Meklēt

Ēvalds Sokols

66 bildes
Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols
Folkloristu 11. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Aizputē. Ievadvārdus saka Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols.
Mūzikas zinātnieks Jēkabs Vītoliņš lasa referātu
Folkloristu 11. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Aizputē. Prezidijs. Referātu lasa mākslas zinātņu kandidāts Jēkabs Vītoliņš. No kreisās: 1. Alma Ancelāne 4. Ēvalds Sokols 9. Jēkabs Vītoliņš.
Ekspedīcijas dalībnieki
11. zinātniskā ekspedīcija Aizputē 1957. gadā. Ekspedīcijas dalībnieki Apriķos. No kreisās - 2. folkloriste Mirdza Berzinska, 4. institūta direktors Ēvalds Sokols, 5. folklorists Kārlis Arājs 6. folklorists Jānis Alberts Jansons.
Ekspedīcijas dalībnieki autobusā
11. zinātniskā ekspedīcija Aizputē 1957. gadā. Ekspedīcijas dalībnieki autobusā. No labās - 1. folklorists Jānis Alberts Jansons 2. institūta direktors Ēvalds Sokols.
Stepanija Janičonoka dzied magnetofonā
Teicēja Stepanija Janičonoka Ludzā dzied magnetofonā. Iespēlē ekspedīcijas dalībnieki - zinātniskais līdzstrādnieks Kārlis Arājs un students K. Dāvidsons. No kreisās Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols un vecākā zinātniskā līdzstrādniece Alma Ancelāne.
Zinātniskās sesijas atklāšana
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Zinātniskās izbraukuma sesijas prezidijs. Sesiju atklāj Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols. No kreisās: 1. Alma Ancelāne (aizsegta) 2. Ēvalds Sokols (stāv) 3. P. Mačs 4. P. Vlasovs.
Zinātniskās sesijas laikā
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Sesiju apsveic Latvijas komunistiskās partijas Ludzas rajona komitejas 1. sekretārs P. Mačs. Blakus - Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols.
Referē Ēvalds Sokols
Valodas un literatūtas institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Referē institūta direktors Ēvalds Sokols.
Referē Jēkabs Vītoliņš
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Referē Mākslas zinātņu kandidāts Jēkabs Vītoliņš. No kreisās: 1. institūta direktors Ēvalds Sokols 2. P. Mačs 3. P. Vlasovs 4. Jēkabs Vītoliņš.
Skolas direktore Veronika Soldāne
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Debatēs runā Cirmas 7-gadīgās skolas direktore Veronika Soldāne. No kreisās: 1. Veronika Soldāne 2. zinātņu kandidāte Alma Ancelāne (aizsegta) 3. institūta direktors Ēvalds Sokols.
Izbraukuma sesija Ludzā
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Ekspedīcijas dalībnieki. No kreisās: 1. Dagdas vidusskolas skolotājs G. Duncāns 2. zinātņu kandidāte Alma Ancelāne (aizsegta) 3. institūta direktors Ēvalds Sokols.
Ludzas vidusskolas skolotājs Jezups Barkāns
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. No kreisās: 1. Ludzas latviešu vidusskolas skolotājs Jezups Barkāns. 2. zinātņu kandidāte Alma Ancelāne (aizsegta) 3. institūta direktors Ēvalds Sokols.
Koncerta skatītāji
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Klausītāju zāle koncerta laikā. No labās: 2. institūta direktors Ēvalds Sokols 3. Jēkabs Vītoliņš 4. P. Mačs.
Sesijas starpbrīdī
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Sesijas starpbrīdī. No kreisās: 1. K. Dāvidsons 2. Ēvalds Sokols 3. Pauls Dambis 4. P. Mačs.
Sesijas starpbrīdī
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Sesijas starpbrīdī. No kreisās: 1. Vilma Greble 2. Ēvalds Sokols 3. Broņislava Dundare 4. Alma Ancelāne 5. Valentīna Onufrijeva 6. Renāte Tavare.
