"Atskaņota panta formā smeldzīgā intonācijā slavināta dzīvība. Nedaudzie publicējumi liecina par nerealizēto liriķes talantu."
Broņislavs Tabūns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zināte, 2003.
"Erna Murevska bija cilvēks ar jūtīgu dvēseli, dziļām taisnīguma un skaistuma alkām. Dzejoļus viņa sāka rakstīt, jau mācīdamās vidusskolā. 1920. gadā, kad Rainis bija atgriezies no trimdas, kādā sarīkojumā viņa tam pasniedza savus dzejoļus, kas bija parakstīti ai pseidonīmu Guna, Atbildē Rainis uzrakstīja dzejoli "Savāda meitene". Ernas Murevskas dzejoļi lielāko tiesu palikuši rokrakstos un gājuši bojā. Lasītājam pieejami vienīgi tie, kuri publicēti periodikā, no kuriem labākie ievietoti revolucionārās pagrīdes dzejas antoloģijā "No nakts uz rītu". Dzejniecei bija paraša savus dzejoļus pārrakstīt un uzdāvināt tuvākajiem draugiem. Var jau gadīties, ka no šīm burtnīcām kāda vēl kaut kur saglabājusies. Vienu tādu cieši pierakstītu bloknotu pirms aizbraukšanas no Latvijas viņa uzdāvināja arī man, taču tas aizgāja bojā Lielā Tēvijas kara laikā. Ernas Murevskas dzeja bija diezgan vienkārša, dziļi izjusta un tēlaina. Revolucionārā doma netika skaļi deklarēta, bet tā izrietēja no satura būtības."
Andrejs Balodis. Erna Murevska. Literatūra un Māksla, Nr.25 (24.06.1972)