Fēlikss Skudra

Tēvs Herberts Skudra (27.08.1894.–1938) bijis Ivanovovozņesenskas (tagad Ivanova) ķīmijas tehnoloģiju institūta rektors (1930–1937). Represēts.
Drīz pēc tēva apcietināšanas nomirst māte, audzis pie svešiem cilvēkiem.

Par "Latvju dainu" ("Латышские дайны", 1985) atdzejojumu krievu valodā
"[..] F. Skudra [..] savas grāmatas ievadā raksta: "Senās latviešu četrrindes gandrīz nemaz neļaujas pārstādīšanai citā augsnē. Nav iespējams atveidot krievu valodā dainu ritmisko zīmējumu." Un tomēr praksē, paša Feliksa Skudras atdzejojumos šis "dainu ritmiskais zīmējums" saglabāts saudzīgāk, atveidots daudz tuvāk oriģināla metrikai. Arī citu svarīgāko komponentu saglabāšanā, pašā dainas pievilcības atveidošanā F. Skudra ir bijis izteikti veiksmīgāks laikam jau tāpēc, ka daudzus gadus, pat gadu desmitus, upurējis šai gandrīz vai bezcerīgajai lietai, apzinādamies, ka "zaudējumi ak vai! būs ļoti, ļoti lieli". [..]
F. Skudra no milzīgā dainu daudzuma izvēlējies tās, kur viņš ir sapratis ja ne visu, tad tomēr galveno, to, kālab šī daina radusies, ko tā gribējusi mums pavēstīt. Lūk, kā, piemēram, viņa atdzejojumā skan katram latvietim zināmā "Bēdu manu..: "Горю, горькому большому Я не стала поддаваться: Горе камнеи привалила, Перепригнула, запела" (13. Ipp.). Līdzīgu, tikpat lielisku dainu krievvalodisku atveidojumu F. Skudras grāmatā var atrast vēl un vēl. Lasot tās pēc kārtas, ik pa laikam nāk kāds pārsteigums, vai tiešām arī tāda daina mums ir? Laikam tas tāpēc, ka nereti izmantota nevis t. s. pamatdziesma, bet kāds no variantiem, kuru arī Barona "Latvju dainās" ir veseli 182 000. [..] Tie šī variantu bagātību izmantošanas iespējas atdzejotājs pats min kā pirmo atspaidu, kas pa līdzējis pārvarēt šķietami nepārvaramas grūtības. "Salīdzinot atšķirīgas versijas, izsverot un analizējot, pamazām nonāc līdz būtībai, un noskaidrojas, kas ir mazsvarīgāks un ko vajag atdzejojumā saglabāt par katru cenu." (7.–8. Ipp.) Kā redzams, citēto atdzejojumu, labi gribot, var pat izdziedāt. Tas rāda, ka F. Skudra te paveicis, kā viņš pats izteicās, nepaveicamo: dainas ritmisko zīmējumu atveidojis pilnīgi atbilstoši oriģinālam. Tas, manuprāt, būtu jaatzīst par ideālu, pēc kā jātiecas katram dainu atdzejotājam, protams, nepārveidojot, "nesamelojot" arī dainas saturu."

Remass, Rainis. Kā atdzejot tautasdziesmas? Literatūra un Māksla, 1986, 17. oktobrī.

Par Fēliksu Skudru
"Tu dzīvoji grūtu dzīvi. Tu biji viens no tiem, kurus 1937. gadā Staļina izkapts padarīja par bāreņiem. Visi labākie gadi tika lauzīti, kropļoti, tomēr Tu paliki uzticīgs literatūrai un savai tēvu dzimtenei. Tos trīsdesmit gadus, kopš es Tevi pazinu, Tu loloji lielu un grūti sasniedzamu ieceri: tulkot krieviski latvju dainas. Ar tādu mērķtiecību, ar kādu ūdens grauž klinti, Tu visus šos gadus strādāji, strādāji un strādāji. Pat ciezdams trūkumu un badu, netaupīdams veselību, Tu darīji savu darbu. No visa, kas krieviski paveikts dainu tulkojumā, Tavs darbs ir visapjomīgākais un visnozīmīgākais, un Tava vieta šajā laukā ir paliekoša. leceres un plāni bija vēl lielāki. Nepabeigti un neapkopoti palika smalkie un precīzie tautasdziesmu uzbūves pētījumi. Nepiepildīts palika arī Kārļa Skalbes izlases tulkojums un vēl daudz kas cits."

Skujenieks, Knuts. Felikss Skudra. Literatūras un Māksla, 1989, 10. jūnijā.

atdzejotājs
dzejnieks

Nikolajs

Makhachkala, Dagestan

1985–1989
Jelgava

06.06.1989
Valgunde
Apglabāts kapos netālu no Valgundes pareizticīgo sieviešu klostera.