Dzied koris
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Koncerta nobeigumā dzied Ludzas rajona Kultūras nama jauktais koris, diriģenta Cabuļa vadībā. Priekšā - institūta direktors Ēvalds Sokols un mākslas zinātņu kandidāts Jēkabs Vītoliņš.
Zinātniskās sesijas noslēgums
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Mākslas zinātņu kandidāts Jēkabs Vītoliņš īsumā novērtē koncertu, institūta direktors Ēvals Sokols slēdz zinātnisko izbraukuma sesiju.
Atpakaļcelā uz Rīgu
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Ekspedīcijas un izbraukuma sesijas dalībnieki ceļā uz mājām - Rīgu. No kreisās: 1. Kārlis Arājs 3. Ojārs Ambainis 7. Jāzeps Rudzītis 8. Ēvalds Sokols 11.Alma Ancelāne 12. Jānis Rozenbergs 14. Vilma Greble 15.Andrejs Krūmiņš 16. K. Dāvidsons 17. Skaidrīte Rimša 18. Jēkabs Vītoliņš.
Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols
Folkloristu 13. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Preiļos 1959. gadā. Referātu lasa Valodas un literatūras institūta direktors filoloģijas zinātņu kandidāts Ēvalds Sokols.
Izbraukuma zinātniskās sesijas prezidijs Preiļos
13. zinātniskā ekspedīcija Preiļu un Daugavpils rajonā. Izbraukuma zinātniskā sesija; sesijas prezidijs. Referē institūta direktors Ēvalds Sokols, ar muguru - profesors Jēkabs Vītoliņš, 2. rindā no kreisās 6. Elza Kokare Preiļos 1959. gadā.
Viesi no Igaunijas un Rīgas
Folkloristu 13. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Preiļos. Viesi no Igaunijas un Rīgas. No kreisās: 2. Alma Ancelāne, 5. Jēkabs Vītoliņš, 6. (vidū) Ēvalds Sokols. No labās: 1. Kārlis Arājs, 3. Vilma Greble, 4. Jānis Rozenbergs, 5. Elza Kokare.
Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols referē
Folkloristu 14. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Balvos 1960. gada 31. jūlijā. Valodas un literatūras institūta direktors filoloģijas zinātņu kandidāts Ēvalds Sokols referē.
Atceres pasākums Lielajos kapos
Pie Krišjāņa Barona kapa viņa 125 gadu jubilejā. Runā Kārlis Egle, no kreisās - 1. Vanda Kalnciema, 2. Elza Knope 6. Ēvalds Sokols 7. Jānis Niedre 8. Jānis Kalniņš 9. Jūlijs Vanags 10. Vilma Greble 11. Elza Šulce 12. Zenta Veilande 13. Alma Ancelāne, 14. Ojārs Ambainis. No labās - 2. Kārlis Arājs, Lielajos kapos 1960. gadā.
Teicēja Elza Šule noliek ziedus
Krišjāņa Barona 125. dzimšanas dienas atcere. Folkloras teicēja Elza Šulce noliek ziedus. No kreisās: 1. Vanda Kalnciema, 3. Elza Knope, 4. Ivars Riekstiņš, 7. Ēvalds Sokols, 9. Kārlis, 11. Elza Kokare, 12. Vilma Greble, 13. Mirdza Berzinska, 14. Alma Ancelāne, 15. Ojārs Ambainis, No labās: 2. Kārlis Arājs.
Jēkabs Vītoliņš referē
Atskaites sesija par folkloristu ekspedīcijām Latgalē. Profesors Jēkabs Vītoliņš referē par tautas mūzikas vākumu Latgalē. Aiz viņa pirmajā rindā Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols.
Folkloristi un teicējas
Atskaites sesijas par folkloristu ekspedīcijām Latgalē noslēgums. No kreisās: 1. Valodas un literatūras institūta direktors, filoloģijas zinātņu kandidāts Ēvalds Sokols (stāv), 2. filoloģijas zinātņu kandidāte Elza Kokare, 3. filoloģijas zinātņu kandidāte Erna Normane (Normann, Igaunija), 4. teicēja Broņislava Dundare (Ludza), 5. teicēja Elza Šulce (Lielvārde).
Sesijas noslēgums
Atskaites sesija par folkloristu ekspedīcijām Latgalē. No kreisās: filoloģijas zinātņu kandidāte Vilma Greble. No labās: 1. Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols, 3. literatūrzinātniece Milda Losberga.
