Fēlikss Cielēns
07.02.1888 – 10.07.1964
Fēlikss Cielēns (1888–1964) – rakstnieks un politiķis. Aktīvi piedalījies 1905. gada revolūcijā, sākot ar 1910. gadu darbojies žurnālistikā. Fēliksa Cielēna aktīvais politiķa darbs sākas 1919. gadā, kad viņš bija Latvijas delegācijas loceklis miera sarunās Parīzē, vēlāk – Satversmes sapulces un visu Latvijas parlamentu loceklis Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas rindās,ārlietu ministrs, Latvijas sūtnis Parīzē, Madridē un Lisabonā. Protestējot pret Ulmaņa apvērsumu 1934. gadā, Cielēns sūtņa amatu atstāja un līdz Otrā pasaules kara sākumam dzīvoja Parīzē. Sarakstījis daudzas lugas (divas no tām uzvestas Dailes teātrī ar sievas Maijas Cielēnas vārdu), kā arī romānu un apceres par literatūras jautājumiem. Trimdas laiku pēc Otrā pasaules kara viņš vadījis Zviedrijā. Mūža nogalē zaudējis acu gaismu, bet vēl uzrakstīja trijos sējumos savus memuārus "Laikmetu maiņā".
Dzimšanas laiks/vieta
07.02.1888
Ādaži
Miršanas laiks/vieta
10.07.1964
Stokholma
Personiska informācija
Dzimis muižas aldara ģimenē.
Precējies ar gleznotāja Ģederta Eliasa māsu Maiju Eliasi (1889–1988).
Profesionālā darbība
Pirmās apceres par ārpolitikurakstījis kā skolnieks, un tās publicētas skolnieku žurnālā "Darbs".
Jaunībā uzrakstīta skice "Meža degšana",kurā simbolizēta revolūcija, tāpat luga "Bez vainas vainīgie" (nav saglabājušās).
Dailes teātrī izrādītas ar pseidonīmu M. Baltezers sarakstītās lugas "Sarkanais nerrs" (1924) un "Mitanija" (1931), par autori uzdodot sievu, mākslas vēsturnieci Maiju Cielēnu.
Nepublicētas palikušas lugas "Starpplanetārā sensācija", "Velna sieva", "Skaistā Jūlija", "Pulkvedis Hazards", romāns "Sarkanais Lielinkvizitors", kā arī vairākas noveles un stāsti. Lugas "Varas lāsts" fragmenti publicēti žurnālā "Ceļa Zīmes".
1948: romāns "Nāves pavēnī".
Rakstījis atmiņas un memuārus, kas apkopotas trīssējumu izdevumā "Laikmetu maiņā" (1961–1964).
Citātu galerija
"Viņš sevi par rakstnieku pieteica tikai 1948. gadā, kad Vācijā tiek izdots viņa romāns "Nāves pavēnī", kura darbība noris Latvijā kādās lauku mājās, vācu okupācijas laikā. Bet tas patiesībā nav viņa pirmais literārais darbs, kā viņš to atklāj šī romāna pēcvārdā: tieksme rakstīt daiļliteratūru viņā mājoja jau kopš jaunības dienām, bet viņš baidījās, ka rakstnieka vārds varētu kaitēt viņa politiskajai karjērai. Tā Fēliksa Cielēna spilgtā politiķa personība negribēja laist dienas gaismā savu nakts dubultnieku – rakstnieku. Beidzot, viņa pirmā romāna pēcvārdā lasām Maijas Cielēnas paskaidrojumu, ka abas lugas, kas kādreiz tika uzvestas Dailes teātri ar viņas vārdu, patiesībā ir viņas dzīves biedra radītas. Šīs lugas ir "Sarkanais nerrs" un "Mitānija". [..] Visos savos literāros darbos Fēlikss Cielēns parādās kā dziļš humanists, kas cīnās pret cilvēces apspiedējiem un izvarotājiem paliekot cerībā, ka tolerance un solidaritāte beidzot ņems virsroku par tumsas varām– aiz "Sarkanā nerra" vēstījuma "es alkstu cilvēka un cilvēcības" slēpjas autors pats, tā savā gara būtībā apvienodams rakstnieku un politiķi."
Cielēna, Izabella. Rakstniekam un polītiķim Fēliksam Cielēnam 110. Brīvība, Nr. 5, 1998.
"Fēliksa Cielēna paša uztverē viņa galvenais darbs bija apjomīgais vēsturiskais romāns "Sarkanais lielinkvizitors", sacerēts galvenokārt 1951. g., vēlāk daudz papildināts. Šī romāna galvenā tēma - Krievijas revolūcijas traģēdija, no taisnīgas tautas sacelšanās pret cara patvaldību pārvēršoties asiņainā terrora režīmā. Romāna norise aptver posmu no 1917. g. vasaras līdz pat ChruŠčova XX. komūnistiskās partijas kongresam 1956. g. Patiesā apstākļu vēsturiskā skatījumā šeit figurē revolūcijas vadītājas personas - Kerenskis, Ļeņins, Trockis, Staļins, Dzeržinskis u.c. Parādās arī latviešu boļševiki - Kremļa komandants Jānis Pētersons, Jānis Peterss un sarkano strēlnieku pulkvedis Jukums Vācietis. Sastopam arī ievērojamus latviešus, kas cīnījās pretējā pusē - pulkvedi Frici Briedi un Kārli Goperu. Ar vairākām no šīm vēsturiski nozīmīgām personībām Cielēns bija personīgi ticies, kas, protams, ir iedvesmojis viņu šai tēlojumā. Bet romāna centrālā figūra ir fantāzijas tēls, Sergejs Pervuchins. Tas ir fanatiska čekista prototips, kaut gan jaunībā bijis pareizticīgo semināra audzēknis. Otrā pasaules kara laikā Pervuchins gādā par poļu virsnieku noslepkavošanu Katinas mežos un ari par baltiešu deportācijām."
Turpat.
Saiknes
Amanda Cielēna - Māte
Izabella Cielēna - Meita
Maija Cielēna - Sieva
Nodarbes
Pseidonīms
M. Baltezers
Izglītība
–1914
Parīzes Universitāte
Parīzē beidzis tieslietu studijas.
–1905
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
1906–1909
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis tieslietas Pēterburgas universitātē.
Dalība organizācijās
Dzīvesvieta
1917–1919
Krievija
1934–1940
Parīze
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma atņemta Latvijas pavalstniecība, ar ģimeni dzīvojis Parīzē.
Darbavieta
1919–1920
Latvijas Tautas padome
1920–1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
1922–1933
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Saeimas deputāts visos sasaukumos.
1923–1933
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Saeimas ārlietu komisijas un sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdis.
1924
Rīga
Bijis žurnāla "Skaidrība" atbildīgais redaktors.
1926–1928
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrs.
1928
Rīga
Laikraksta "Darba Cīņa" atbildīgais redaktors.
1933–1934
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Sūtnis Parīzē, Madridē un Lisabonā.
Emigrē
05.1944
Zviedrija
Bēgļu laivā atstāja Kurzemes krastu.
Apglabāts
2001
Raiņa kapi
Pārapbedīts.
Apbalvojumi
Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Rainis un Aspazija manās atmiņās" (publicēts ar nosaukumu "Rainis un Aspazija").
1954