Ernests Blese

Dzimis Rīgā muižas dārznieka un mājsaimnieces ģimenē. Ernests Blese sevi uzskata par kurzemnieku.
Tēvs Jēkabs Blese cēlies no Elejas pagasta Zemgalē, bet māte Emīlija Blese (dzimusi Balode) ir vidzemniece no Bīriņu pagasta Rīgas apriņķī.

No 1900: ģimene dzīvoja Lielezeres muižā Kurzemes Leišmalē.
"Šai plašajā Kurzemes muižā Ernests Blese pavada savus laimīgos bērnības un jaunības gadus, ar šo muižu viņam saistās visgaišākās bērnu dienu atmiņas, te viņš ieaug tipiski kurzemnieciskajā vidē un apstākļos, ka vēl tagad no visiem Latvijas apgabaliem viņam vistuvākais ir tieši šis Lejaskurzemes novads – Kursa, un profesors E. Blese arvienu savā dziļākā būtībā jūtas kurzemnieks. Šā iemesla dēļ prof. E. Blesem loti tuvi arī Kursas rakstnieki, sevišķi viņš mīl Jēkabu Janševski, kas tik plastiski notēlojis Lejaskurzemes muižas dzīvi, piem., romānā "Līgava". Izglītības Mēnešraksts, Nr.12 (01.12.1942)
1914–1918: studējis un strādājis tolaik Petrogradā.
1918: atgriezies Latvijā.
1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju ar sievu Mīlu un mazmeitiņu Daci; dēli palika Latvijā, vidējais dēls Pēteris padomju gadā izsūtīts.

1912: pirmās publikācijas laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis” – "Mag. J. Endzelīna promovēšana par valodniecības doktoru” (7. / 20. III) un tulkojums no latīņu valodas K. V. Katula "Dziesmas par Lezbiju” (22. IX / 5. X).

Par sevi teicis: "Es neesmu nevienu dienu gājis latviešu skolā, nevienu stundu pie skolotāja mācījies latviešu valodu, bet es to iemācījos pašmācības ceļā, iemācījos pat tik labi, ka visu savu mūžu esmu mācījis latviešu valodu citiem. īr nieki runāt par latviešu pārtautošanu! Ja mūsu jaunie gribēs svešumā sevi par latviešiem turēt un tādi palikt, tad arī latviešu valodu viņi iemācīsies un neaizmirsīs." Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.1 (01.02.1965)



Akadēmiskā karjera
Kopš 1919: Latvijas Universitātes docents.
1928: aizstāvēja disertāciju par "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas" un ieguva baltu filoloģijas doktora grādu.
1928–1944: Latvijas Universitātes profesors ģermāņu filoloģijā, lasīja arī baltu valodu nodaļā ievadu valodniecībā, latviešu valodas sintaksi, senslāvu valodu un citus kursus.
Kopš 1946: ārkārtas profesors Maincas universitātē.
Kopš 1947: slāvu valodu profesors Germersheimas tulku augstskolā, arī pēc pensionēšanās kā profesors emeritus turpināja lekcijas augstskolā.

Arī pēdējos gados turpina pētīt baltu valodas un salīdzināmo valodniecību un publicēt savas atziņas šai laukā, bez tam zinātnieks
jo dzīvi interesējas arī par kultūras un literatūras vēstures jautājumiem.



Darbi valodniecībā
1922: "Ievads valodniecībā".
1923: "Latīņu gramatika vidusskolām. I".
1927: "Uzvārdu pareizrakstības vārdnīca".
1933: "Latviešu pareizrakstības vārdnīca".
1933: "Latviešu valodas propaideutiskais kurss”.
1936: Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langija 1685. g. latviski-vāciskā vārdnīca, ar izskaidrojumiem.
1938: "Valodnieka piezīmes par dažiem Latvijas vietu vārdiem”.
1940: "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas".
1940: "Valoda un tautas gars".
1941: "Norādījumi latviešu pareizrakstībā”.
1947: "Latviešu literatūras vēsture”.
1955: "Mūsu valoda savu vēsturisko cīņu gaitās”.
1964: "Izteiksmes līdzekļu jaunizveidojumi mūsu literārajā valodā vēsturiskā atskatā”.