Referē Valodas un literatūras institūta direktors Ēvalds Sokols
Folkloristu 16. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija. Referē Valodas un literatūras institūta direktors, filoloģijas zinātņu kandidāts Ēvalds Sokols. No kreisās: 1. Ēvalds Sokols, 2. Līze Draviņa. No labās: 1. profesors Jēkabs Vītoliņš.
Zāle sesijas laikā
Folkloristu 16. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesijas zāle koncerta laikā. Ekspedīcijas dalībnieki. No kreisās, priekšā: 1. Jadviga Darbiniece, 2. Jēkabs Vītoliņš, 3. Ēvalds Sokols.
Stepanija Janičonoka dzied magnetofonā
Folkloristu 12. zinātniskā ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Teicēja Stepanija Janičonoka Ludzā dzied magnetofonā. Iespēlē ekspedīcijas dalībnieki zinātniskais līdzstrādnieks Kārlis Arājs un students K. Dāvidsons. No kreisās: 1. Ēvalds Sokols, 2. Alma Ancelāne, 3. Stepanija Janičonoka, 4.K. Dāvidsons, 5. Kārlis Arājs.
Folkloristi Ludzā
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Ekspedīcijas dalībnieki. No kreisās: 1. Jāzeps Rudzītis, 2. Kārlis Arājs, 4. Ojārs Ambainis, 7. Pauls Dambis, 8. Ēvalds Sokols (aiz viņa Renāte Tavare), 10. Alma Ancelāne, 11. Jānis Rozenbergs, 12. Mirdza Berzinska, 13. Vilma Greble, 14. (aizmugurē) Andrejs Krūmiņš, 15. K. Dāvidsons, 16. Skaidrīte Rimša (Lasmane), 17. Jēkabs Vītoliņš, 19. Māra Grava,(autobusa logā) Rita Bebre.
Folkloristi Ludzā
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Ekspedīcijas dalībnieki. 1. rindā no kreisās: 1. Pauls Dambis, 3. Ojārs Ambainis, 4. Kārlis Arājs, 6. Jāzeps Rudzītis, 7. Ēvalds Sokols, 10. Alma Ancelāne, 11. Mirdza Berzinska (aiz viņas Jānis Rozenbergs), 12. Vilma Greble (aiz viņas Andrejs Krūmiņš), 13. Jēkabs Vītoliņš, 16. Māra Grava. Autobusa durvīs pa kreisi stāv Skaidrīte Rimša.
Ekspedīcijas dalībniece Alma Ancelāne
Valodas un literatūras institūta zinātniskā izbraukuma sesija Ludzā. Ekspedīcijas dalībniece Alma Ancelāne piedāvā teicējai Broņislavai Dundarei torti. Fonā Ēvalds Sokols.
Folkloristi dodas ekspedīcijā
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki pie autobusa, dodoties ekskursijā. No kreisās: 3. Skaidrīte Rimša (Lasmane), 4. Rita Bebre, 5. Renāte Tavare, 6. Alma Ancelāne, 7. Ēvalds Sokols, 8. Jānis Rozenbergs, 10. Vilma Greble, 12. Jāzeps Rudzītis, 14. Kārlis Arājs.
Ēvalds Sokols, Alma Ancelāne un Andrejs Krūmiņš
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki ekskursijā. No kreisās: 1. Ēvalds Sokols, 2. Alma Ancelāne, 3. Andrejs Krūmiņš.
Folkloristi ekskursijā
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki dodas ekskursijā pa vietām, kuras saistītas ar dzejnieka Aleksandra Puškina daiļradi un dzīvi. No kreisās: 1. K. Dāvidsons, 2. Andrejs Krūmiņš, 3. Jāzeps Rudzītis,4. Jānis Rozenbergs, 6. Jēkabs Vītoliņš, 7. Kārlis Arājs, 9. Ojārs Ambainis, 11. Alma Ancelāne, 12. Ēvalds Sokols, 15. Vilma Greble, 18. Skaidrīte Rimša (Lasmane), 19. Rita Bebre, 21. Māra Grava, 22. Pauls Dambis.
Folkloristi ekspedīcijā
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki dodas ekskursijā pa vietām, kuras saistītas ar dzejnieka Aleksandra Puškina daiļradi un dzīvi. No kreisās: 1. K. Dāvidsons, 2. A. Krūmiņš, 3. Jāzeps Rudzītis,4. Jānis Rozenbergs, 5. Jēkabs Vītoliņš, 6. Kārlis Arājs, 9. Ojārs Ambainis, 11. Alma Ancelāne, 13. Ēvalds Sokols, 16. Vilma Greble, 19. Mirdza Berzinska, 20. Skaidrīte Rimša (Lasmane), 21. Renāte Tavare, 23. Rita Bebre, 25. Māra Grava, 26. Pauls Dambis.
Folkloristi ekspedīcijā
