĀDĪTĀJS

    1893: krājums "Bēru dziesmas visādām vajadzībām sētā un kapsētā"

    Citātu galerija

    PAR FRĪDRIHU MĀLBERĢI

    "Fridrihs Mālberģis savā mūžā (..) sarakstījis ap 200 dzejoļu, lokalizējis vairākas Krilova fabula, darbojies publicistikā. Dzejā galvenie motīvi gūti tautas dziesmās un teikās. Lielākais F. Mālberģa nopelns mūsu literatūras vēsturē tomēr jau pieminētai poēmai. Viņš aizsāka latviešu tautas eposa izveidi, ko vēlāk turpināja Auseklis, A. Pumpurs un citi."

    Arpins, A. Pirmās latviešu poēmas autors. Padomju Karogs, nr. 11, 26.01.1974.

    "Lauku nomalē dzīvodams, bez ciešākiem sakariem ar literāro pasauli, Mālberģis nespēja izkopt savu talantu. Viņa dzejai ir trūkumi gan formas, gan stila ziņā. Tomēr Mālberģa literārā darbība nav nenozīmīga. Viņš aizsācis vairākus literatūras žanrus, viņa dzeja tautā ilgi dzīvojusi, daži dzejoļi vai to atsevišķi panti folklorizējušies."

    Ņesterovs, O. Staburaga dziesminieka atcerei. Komunisma Uzvara, nr. 154, 29.12.1983.

    Nodarbes

    dzejnieks
    skolotājs

    Izglītība

    –1844
    Irlavas skolotāju seminārs
    Bētiņa iela
    Beidzis Irlavas skolotāju semināru.

    Darbavieta

    –1850
    Dundagas Kubeles pagastskola
    Kubalu skola
    Skolotājs pie E. Dinsberga.

    1851–1856
    Birzgales pagastskola
    Birzgale
    Skolotājs.

    1856–1886
    Seces pagastskola
    Sece
    Skolotājs, arī direktors.

    Apglabāts

    1907
    Sece