Grāmatas svešvalodās
1928: "Grammaire pratique dc la langue latvienne" (kopā ar Ch. Barret).
1930: "Die Kuren und ihre sprachliche Stellung im Kreise der baltischen Volksstamme” ("Kurši un to valodas situācija baltu cilšu vidū”).
b. g.: "Sprache als Quelle zur Geschichte der lettischen Volksstamme” ("Valoda kā latviešu cilšu vēstures avots”).
1957: rokas grāmata itāliešu valodā "Storia della litteratura lettone (Thesaurus Litterarum).
1976: līdzautors ilustrētai latviešu-angļu-vācu valodas vārdnīcai kopā ar gramatiku "Illustrated basic Latvian-Englisch-German dictionary and grammar” (ASV).
1951-1954: vācu žurnālā "Beitrāge zur Namenforschung" publicēti piecu raksti ar kopīgu nosaukumu „Gedanken zu russischen und baltischen Fluß- und Ortsnamen".
1952: "Zur Etymologic des lettischen Flussnamens Daugava" (Studi Baltice IX),
1956: "Die lettische Volksseele im Spiegel der lettischen Sprache".
1957: "Die kulturhistorischen und kulturpsychologischen Ursprungsgrūnde der Verba reflexiva im Lettischen und Russischen" un citi.

1929 un 1933: strādājis Königsbergas arhīvā un pētījis dienvidrietumu Kurzemes personu un vietu vārdus un tā apgabala dzīvi vispārīgi, sniedzot vēlāk pārskatu par savām studijām atsevišķā apcerējumā.
Apmeklējis daudzus zinātniskus kongresus Latvijā un ārpus Latvijas, piedaloties tajos rosīgi ar referātiem (1931: Ženēvā, 1933: Romā, 1936: Kopenhāgenā un citi).
Darbojies par līdzstrādnieku vācu bibliogrāfiskajā, indoeiropiešu valodām veltītajā izdevuma "Indogermanisches Jahrbuch", sniedzot tam pārskatus par sasniegumiem baltu lingvistikas laukā.

Vairāki zinātniskie darbi godalgoti
1929: iespiestā disertācija "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas" saņēma Kultūras fonda un Krišjāņa Barona prēmiju fonda godalgu.
1934: "Latviešu pareizrakstības rokas grāmata" (1933) saņēma Krišjāņa Barona fonda godalgu.
Krišjāņa Barona fonda godalga saņemtas arī par rakstu, kurā apcerēti sakari baltu un baltkrievu valodas starpā (1936) un par Langija vārdnīcu (1937).
Saņēmis Triju zvaigžņu ordeni un arī dažus ārzemju ordeņus.

Par Ernesta Bleses personību un valodnieka devumu
"Prof. E. Blese pieder pie tiem cilvēkiem, kam dzīvot nozīmē strādāt un darboties. Kaut gan viņa tiešā specialitāte ir ģermāņu lingvistika, tad tomēr viņam ļoti tuvas ir arī mūsu mātes valodas problēmas. Šī Bleses mīlestība pret savu dzimto valodu izpaudusies gan viņa praktiskajā, gan zinātniski teorētiskajā valodniecības darbā. Pie pirmā veida sacerējumiem pieder latviešu pareizrakstības, uzvārdu un citas vārdnīcas, bet pēc prof. Kauliņa nāves Blese uzskatāms arī par mūsu cienīgo valodas filozofu, kas centies iztulkot latviešu valodas dziļāko jēgu un būtību. Šādas intereses un valodnieciska ievirze prof. Blesi pievērsusi latviešu valodas semasioloģijas (vārda nozīmes) pētījumiem. Kā interesantākais un zināmā mērā vienīgais tāda veida darbs latviešu valodnieciskajā literatūrā ir lingvistiski psiholoģiskais apcerējums "Valoda un tautas gars", kur uz valodas liecību pamata dibināti interesanti secinājumi par latviešu tautas dvēseli. Līdzīgi Blese veļas pēc valodas liecībām zīmēt latviešu kultūras attīstības ainu. Tuvi Blesem ir arī sintakses jautājumi, un latviešu valodas sintakses sacerēšanu viņš atzīst par savu tuvāko zinātnisko uzdevumu. Vēl Blesi valdzina vispārīgi valodnieciski jautājumi."
K. P. Prof. Ernests Blese. Tēvija, Nr.41 (18.02.1942)

".. iepazīstoties tuvāk ar viņa pētījumu saturu, mums vēl skaidrāk un pilnīgāk atklājas prof. Bleses daudzpusīgās valodnieka intereses, viņa nenogurstošais darba gars un ļoti lielā uzcītība. Profesoram Blesem ir stipras vispārīgas valodnieciskas intereses, viņu valdzina atsevišķas valodas to formu dažādībā, kā arī šo valodu totalitātē un vienība, kā noteikts cilvēces vai tīri etnisku dotumu gara izpaudums. Šā iemesla dēļ prof. Blese tuvojas valodām reize ka analītiķis un arī kā sintētiķis, cenšas izskaidrot un iztulkot atsevišķus valodu faktus un parādības, ka arī lūko tvert gan to likumību, kas saista vienas atsevišķas valodas izpausmes momentus, gan to, kas kopējs vairākām valodām, mēģina izprast valodas dziļāko būtību, tās garu."
Plukšs, Kārlis. Profesora Ernesta Bleses 50 mūža gadi. Izglītības Mēnešraksts, Nr.12 (01.12.1942)