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki dodas ekskursijā pa vietām, kuras saistītas ar dzejnieka Aleksandra Puškina daiļradi un dzīvi. No kreisās: 1. Jāzeps Rudzītis, 3. Jānis Rozenbergs, 4. Pauls Dambis, 5. Ēvalds Sokols, 7. Ojārs Ambainis, 10. Rita Bebre, 16. Jēkabs Vītoliņš, 17. Andrejs Krūmiņš, 18. Alma Ancelāne, 19. K. Dāvidsons, 21. Vilma Greble, 24. Kārlis Arājs.
Folkloristi ekspedīcijā
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki dodas ekskursijā pa vietām, kuras saistītas ar dzejnieka Aleksandra Puškina daiļradi un dzīvi. Pa taciņu nāk (no kreisās): 1. Ēvalds Sokols, 2. Alma Ancelāne, 4. K. Dāvidsons, 5. Vilma Greble, 8. Jēkabs Vītoliņš, 9. Mirdza Berzinska, 11. Kārlis Arājs, 12. Jānis Rozenbergs; augšā stāv: Ojārs Ambainis (garākais).
Folkloristi ekspedīcijā
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekspedīcijas dalībnieki dodas ekskursijā pa vietām, kuras saistītas ar dzejnieka Aleksandra Puškina daiļradi un dzīvi. Priekšā sēž (no kreisās): 1. Ēvalds Sokols, 2. Alma Ancelāne, 3. Vilma Greble, 4. Mirdza Berzinska, 5. K. Dāvidsons; stāv: 5. Jāzeps Rudzītis, 6. Jēkabs Vītoliņš, 8. Ojārs Ambainis, 9. Kārlis Arājs.
Ekskursijas dalībnieki
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekskursijas dalībnieki. No kreisās: 1. Alma Ancelāne, 2. Ēvalds Sokols, 4. Jānis Rozenbergs.
Ekskursijas dalībnieki
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Daži ekskursijas dalībnieki, priekšā no labās: 1. Alma Ancelāne, 2. K. Dāvidsons, 3. Kārlis Arājs, 4. Vilma Greble; aizmugurē, no labās: 1. Ēvalds Sokols, 3. Ojārs Ambainis,5. Ludmila Pāvule.
Ekspedīcijas dalībnieki Ēvalds Sokols, Renāte Tavare, Ludmila Pāvule
Ekspedīcijas dalībnieki Ēvalds Sokols, Renāte Tavare, Ludmila Pāvule 12. zinātniskajā ekspedīcijā Ludzā un Krāslavā.
Ekskursijas dalībnieki
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekskursijas dalībnieki Pleskavā. No kreisās: 2. Jāzeps Rudzitis, 3. Jēkabs Vītoliņš, 4. Mirdza Berzinska, 5. Vilma Greble, 7. Ojārs Ambainis, 12. Skaidrīte Rimša (Lasmane), 13. Andrejs Krūmiņš, 15. Alma Ancelāne, 17. Kārlis Arājs, 18. Renāte Tavare, 20. Jānis Rozenbergs, 21. Ēvalds Sokols.
Ekskursijas dalībnieki pie Cesvaines pils
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekskursijas dalībnieki pie Cesvaines pils. No kreisās: 1. Pauls Dambis, 2. Jēkabs Vītoliņš, 3. Rita Bebre, 4. Ēvalds Sokols, 7. Ojārs Ambainis, 12. Jāzeps Rudzītis, 15. K. Dāvidsons, 16. Alma Ancelāne, 17. Andrejs Krūmiņš.
Ekskursijas dalībnieki
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekskursijas dalībnieki, stāv (no kreisās): 4. Vilma Greble, 5. Kārlis Arājs, 8. Andrejs Krūmiņš, 10. Renāte Tavare, 11. K. Dāvidsons, 12. Ēvalds Sokols, 13. Jēkabs Vītoliņš, 14. Alma Ancelāne, 15. Mirdza Berzinska, 16. Jānis Rozenbergs.
Ekskursijas dalībnieki
Ekspedīcija Ludzas un Kārsavas rajonā. Ekskursijas dalībnieku grupas foto. No kreisās: 4. Vilma Greble, 5. Kārlis Arājs, 9. Andrejs Krūmiņš, 10. Renāte Tavare, 11. Ēvalds Sokols, 12. K. Dāvidsons, 13. Alma Ancelāne, 14. Jēkabs Vītoliņš, 15.Mirdza Berzinska, 16. Jānis Rozenbergs.
Zinātnieks Ēvalds Sokols
Zinātnieks Ēvalds Sokols 12. zinātniskajā ekspedīcijā Ludzā un Krāslavā.
Folkloristi Jāzeps Rudzītis, Alma Ancelāne un Ēvalds Sokols
11. zinātniskā ekspedīcija Kuldīgas un Aizputes rajonā. Folkloristi pie autobusa. No kreisās: Jāzeps Rudzītis, Alma Ancelāne un Ēvalds Sokols. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Ekspedīcijas dalībnieki Alma Ancelāne, Ēvalds Sokols un Jēkabs Vītoliņš
6. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Aizputē. Referātu lasa mākslas zinātņu kandidāts Jēkabs Vītoliņš. Blakus ekspedīcijas dalībnieki Alma Ancelāne un Ēvalds Sokols. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Ekspedīcijas dalībnieki Ēvalds Sokols un Ojārs Ambainis
6. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Aizputē. Sesija. Ekspedīcijas dalībnieki Ēvals Sokols un Ojārs Ambainis (?) starpbrīdī ēdod cepumus. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Ekspedīcijas dalībnieks Ēvalds Sokols
6. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Aizputē. Sesija. Ekspedīcijas dalībnieks Ēvals Sokols starpbrīdī ēdod cepumus. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Ekspedīcijas dalībnieki Ēvalds Sokols, Ojārs Ambainis un Jānis Alberts Jansons
6. zinātniskās ekspedīcijas izbraukuma sesija Aizputē. Aizputes kultūras darbinieku rīkotā ekskursija. Apriķu baznīca. Ekspedīcijas dalībnieki Ēvalds Sokols, Ojārs Ambainis (?) un Jānis Alberts Jansons. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi Jānis Alberts Jansons un Ēvalds Sokols
Ekspedīcijas dalībnieki Jānis Alberts Jansons un Ēvalds Sokols autobusā. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi Alma Ancelāne, Vilma Greble un Ēvalds Sokols
Zinātniskā sesija. Zālē sēž folkloristi Alma Ancelāne, Vilma Greble un Ēvalds Sokols. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi atpūtas brīdī
Folkloristu grupa - Alma Ancelāne, Ēvalds Sokols, Mirdza Asare, Elza Kokare, Asaris un Jānis Rozenbergs atpūtas brīdī (iespējams Igaunijā ar igauņu kolēģiem). Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi kafejnīcā
Folkloristi kafejnīcā (iespējams Igaunijā). Ēvalds Sokols, Alma Ancelāne, Vilma Greble, Elza Kokare. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi kafejnīcā
Folkloristi kafejnīcā (iespējams Igaunijā). Ēvalds Sokols, Alma Ancelāne, Vilma Greble, Elza Kokare. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi
Folkloristi Mirdza Asare, Ēvalds Sokols, Elza Kokare, Alma Ancelāne, Vilma Greble. Andrejs Krūmiņš, Skaidrīte Lasmane-Rimša, Mirdza Berzinska un Māra Ligere (iespējams kopā ar igauņu kolēģiem). Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi Igaunijā
Folkloristi Vilma Greble, Elza Kokare, Ēvalds Sokols, Mirdza Asare, Skaidrīte Lasmane-Rimša, Jānis Rozenbergs, Alma Ancelāne un Mirdza Berzinska pie Lidijas Koidulas (Lydia Koidula) statujas Tartu. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi Tartu
Folkloristi Ēvalds Sokols, Skaidrīte Lasmane-Rimša, Jānis Rozenbergs, Mirdza Berzinska un Alma Ancelāne pie Tartu universitātes. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Folkloristi Tallinā
Folkloristi Alma Ancelāne, Ēvalds Sokols, Vilma Greble, Skaidrīte Lasmane-Rimša, Andrejs Krūmiņš, Jānis Rozenbergs un Elza Kokare Tallinas Dziesmusvētku estrādē. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Ēvalds Sokols pie jūras
Ēvalds Sokols pie jūras. No Almas Ancelānes memoriālā fonda.
Literatūrzinātnieka Ēvalda Sokola atdusas vieta Raiņa kapos
Literatūrzinātnieka Ēvalda Sokola atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfs: Vilnis Reguts
Saikavas Kalna skola
Saikavas Kalna skola, kurā no 1912. līdz 1915. gadam mācījies literatūrzinātnieks Ēvalds Sokols un 1913.–1914. gadā strādājis rakstnieks Jānis Ezeriņš,
Avots: Sarkaņu pamatskolas arhīvs.
Ēvalda Sokola atdusas vieta Raiņa kapos
Ēvalda Sokola atdusas vieta Raiņa kapos.

