Ernests Blanks

Lomas: literatūrvēsturnieks, literatūrzinātnieks, vēsturnieks, žurnālists

13.09.1894 – 31.01.1972

Ernests Blanks (1894–1972) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Darbojies dažādu periodisko izdevumu redakcijās. Kopš 1920. gada intensīvi pievērsies latviešu nacionālās atmodasperioda izpētei, rakstījis par Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu, JuriAlunānu, Ausekli, Andreju Pumpuru, Frici Brīvzemnieku, Andreju Spāģi,Juri Māteru, Rihardu Tomsonu, Bernhardu Dīriķi, Aleksandru Vēberu,Andreju Stērsti. Tautas atmodas literārā un sabiedriskā doma kālatviešu nacionālās ideoloģijas sākotne kultūrvēsturiskā aspektā unsaistībā ar neatkarīgās Latvijas nacionāliem centieniem analizētagrāmatā "Latviešu tautiskā kustība" (1921), šīs grāmatas papildinātiizdevumi – "Latvju nacionālā doma sadzīves cīņu ugunīs" (1923) un "Latviešu tautas atmoda" (1927). Latvijasvalsts tapšanai veltītas grāmata "Republikas priekšvakarā" (1922),"Latvijas valsts pirmie gadi" (1923), "Latvijas atdzimšana" (1928). Periodikāraksti par Viktora Eglīša, Haralda Eldgasta, Jēkaba Janševska, IvandesKaijas, Roberta Klaustiņa, Jāņa Poruka, Teodora Zeiferta literārodarbību. Tulkojis Gija de Mopasāna noveļu krājumu (1929).

Darba autors (5)

Recepcijas persona (2)

Dzimšanas laiks/vieta

13.09.1894
Braslavas pagasts

Miršanas laiks/vieta

31.01.1972
Maļorka, Spānija

Personiska informācija

Dzimis strādnieku ģimenē.

19. gs. 90. gadu beigās vecāki ar pieciem bērniem pārcēlās uz Rīgu. Māte strādāja džutas fabrikā, tēvs turpat par naktssargu.

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Flensburgā, Reitlingenē, Lūdvigsburgā; pēc pensionēšanās pārcēlās uz dzīvi Maljorkā.

Profesionālā darbība

Kopš 1919: publicistiski raksti, kuros popularizējis Latvijas neatkarības ideju, bija Latvijas Tautas padomes loceklis.

No 1920: intensīvi pievērsies latviešu nacionālās atmodas perioda izpētei, rakstījis par Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu, Juri Alunānu, Ausekli, Andreju Pumpuru, Frici Brīvzemnieku, Andreju Spāģi, Juri Māteru, Rihardu Tomsonu, Bernhardu Dīriķi, Aleksandru Vēberu, Andreju Stērsti.

Tautas atmodas literārā un sabiedriskā doma kā latviešu nacionālās ideoloģijas sākotne kultūrvēsturiskā aspektā un saistībā ar neatkarīgās Latvijas nacionāliem centieniem analizēta grāmatā "Latviešu tautiskā kustība" (1921), šīs grāmatas papildināti izdevumi – "Latvju nacionālā doma sadzīves cīņu ugunīs" (1923) un "Latviešu tautas atmoda" (1927).

Latvijas valsts tapšanai veltītas grāmata "Republikas priekšvakarā" (1922), "Latvijas valsts pirmie gadi" (1923), "Latvijas atdzimšana" (1928).

Periodikā raksti par Viktora Eglīša, Haralda Eldgasta, Jēkaba Janševska, Ivandes Kaijas, Roberta Klaustiņa, Jāņa Poruka, Teodora Zeiferta literāro darbību.

Tulkojis Gija de Mopasāna noveļu krājumu. (1929).

ŽURNĀLISTA DARBĪBA

1915–1919: laikrakstā "Dzimtenes Atbalss", "Brīvā Latvija", "Baltijas Vēstnesis", vēlāk laikrakstā "Latvijas Sargs" un "Brīvā Zeme".

Laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" (1922), "Jaunatnes Dzīve Sētā un Skolā" (1923), "Zemgales Balss" (1924–1928, ar pārtraukumiem), "Brīvā Tēvija" (1926), "Kurzemes Vārds" (1927), "Rīgas Telegrammas" (1933–1934), žurnāla "Svari" (1928–1929) un citu redaktors.

1952–1953: rediģēja žurnālu "Junda".

Trimdas latviešu periodikā publicējis dažāda satura rakstus laikrakstos "Latvija" (Vācijā), "Latvija Amerikā" (Kanādā), rakstu sērija "Pa Latvijas neatkarības pēdām" publicēta "Daugavas Vanagu Mēnešrakstā" (1968); sarakstījis grāmatu "Latvju tautas ceļš uz neatkarīgu valsti" (1970).