Ernests Mežsargs
15.01.1857 – 24.12.1901
Ernests Mežsargs (1857–1901) – rakstnieks.
Dzimis mežsarga ģimenē. Mācījies Lubānas Cepurītes skolā, strādājis par mežsargu, pārdevēju grāmatu veikalā, dažādus gadījuma darbus. Dzīvojis Rīgā, Kuldīgā, mūža beigās – Cesvainē.
Sīkas Mežsarga publikācijas periodikā no 1880. gada. Autobiogrāfiski motīvi izmantoti romānā "Dzīves cīniņš" (1895), plašākā publikācija - romāns divās daļās "Likteņa ironija" (laikrakstā "Dienas Lapa" 1899); darbi bez paliekošas mākslinieciskās vērtības. Tulkojis Ignacija Potapenko stāstu "Nežēlīgā laime" (žurnāls "Austrums" 1895).
Dzimšanas laiks/vieta
15.01.1857
Lubānas pagasts
Miršanas laiks/vieta
24.12.1901
Cesvaine
Profesionālā darbība
Proza
1895 romāns ''Dzīves cīniņš''1899 romāns divās daļās ''Likteņa ironija'' (laikraksts ''Dienas Lapa'')
Tulkojumi
1898 Ignacija Potapenko stāsts ''Nežēlīgā laime'' (žurnāls ''Austrums'')Citātu galerija
''19. gs, beigās un 20. gs. pašā sākumā "ļoti jauku romantisku stāstu" žanrā roku izmēģina arī vairāki mūsu pašu autori, piem., Zemzarītis (Semsarītis) romānā Mantu, asinis, dsihwibu us Tehwijas altara! Kreewijas warone Wera Dragozenow (1904), Brīvnieku (Brihwneeks) Marija stāstā Helena jeb: Mihlestibas satikschanas pehz nahwes (1898), Ernests Mežsargs romānā "is latweeschu dsihwes" Dsihwes zihninsch (1895) un Abavietis (Abaweetis) stāstā Skaistā Luzijas mihlestiba un zeeschanas, jeb: sareschģita radneeziba ar diweem patehweem un tikai weenu mahti (1903).''
Līvija Vītoliņš. Latviešu literatūras krājums (1820–1917). Jaunā Gaita, nr. 127, 1980.
Nodarbes
Papildu vārdi
Ernsts
Dzīvesvieta
Rīga
Kuldīga
Cesvaine
Izglītība
Cepurīšu pagastskola
Cepurītes
Apglabāts
Ķinderu kapi