Fotogrāfe: Signe Raudive

Lomas: direktors, filologs, literatūrzinātnieks, publicists

04.12.1901 – 16.12.1965

Ēvalds Sokols (1900–1965) – literatūrzinātnieks. Literatūrzinātnei pievērsies pēc Otrā pasaules kara. Literatūrzinātniskās darbības sākumā pētniecības metodoloģiju balstījis marksisma un ļeņinisma teorijā, uzsverot nepieciešamību ievērot partejiskuma un šķiriskuma principus. Publicē vairākus metodoloģiskus rakstus par šiem principiem, skāris arī jautājumus, kā sociālistiskais reālisms ienācis un nostiprinājies latviešu literatūrā, kādas ir reālisma un romantisma attiecības, viņa uzmanības lokā arī latviešu nacionālās literatūras sākumi un Jaunā strāva. Pētījis Raiņa daiļradi, izdotas grāmatas “Rainis un pirmā Krievijas revolūcija” (1955), “Rainis” (1962). Daļa rakstu apkopoti krājumā “Latviešu literatūra un sociālistiskā reālisma problēmas” (1976). Sastādījis pēckara Raiņa Rakstu 11.–13. sējumu (1951). Iniciējis Raiņa zinātnisko Kopotu rakstu izdevumu, kas iznāca jau pēc Ēvalda Sokola nāves.
Bijis Valodas un literatūras institūta direktors (1951–1963), no darba atlaists, jo aizstāvējis Jāņu svinēšanas tradīcijas.

  • Darba autors (54)
  • Sastādītājs (4)
  • Redaktors (11)
  • Komentāra autors (2)
  • Recepcijas persona (24)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    04.12.1901

    Miršanas laiks/vieta

    16.12.1965
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis 1901. gada 4. decembrī Vēverāju muižas seglinieka ģimenē.
    1916–1918: dzīvo, strādā un mācās Petrogradā.
    1918: vasarā: atgriežas tēva mājās Saikavā, strādā gadījuma darbus, iesaistās nelegālajā komjaunatnes darbā.
    1919: dažus mēnešus cīnās pie Jelgavas un Olaines latviešu strēlnieku sevišķajā komunistiskajā rotā.
    1919: maijā tiek uzņemts par biedru komunistiskas partijas Malienas pagrīdes organizācijā.
    Līdz 1921. gadam saucas īstajā vārdā – Ēvalds Svimpuls, pēc tam – Ēvalds Sokols, dažkārt – Ēvalds Sokols-Svimpuls.
    No 1919. gada maija līdz 1921. gada jūnijam Latvijas Republikā veic nelegālu komjaunatnes un partijas darbu, tiek divas reizes arestēts.
    1921: no Latvijas Republikas apmaiņas kārtībā izsūtīts uz Padomju Krieviju.

    Profesionālā darbība

    1921: publicējies nelegālajos un kreiso arodbiedrību izdevumos, Tautas augstskolas studentu žurnālā "Nākošie" iespiests viens no Ēvalda Sokola pirmajiem dzejoļiem (dzejoļi ievietoti bez autoru vārdiem).
    30. gados: liels skaits Sokola publicistisko rakstu iespiesti dažādos padomju preses izdevumos. Šajos rakstos "viņš aprakstījis daudz dažādu tautību cilvēku, viņu varonīgo darbu un cīņas, padomju cilvēka rakstura cildenumu, draudzīgumu un neatlaidīgo dzīves celtniecības degsmi” (Losberga, Milda. Tālo pārgājienu cilvēks dzīvē un darbā. Karogs, 1961, Nr. 12).
    1954: ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "J. Raiņa dzīve un jaunrade".
    1964: ieguvis filoloģijas doktora grādu par darbu "Latviešu literatūras vēstures galvenās problēmas".

