Ēriks Lanss

Dzimis inženiera ģimenē.

1977, 17. jūn.: pirmā publikācija – stāsts "Maisiņš ar sāli" laikrakstā "Literatūra un Māksla".
1978–1980: stāsti publicēti arī žurnālā "Karogs", "Liesma", kopkrājumā "Stāsti" (1980) u. c.
2000–2001: stāsti publicēti laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā".


Stāstu krājumi
1979: "Aicinājums ciemos".
2002: "Debesu balsinātāji".

Romāni
2012: "Vai mēs tiksimies vēlreiz".
2012: "Melanholiskais detektīvs".
2014: "Detektīvs vienai vasarai".

Dzeja
2014: "Par putnu, kas ceļu mājup mūždien meklē".

Lugas
2008: "Galds", "Par vecotēvu, kam ļoti patika cirks".


Darbība kinodramaturģijā
1982: scenārija autors mākslas filmai "Tereona galva" (režisors Varis Brasla).
1983: scenārija autors mākslas filmai "Dārzs ar spoku" (režisors ir Oļģerts Dunkers).
1988: scenārija autors mākslas filmai "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (pēc Andra Kolberga romāna "Automobilī, rīta pusē"; režisors Varis Brasla).
2004: scenārija autors dokumentālajai filmai "Amats Nr. 1. Valsts prezidents" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2005: scenārija autors dokumentālajai filmai "Reiz bija Sibīrija" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2007: scenārija autors dokumentālajai filmai "Džona Doreda sala" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2008: scenārija autors dokumentālajai filmai "...Igarka un Cerība un Taurenis" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2009: scenārija autors dokumentālajai filmai "Agapitova un izglābtie" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2011: scenārija autors dokumentālajai filmai "Stacija Latvieši 1937" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2012: scenārija autors dokumentālajai filmai "Maršruts Ķekava – Omskas apgabals, 1949" (režisore Dzintra Geka-Vaska).
2014: scenārija autors dokumentālajai filmai "Kur palika tēvi?" (režisore Dzintra Geka-Vaska).


Pagodinājumi
1984: Berlīnes starptautiskā kinofestivāla atzinība par scenārija idejas oriģinalitāti filmai "Dārzs ar spoku".
2008: Nacionālajā lugu konkursā iegūtas balvas lugām "Galds" un "Par vecotēvu, kam ļoti patika cirks". Lugu "Galds" izrāda Sidnejas Latviešu teātris un amatierteātris "Mēri".

"Lanss ir noveles tipa stāstnieks, darbu izteiksme precīza un tēlaina, spraiga un nedaudz ironiska. Mākslinieciski spilgtākie stāsti – "Tereona galva", "Pastorāle ar lāci", "Ābeļdārzs ar spoku". Saspringtās situācijās, samezglotu attiecību tīklā tajos atklājas raksturi ar sarežģītiem likteņiem. Stāstu krājumā "Debesu balsinātāji" (2002) paskarba mūsdienu realitāte asprātīgi saausta ar romantisku nosacītību, noslēpumainību. Tiešamības un irealitātes apvienojums, izkopts stils ir būtiskas Lansa īsprozas iezīmes."

Smilktiņa, Benita. Ēriks Lanss. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 348. lpp.

rakstnieks
scenārists

Juris Vīksne

Ēriks Lanss

Zvejnieku kolhozs "9. maijs"
Audupes iela 17, Rīga
Strādājis par zvejas kuģu elektriķi un meistaru

Rīga
Strādājis par meistaru, komercdirektoru, finansu direktoru dažādās firmās.

1947–1958
Rīgas 31. vidusskola
Skuju iela 11, Rīga

1959–1962
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Elektroenerģijas fakultāte

1980–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs

2005
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Rīga
Biedrs

Nacionālā filmu festivāla ''Lielais Kristaps'' balva
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma
1988

Nacionālā filmu festivāla ''Lielais Kristaps'' balva
Balva piešķirta par scenāriju dokumentālajai filmai "Stacija Latvieši 1937"
Labākais scenārists
2012

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par romānu "Vai mēs tiksimies vēlreiz...".
2012