Francis Murāns

Dzimis no Latgales – Viļānu pagasta Vecmurāniem izceļojuša zemnieku Florijana un Valentīnas Murānu ģimenē. Māsas Veronika Murāne, Ilze Murāne un brālis Ignats Murāns.
Tēvs strādāja Putilova fabrikā Sankpēterburgā. Sākoties revolūcijai, ģimene caur Somiju un Igauniju atgriezās Latvijā un atrada dzīves vietu Viļānu pagasta Murānos.
"Sākās sīvā ikdienas cīņa ar nabadzību, smago darbu, kurā iesaistījās arī zēns Francis, gan kā gans, gan kā palīgs tēvam pie arkla akmeņainajā druvā. Trūkums norūda zēnu kā fiziski, tā ari garīgi, no bērna izaug jauneklis un no jaunekļa vīrs, ar spārnotām jūtām pēc gara gaismas un vieglākas dzīves."/ Latvija Amerikā, 2002, 26. janv.

1949: 27. februārī no Brēmenes izceļoja uz ASV.

Jau pamatskolas gados sācis rakstīt dzejoļus, aktīvi dzejojis ģimnāzijā, kur publicējies skolēnu žurnālā "Vita Nostra".
1934: pirmā publikācija ārpus skolas žurnāla – dzejolis "Dzymto mojeņa" laikrakstā "Jaunais Vords" 1934. g. 10. maijā. Daudzi dzejoļi, vēlāk arī stāsti publicēti latgaliešu periodiskajos izdevumos, kā arī žurnālā "Sējējs" kopnacionālajā valodā.
Studiju laikā publicējies periodiskajos izdevumos "Jaunais Vōrds", "Straume", "Sējējs", "Olūts" u. c.
Literāro darbību turpināja bēgļu gados Vācijā un vēlāk ASV, publicēdamies arī latgaliešu rakstu valodā latgaliešu izdevumos, kā arī literārajā valodā.
Rakstījis dzeju, īsprozu.

1934: iestājies studentu korporācijā Lacuania.
Darbojies mākslinieku biedrībā "Zaļā Vārna".

Vācijā V. Loča apgādā izdeva dzejoļu krājumu "Ilgu zeme" (1946) un poēmu "Nelga" (1953). Šajās grāmatās turpināta pirmskara patriotiskās dzejas līnija, tā ir dziļi izjusta, dzimtenes mīlestības un ilgu apdvesta, mākslinieciski izkopta un augstvērtīga lirika.