    Lieta pret "buržuāzisko nacionālistu" Ēvaldu Sokolu
    1962: 10. septembrī kā eksperts piedalās Latvijas Valsts izdevniecības bijušās redaktores Valpēteres tiesas sēdē, kura esot pieļāvusi "politisku kļūdu", nesaskatot Pāvila Rozīša Rakstu 5. sējumā iekļautā dzejoļa "Zilā kalnā" par Jāņiem "nacionālistisko un mitoloģisko kaitīgu" un pēc tam atbrīvota no darba izdevniecībā. Tiesas sēdē tiek iztiesātas Valpēteres un darba devēja (izdevniecības) attiecības. Ēvalds Sokols uzstājas ar aizstāvības runu Jāņu svinēšanas tradīcijai un Valpēterei.
    1963: 8. janvārī Latvijas PSR kompartijas Centrālajā komitejas kontroles komisijas sēdē tiek izskatīts Sokola teiktais Valpēteres tiesas sēdē un atzīts "kā politiski kaitīga nacionālistiska uzstāšanās bezpartijiskā auditorijā". Pēc šīs sēdes partijas veterāna Ēvalda Sokola (biedrs kopš 1919. gada) uzskaites kartītē tiek ierakstīts stingrais rājiens.
    1963: 11. janvārī LPSR Zinātņu akadēmijas prezidents Kārlis Plaude parakstīja pavēli, ar kuru Sokols tika atbrīvots no Valodas un literatūras institūra direktora pienākumiem.
    1965: 17. martā Ēvalds Sokols uzrakstīja lūgumu LKP CK Prezidijam atcelt lēmumu viņa personīgajā lieta, jo uzskatīja to par netaisnu.
    1965: 12. novembrī LKP CK Prezidijs iesniegumu izskatīja un noņēma stingro rājienu, bet neatzina par kļūdainu savu 1963. gada 8. janvāra lēmumu. Sokols tajā laikā jau bija smagi slims, un meita, lai dziļi nesarūgtinātu viņa pēdējās dienas, baidījās tēvam teikt, kāds bijis lēmums.
    1965: 16. decembrī Sokols devās mūžībā.
    Plašāk skatīt: Heniņš, Arturs.Eksperta liktenis. Cīņa, 1988, 18. decembris. šeit

    1966: 3. decembrī Madonā, Daugavas ielā 5, Ēvalda Sokola tēva mājās, atvēra Madonas novadpētniecības muzeja literatūras nodaļu. Iekārtota Ēvalda Sokola piemiņas istaba un pie mājas piestiprināta piemiņas plāksne Ēvaldam Sokolam, kurš šeit bieži uzturējies. Plašāk skatīt šeit





    Pētījumi
    1955: Rainis un pirmā Krievijas revolūcija1962: Rainis
    1976: Latviešu literatūra un sociālistiskā reālisma jautājumi

    Sakārtotie raksti
    1951: Rainis. Kopoti raksti 14. sējumos (11.–13. sējums)
    1960: Knoriņš Vilis. Literatūrkritiski raksti

    Citātu galerija



    Par Ēvaldu Sokolu
    "Literatūra Ēvaldu Sokolu saistījusi jau agri – jau divdesmito gadu sākumā viņš uzraksta pa dzejolim, vēlāk, strādājot laikrakstos, Sokols raksta tēlojumus un aprakstus – tas viss liecina, cik tuvu viņam allaž bijusi rakstniecība, tāpēc nav nejaušība, ka, strādājot Valodas un literatūras institūtā, viņa darbība literatūras pētniecībā kļūst pēkšņi ļoti plaša, rosīga.
    Kā literatūras pētnieku viņu pirmām kārtām saista laikmetu lielie pagrieziena punkti, gadi, kad rodas jaunas idejas, dzimst cīņas pret savu laiku nodzīvojušo vakardienu. Tā Ēvalds Sokols atkārtoti pievērsies jaunlatviešu problēmai, tāpat Jaunās strāvas posmam, skaidrodams šo sabiedrisko parādību cēloņus, būtību, pretrunas. Bet jo sevišķi tuva Ēvaldam Sokolam pētnieciskajā darbā bija Raiņa daiļrade un ar Raini saistītie jautājumi par sociālistiska reālisma metodes rašanos un attīstību latviešu literatūrā. Būdams impulsīvas dabas gan dzīvē, gan savos vērtējumos par literatūru, Ēvalds Sokols, šos jautājumus risinot, sacēlis ne mazumu karstu strīdu, bet vienu šodien nevaram noliegt – šie strīdi palīdzējuši dziļāk ielūkoties mūsu literatūras attīstības procesos."

    Kalniņš, Jānis. Ēvalds Sokols. Karogs, 1967, Nr. 10.

