"Ansis Dekšenieks mani iepazīstināja ar latviešu literatūras vēsturi, kāda ta nu toreiz vēl bija, un nevien ar vēsturi, bet vairāk ar pašu literatūru. Līdz šim biju lasījis tikai dažādas Priežu kalna Rozes, grafa lielmātes Genovevas u. c. t. t. sveštautiešus latviešu tērpā, bet latviešu pašu literatūru nepazinu. Tagad iepazinos ar Lautenbachu-Jūsmiņu, Ausekli, Pumpuru, ar Aronu Matīsa izdotām mūsu tautas dziesmām. Šie darbi mani sajūsmināja līdz asarām. Mana dzīvā fantāzija man palīdzēja iedzīvoties šo dzejnieku un tautas dziesmu apdziedātos laikmetos un es viss kā grimtin iegrimu teiksmainās dzelmēs. Vec-Satiku sudmalu ezerā man dzīvoja nāras un zem vecajiem ozoliem, ezera krastā, gaišie senči ziedoja saviem dieviem. Manī brieda kaut kas latviski pagānisks, kur dzīvā, lieliskā daba un senču dievinātās dabas parādības izvērtās par savādu kultu, kas izdzēsa no manas dvēseles visu citu kultu pēdas. Skolā mācījos teicami, rakstīju labus "domu rakstus", bet brīvo laiku pavadīju ezera krastos, vizinājos pa ezera mierīgo līmeni laiviņā, maldīdamies pa bezgalīgajiem meldrājiem, lasīju, vai nogulēju kaut kur zem krūma caurus cēlienus sapņodams. No cilvēkiem noslēdzos arvienu vairāk un citu zēnu rotājās piedalījos tikai tad, kad tās bij radniecīgas manu sapņu pasaulei. Šaī laikā manī pamodās noteikta nacionāla apziņa un, ja es vēlāk Kuldīgas krievu skolotāju seminārā nevarēju iedzīvoties un iejusties, tad vainīga vienīgi šī spēcīgā apziņa — nabaga Dekšeniekam laikam ne reizi nebūs prātā ienācis, ka visam tam, kas nav latvisks, viņš mani galīgi "samaitājis".
Fricis Jansons. Pagātnes skicējums. Atziņas. 2.daļa, (1924)
"Par F. Jansona sirdslietu 20. un 30. gados k|ūst bērnu literatūra. Šai laikā iznāk virkne viņa grāmatu bērniem: "Mazie |audis un viņu darbi" (1927.), "Zanīte" (1928.), "Kad rociņas prasa darbu" (1929.), "Brīnumu zemē" (1929.), "Kad Puteņa tēvs līksmojas" (1930.), "Divas saimniecības" (1931.). F. Jansons rediģē arī sēriju mazajiem (6-9 gadus vecajiem) bērniem "Darbam un va|ai", par kuras atsevišķo grāmatiņu tematiku liecina jau to virsraksti» "Baltā villaine" (par sniegu), "Saulītei smaidot" (par pavasari) un t. t. F. Jansona bērnu grāmatas galvenokārt iznākušas progresīvā bērnu un jaunatnes literatūras izdevēja A. Jesena apgadā. F. Jansons labi pazīst bērnu dzīvi un psiholoģiju. Viņa bērnu prozai laba valoda, pozitīva tendence, bet bez kailas didaktikas. Krietnai daļai viņa stāstiņu ir populārzinātnisks raksturs, šie stāstiņi mazos lasītājus iepazīstina, oiem., ar meteoroloģiskajam parādībām, ar bitēm, putniem un pārējo dzīvo dabu."
Ancītis, V. Fricis Jansons. Padomju Zeme (Saldus), Nr.93 (07.08.1965)