"1950. gadā pārceļas uz dzīvi ASV. Tieksme pēc zinībām jaunekli neatstāj. Sākas studenta gaitas Detroitas Universitātē, kas beidzas 1952. gadā ar Maģistra grādu Tirdzniecības Administrācijā. Studijas turpinās Mičiganas Universitātē, kuru nobeidz, iztiku pelnīdams, 1957. gadā ar PhD grādu Starptautiskajā tirdzniecībā. Pēc Mičiganas Universitātes beigšanas Fr. Murāns kalpo kā lektors un profesors Lojolas katoļu universitātē Čikāgā un pēc desmit gadu darba pieņem profesora vietu Viskonsinas valsts universitātē Stevens Point. Stevens Point paiet viņa mūža ražīgākais un nopietnākais periods. Būdams bez ģimenes saistībām, savu mūžu viņš brīvi var veltīt zinātnei. Viņa raksti parādās daudzos amerikāņu žurnālos. Kā visnopietnākie jāmin – Journal of Finance; The Social Order; enciklopēdijā – American Men of Science un citur. [..] Fr. Murāna dzeju raksturo dziļā ticība, kas sakņojas Katoļu baznīcas atziņās, dzimtenes mīlestībā, darbā un dabā. īpaši liriski un sirsnīgi ir tie dzejoļi, kas veltīti Sv. Jaunavai Marijai, viņa paša miesīgajai mātei un dzimtenes izpostītajiem laukiem. Ne par velti dzejas recenzenti bieži Franci Murānu apzīmē par Latgales Poruku. Murāna literārais stils ir cauri un cauri lirisks, sirsnīgs un svinīgi patētisks, valoda gleznaina un viegli plūstoša. No viņa stila un valodas runā Latgales cilvēka dvēseles siltums un vienkāršība. Vairākiem dzejoļiem latviešu mūziķi ir devuši tikpat atsaucīgas un siltas melodijas. Fr. Murāns rakstīja arī balādes un mīlestības dzejoļus. Latviešu ganuzēna rūdījums darbā vienojas ar sapņiem uz zinātnes kalngaliem, melodiskā romantismā plūstošās vārsmas mijās ar protestu pret postu dzimtenē. Kristus un Sv. Jaunavas Marijas tēlam nestājas pretim satrauktās dzīves tumšās ēnas. Tāpēc nav nekādu sintēzes meklējumu un nav pretstatu. Modernās dzejas jēdziens ir ietverts dziļā reliģiozitātē un nacionālismā. Savus pēdējos gadus dzejnieks pavada materiālā pārticībā, tāpēc dzejoļu kompozicijā valda harmonija, vārdu izvēlē iejūtība un miers. Franča Murāna devums latviešu literatūrai nav liels, bet darbs pabeigts, gali sasieti un kā gaidīts viesis miers ir ienācis kā dvēselē, tā ari mājā. Vēsie zinātnes apsvērumi ir diktējuši savus nosacījumus arī emociju robežām."Puisāns, Tadeušs. Miris dzejnieks Francis Murāns. Latvija Amerikā, 2002, 26. janv.
"F. Murāna dzejā dominē patriotiski motīvi un dzimtenes mīlestības izjūta, tai ir izkopta forma, bagātīgs dzejas tēlaino izteiksmes līdzekļu klāsts. Dzejoļi "Ave Maria", "Motei Latgolai", "Svātvokorā", "Ilgu zeme", "Aglyunas motei" pieskaitāmi pie latgaliešu dzejas nozīmīgākajiem sasniegumiem. M. stāsti ir tipiski latgaliešu lit. darbi, kur tēlota trūcīga jaunieša cīņa par izglītību, vēlēšanās izrauties plašākos apvāršņos. [..] Vācijā V. Loča apgādā izdevis dzejoļu krājumu "Ilgu zeme" (1946) un poēmu "Nelga" (1953). Šajās grāmatās turpināta pirmskara patriotiskās dzejas līnija, tā ir dziļi izjusta, dzimtenes mīlestības un ilgu apdvesta, mākslinieciski izkopta un augstvērtīga lirika. Tajā izcelti trīs svētumi, ko dzejnieks nebeidza pielūgt visu mūžu: dzimtene, māte un Aglonas Dievmāte. Poēma "Nelga" pauž liriskā varoņa izjūtas svešumā, tālu projām no mājām un dzimtenes, katolisko mentalitāti un kristietisko atsacīšanās un pašuzupurēšanās ideju. 1993.gadā Latvijā izdots dzejoļu krājums "Svešumā klīstot"." (Ilona Salceviča)Salceviča, Ilona. Francis Murāns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, . lpp.
"Fr. Murāns rakstīja latgaliski un latviešu kopējā literārajā valodā, bet poētisko motīvu, pārdzīvojumu un sapņojumu ziņā palika uzticīgs dzimtajai zemei, no kuras cilvēku dvēselēm, bērzu saknēm un dievnamu krustiem auga viņa iedvesma. Tieši Fr. Murāna dzejā Jānis Mediņš atrada saviļņojošu tekstu Aglonas Dievmātes cildinātajai kantātei, kas 1960. gadā trimdas Latviešu dziesmu svētkos guva visaugstāko balvu. Augusts Eglājs, vērīgs un sirsnīgs Murāna poēzijas sapratējs, palīdzēja sakārtot drauga spilgtākos lirikas paraugus, kurus izlasē ar plūdonisku nosaukumu Svešumā klīstot izdeva Jāņa Elkšņa vadītais Rēzeknes apgāds (1993). Šeit atklāts un izteikts svarīgākais: skumjas un sāpes pēc pazaudētās tēvzemes, bērnības skaistums atmiņu spoguļos, sarunas ar māti, ar citiem tuviem cilvēkiem, ar Latgales upju viļņiem un ar gājuputniem liepu zaros un padebešos."
Vējāns, Andris. Piemiņa. Francis Murāns. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002, 17. janv.

rakstnieks
tautsaimnieks

Stīvenspointa
Dzīvojis Stīvenspointā, aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē.

1949
Detroita
Izceļojis uz ASV, kur sākumā bijis strādnieks un vakaros mācījies Detroitas universitātē.

Viļānu pamatskola
Viļāni

1933
Ludza
Beidzis mācības Ludzas Valsts ģimnāzijas Komercskolas nodaļā.

1934–1942
Latvijas Universitāte
Rīga
Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē; studiju virziens: ekonomika.Studijās pārtraukums 1937–1939: kad bija obligātajā dienestā; kā arī 1940./1941. studiju gadā, 1942. gadā studijas atjaunojis.

1952
Detroita
Vakaros studējis Detroitas universitātē.Ieguvis ekonomista–uzņēmumu vadītāja maģistra grādu.

1957
Mičigana
Ieguvis tautsaimniecības zinātņu doktora grādu Mičiganas universitātē.

Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga

Rīga
Studentu biedrība "Lacunia".

1934–1944
Vladislava Loča izdevniecība
Daugavpils
1943.–1944. gadam strādājis  V. Loča izdevnīceibā Daugavpilī. Šajā
laikā viņa literārā darbība bija ļoti aktīva — laikrakstā "Latgolas Bolss" un
krājumā "Olūts" publicēti daudzi M. dzejoļi, vairāki stāsti.

1935–1937
Rīga
Kurjers Latvijas Darba kamerā.

1937
Darbvedis kūdras purva fabrikā.

1940
Strādāja lauku darbos.

1952–1953
Montāna
Lektors Kerola (Carrol) koledžā.

1953
Īstlansinga
Asistents Mičiganas valsts universitātē.

1957–1966
Čikāga
Docents Lojolas universitātē.

1966–1981
Stīvenspointa
Profesors Viskonsīnas universitātes filiālē Stīvenspointā.

1937–1939
Latvijas armija
Latvija
Obligātajā dienestā.

1944

1949
Ieceļojis ASV.

Stīvenspointa
Katoļu kapsētā Guardian Angel.