    "Ē. Sokols ir pats pirmais, kas izvirza uzdevumu par pilnīgu (arī arhīva materiālu aptverošu) Raiņa kopotu rakstu zinātnisko izdevumu, publicējot arī variantus un pievienojot komentārus. Būdams ZA Valodas un literatūras institūta direktors (1951–1963), viņš veica pirmos organizatoriskos pasākumus, lai radītu priekšnoteikumus Raiņa kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanai."

    Knope, Elza. Daži Ēvalda Sokola pētījumi rainiānā. Literatūra un Māksla, 1981, 4. decembris.

    Nodarbes

    direktors
    filologs
    literatūrzinātnieks
    publicists

    Dzimtais vārds

    Svimpuls

    Izglītība

    1912–1915
    Saikavas ministrijas skola
    Saikava

    1919–1921
    Latvijas Universitāte
    Rīga
    Studējis Inženierzinātņu fakultātē.

    1929–12.1930
    Maskava
    Vissavienības “Pravdas” komunistiskais žurnālistikas institūts

    1930–1932
    Maskava
    Studē Sarkanas profesūras pasaules ekonomikas un politikas institūtā

    1931–1932
    Maskava
    Studējis Vissavienības “Pravdas” komunistiskā žurnālistikas institūta aspirantūrā

    1941
    Maskava
    V. I. Ļeņina vārdā nosauktā Militāri (kara) politiskā akadēmija

    1942–1942
    Studējis V. I. Ļeņina Politiskajā karaskolā.

    Dzīvesvieta

    1916–1918
    Sanktpēterburga
    "1916. gadā viņš dodas uz Pēterpili, lai strādātu un mācītos. Pirmie patstāvīgās dzīves gadi jaunietim ir grūti, viņš dienā strādā par izsūtāmo maiznīcā, pēc tam par – noliktavas strādnieku, bet pēc darba mācās strādnieku vakara kursos. Pie bēgļu jauniešu kopmītnes, kur dzīvo Sokols, ir komjaunatnes šūniņa, kurā viņš iestājas par biedru 1917. gada aprīli."Losberga. Milda.Tālo pārgājienu cilvēks dzīvē un literatūrā. Karogs, 1961, Nr. 12.

    Dalība organizācijās

    1917
    Sanktpēterburga
    Iestājas Krievijas Darba jaunatnes sociālistiskajā savienībā.

    05.1919
    Latvijas Komunistiskā partija

    1951–1965
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Rīga
    Biedrs

    Apcietinājums

    1919

    1921
    Rīga
    Kā ķīlnieks izsūtīts uz Padomju Krieviju.

    1938–1939
    Apcietināts

    Darbavieta

    01.1919–05.1919
    Rīga
    Izglītības tautas komisariāts, jaunatnes organizāciju instruktors

    1921–1929
    Darbojas tautas izglītības iestādēs un strādā par žurnālistu Maskavā, Ļeņingradā, Simferopolē, Rostovā pie Donas, Baku.

    1930–1931
    Maskava
    Žurnāla "Krasnij transportņik" ("Красный транспортник") redaktora vietnieks

    1931–1932
    Maskava
    Maskavas Radio pārvalde, redaktors

    1931–1932
    Izdevniecība "Молодая гвардия"
    Maskava

    1932–1938
    Vladivostoka
    Sarkanās armijas laikraksta "Staļiņec" ("Сталинец") redaktors, strādā laikrakstos "Trevoga" ("Тревога") un "Na bojevom postu" ("На боевом посту").

    1939–1940
    Maskava
    Strādā laikrakstā "Sovhoznaja gazeta" un Osoaviahima izdevumā "Za oboronu".

    1942–1946
    Laikraksts "Padomju Strēlnieks"
    Atbildīgais redaktors

    1942–1946
    Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
    Rīga
    Propagandas un aģitācijas daļas vadītāja vietnieks un preses sektora vadītājs

    1946–1950
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Žurnālistikas katedras vadītājs

    1950
    Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs
    Rīga
    Direktors

    1951–11.01.1963
    Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
    Rīga
    Direktors

    12.01.1963–1965
    Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
    Rīga
    Zinātniskais līdzstrādnieks

    Dienests

    1932–1938
    Sarkanā armija
    Partijas uzdevumā mobilizēts Sarkanajā armijā Tālajos Austrumos.

    07.1941–10.1941
    Sarkanā armija
    Dorogobuža
    Atradies frontē, pie Dorogobužas smagi ievainots.

    Ceļojums

    1961
    Sahalīna
    Ceļojums uz Sahalīnu.

    Apglabāts

    21.12.1965
    Raiņa kapi