Felicita

05.03.1896 – 27.03.1979

Felicita (Marta Leontīne Kraukle, precējusies Mežsēta, 1896–1979), dzejniece. Dzimusi tirgotāja ģimenē. 1. pasaules kara laikā dzīvojusi Maskavā, strādājusi kara hospitālī. Atgriežoties Rīgā, strādājusi par medicīnas māsu. Bijusi Augusta Mežsēta sieva, kopā ar vīru izveidojusi un vadījusi apgādu "Vaiņags". Sarakstījusi dzejoļu krājumus "Zvaigžņoti ceļi" (1926) un "Zaļā lapa" (1938). Periodikā publicēti stāsti, esejas un apcerējumi. Pēc 2. pasaules kara pievērsusies bērnu literatūrai – dzejoļu krājuma "Ziedu pļava mežmalā" (1963) un stāsta "Mārcītis" (1969) autore.

Darba autors (26)

Recepcijas persona (8)

Dzimšanas laiks/vieta

05.03.1896
Līplanti

Miršanas laiks/vieta

27.03.1979
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi tirgotāja Pētera un Trīnas Kraukļu ģimenē.
1913. gada 13. decembrī: apprecas ar Augustu Mežsētu, skolu nepabeigusi un pret vecāku gribu.
Sākoties 1. Pasaules karam abi ar vīru aizbrauc uz Maskavu. Kad Mežsētu iesauc armijā, Felicita strādā prof. Pletnova vadītā hospitālī. Pamudinājums rakstīt nāk arī no Kārļa Štrāla, kas pēc ievainojuma Karpatu kalnos ārstējas Maskavā.
1919–1923: kopā ar vīru Augustu Mežsētu izveido un vada apgādu "Vaiņags".
1926: šķīrusies no vīra.

Profesionālā darbība

Kara gados Maskavas latviešu laikrakstā "Dzimtenes Atbalss" ievietoti pirmie Felicitas dzejoļi.
1919–1923: kopā ar vīru Augustu Mežsētu izveido un vada apgādu "Vaiņags".
1924: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Vakars atbrauc zilās laivās..." žurnālā "Sieviete" Nr. 3.

Dzeja
"Zvaigžņoti ceļi" (1926)
"Zaļā lapa" (1938)

Periodikā publicēti stāsti, esejas, apcerējumi.

Bērnu literatūra
Dzejoļu krājums "Ziedu pļava mežmalā" (1963)
Stāsts "Mārcītis" (1969)
Luga "Un dzīve iesākās no jauna" (manuskriptā).

Citātu galerija

Par krājumu "Zvaigžņoti ceļi" (1926)

"Mīla šai dzejniecei ir viss. Ar to viņai pilnas nevien atmiņu takas, bet arī tagadnība un nākotnes ilgas. Viņas vienīgais dzejoļu krājums "Zvaigžņoti ceļi" (1926) ir nepārtraukta mīlas apdzeja, sirds pukstēšana pretim kādam tēlam, kas pats ir gaišs, bet kurā iekļaujoties iegūts tikai — neiegūstāmo. Felicitas lirika skumja un vienkārša, tradicionālā klasiskā pantā. Blakus labiem dzejoļiem Felicita noliek vājus (Pie jūras, Tava mīla). Tas liek "Zvaigžņotiem ceļiem" daudz zaudēt no savas vērtības. F. sarakstījusi arī dažas ludziņas, kas grāmatā nav iznākušas un arī literariski nav nozīmīgas."

Jānis Ķelpe. Latvju jaunākās rakstniecības vēsture. 1934, 32.–32. lpp.

Par krājumu "Zaļā lapa" (1938)

"Felicitas apdziedātie objekti ir: rozes, Viņš, zvaigznes, nakts, skumju neprāts u.t.t. šie ir tādi temati, par ko rakstījuši jau ļoti daudzi, tāpēc, lai par tiem dziedot dzeja neciestu no banalitātes un pelēcības, ir jāizsakās citādi nekā jau citur teikts, citiem stila paņēmieniem. Mūsu mīlas lirika atsevišķu rakstnieku personās ļoti augstu kvalificējama, tā kā iesācējam konkurence diezgan sīva. Tāpēc jāmācās pie labiem stila meistariem. Ar vēlēšanos dzejot vien nepietiek. Emocijas un individuāli mīlas pārdzīvojumi vēl nav māksla. (..) Atskaņu meklēšanā Felicita ir loti rūpīga, kas liecina par viņas labo gribu. Pēdējā arī svarīga, un tā varbūt pavērs ceļu nākotnē."

Dagmāra Goldberga. Latviete, Nr.3, 01.03.1938.

"Piebiedrodamās romantisko dzejnieču pulkam, Felicita neslēpj savus priekus par mīlestības mirkļiem un ir pārgājusi sapņainības un jūsmas ielejas. Viņas dzeja ir vienveidīga un lasītāju notur savā amplitudē četrrindu taktī iešūpotu, pārliecinātu par dzejnieces sapņiem, raibām acīm no dzejnieces daudzpunktu vērošanas. Kāds dzejas avots Felicitai ir pavēries; tas vird un neizsīkst, kamēr vien viņa uztvers mīlestības un nemiera šalkoņu. Priekšstatu pirmreizējas, asas un krāsainas sajušanas neredzam viņas dzejas avotūdenī. Dzeju nosaukumi: "Dienu steiga", "Sapņu zeme", "Sirds gūstā", "Sirds – upurtrauks", "Klusa smeldze", "Tāli tuvam" atgādina jau desmitiem reižu redzētus pantus latviešu rakstos. Aiz neizteiksmīgiem nosaukumiem slēpjas tomēr Felicitas dziļi pārdzīvotā dzeja. "Zaļā lapā" lasīdami par parastiem priekšstatiem, jūtam, cik kupls latviešu dzejas dārzs. Mūsdienās dzejas noslēpumos mazāk iegājušam dzejniekam bieži gadās izteikties taisni tā, kā cits jau tāpat priekš viņa jau desmit gadu agrāk jutis.

Vilis Cedriņš. Zaļā lapa. Brīvā Zeme, Nr.235 (15.10.1938)