"Bleses spalva ir diezgan veikla un viegla, un arī viņa runātais vārds vienmēr bijis tekošs. Cik labi viņš pārvalda vācu valodu, par to priekš dažiem gadiem liecināja kāda vācu dāma, kas prof. Blesi bija iepazinusi Dancigā. Viņa teica: "Es būtu lepna, ja savu valodu prastu tik labi, kā to prot jūsu profesors Dr. Blese." Prof. Blese ir stiprs ģermāņu un slavu filoloģijā, un viņam ir vēl speciāla interese par ķeltu valodu. Viņš prot abas vecās klasiskās valodas (latīņu un grieķu) un labi orientējas sanskritu valodās formās. Pats par sevi saprotams, ka viņam nav sveša leišu valoda un senprūšu teksti. Ar tādām zināšanām viņš būtu kompetents sarakstīt latviešu valodas etimoloģisko vārdnīcu, kuras trūkumu izjūt ne tikai mūsu filologu saime un literāti, bet arī tie cittautu zinātnieki, kas, indoeiropiešu valodas salīdzinādami, operē ari ar latviešu valoda."
Ķiķauka, Pēteris. Profesoram Dr. Ernestam Blesem 65 gadi. Latvija Amerikā, Nr.103 (25.12.1957)

E. B., B. E., B.

–1910
Liepājas reālskola
Liepāja
Paralēli kā eksterns nokārtojis pārbaudījums latīņu valodā Liepājas ģimnāzijā.

Izglītības pamatus ieguvis mājmācībā ģimenē un pie mājskolotājas.

1910–1914
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātes Ģermāņu nodaļā ģermānistiku un salīdzināmo valodniecību; studijas beidza ar zelta medaļu par kandidāta darbu par lejasvācu patapinājumiem latviešu valodā.

1914–1917
Petrogradas Universitāte
Sanktpēterburga
Mācījies doktorantūrā. 1917./1918. gadā nokārtojis Krievijas maģistra (Latvijas doktora) pārbaudījumus, kam sekotu privātdocentūra, bet maģistrands izšķīries atstāt Pēterpili, lai atgrieztos Latvijā.

Angļu valodas institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Lasījis kursu "levads valodniecībā".

Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Mācīja latviešu valodu.

1914–1917
Sanktpēterburga
Strādājis par skolotāju Petrogradas 2. ģimnāzijā.

08.1918–08.1919
Latvijas Izglītības biedrības ģimnāzija
Rīga
Vācu valodas un latīņu valodas skolotājs.

08.1918–08.1919
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Rīga
Vācu valodas un latīņu valodas skolotājs.

1919
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Darbinieks ministrijas informācijas, vēlākajā preses nodaļā.

1919–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1919–1928: docents, no 1928 – ģermāņu filoloģijas profesors. Lasījis arī ievadu valodniecībā, senslāvu valodas un citus kursus.

1919–1930
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Latīņu valodas skolotājs.

1929–1939
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939)
Bijis žurnāla "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" redaktors.

1929–1939
Filologu biedrība
Rīga
Sekretārs un priekšsēdis.

1945–1949
Hānavas latviešu ģimnāzija
Hānava
Ģimnāzijas direktors.

1945–1949
Hānavas Tautas augstskola
Hānava

1945–1946
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Pasniedzējs.

1946
Maincas Johannesa Gūtenberga universitāte
Saarstraße 21, Mainz
Baltu un slāvu valodas profesors.

1947
Vācija
Profesors Germersheimas tulku universitātē.

Andreja Pumpura biedrība
Rīga

Studenšu korporācija "Gaujmaliete"
Rīga
Goda filistrs.

Filologu biedrība
Rīga

1926
Fraternitas Lataviensis
Rīga
Goda filistrs.

05.12.1964
Germersheima

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. I".
1930

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1932

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pareizrakstības rokasgrāmata".
1934

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Einige Beziehungen zwischen dem Weissrussischen und den baltischen Sprachen".
1936

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par grāmatu "Nīcas un Bārtas mācītāja Jāņa Langija 1685. gada latviski-vāciskā vārdnīca ar īsu latviešu gramatiku".
1937

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbiem: "Storia della letteratura lettone", "Lettische Etymologien" un "Latviešu refleksīvo verbu kultūrvēsturiskie un kultūrpsiholoģiskie pamati".
1957