Emīlija Jurevica
29.10.1894 – 05.05.1967
Emīlija Jurevica (1894–1967) – literāte, izdevēja, sabiedriskā darbiniece. Izdevusi žurnālu "Nākotnes Sieviete" (1923–1929). Publicējusi periodikā rakstus par sieviešu stāvokli sabiedrībā. Ar pseidonīmu Amanda Kloto sarakstījusi romānus "Elita" (otrs nosaukums "Kad sieviete mostas") un "Sievietes uzvara". Dibinājusi un vadījusi sieviešu aktīvā nacionālisma sociālpolitisko organizāciju "Latvju Sieviešu apvienība" (1924–1937), zem tās Zaļā Krusta priekšniece, Starptautiskā miera kongresa iniciatīvaskomitejas ģenerālsekretāre. Literatūras akadēmiskās izglītībasveicināšanas biedrības sekretāre u. c. organizāciju valdes locekle.
Dzimšanas laiks/vieta
29.10.1894
Bauska
Miršanas laiks/vieta
05.05.1967
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi tirgotāja Mārtiņa Rūķa luterticīgā ģimenē.
Bijusi sabiedriski-politiskā darbinieka, rakstnieka Jēkaba Jurevica (1895–1947) otrā sieva, šajā laulībā 1916. gada 23. maijā dzimusi meita Lilija Mazulāns.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Romāni
1925: "Elita" (otrs nosaukums "Kad sieviete mostas"; periodikā 1923–1924)
1927: "Sievietes uzvara"
Publicējusi periodikā rakstus par sieviešu stāvokli sabiedrībā.
Citātu galerija
PAR ŽURNĀLU "NĀKOTNES SIEVIETE"
""Nākotnes sieviete" esot "politisks, zinātnisks mākslas žurnāls". Pornogrāfijas tajā nava. Bet te mūs var interesēt pati ta nākones sievietes filozofija un literatūra. Taisa viņu Irēna Baltmane-Saulīte, Sproģu Berta, Malda, Zigzaga, Amanda Kloto, Emīlija Jurevice un citas nepazīstamas kundzes un jaunkundzes. Kā divi ķilķeņi vārošā katlā, šajā sieviešu pūlī pa vidu maisās Jureviču Jēkabs un Meijeru Jānis. Sparīgas viņas ir, šīs latviešu jaunās amazones. "Kaut ari dzīves izredzetie, vīrieši, nepalīdz (bet Jureviču Jēkabs un Meijeru Jānis?), mēs tiksim augšā! Mums jāpaceļas no dumbrāja, kurā vēl esam iestigušas! Mums jānomet verdzības saites! Mums jālauž tumsa un jānāk pēc gaismas!" Vārdu sakot: jedrit vai āzīt! Dūres vien mums, nabaga puisiešiem, žvinkst gar degunu. Kas šās tur nogrūdis tajā dumbrajā un pa kādām trepēm īsti viņas traušas augšup, tas nu no šīs svelošās filozofijas nekādi nav izdibināms. Man šķietas, ka tas pats Jureviču Jēkabs un Meijeru Jānis tomēr varētu būt palīdzīgs šīm dāmām viņu dziļajā "peklē". "Kādēļ gan sieviete nevar sēdēt kādā ministra krēslā jeb pagasta vecākā amatā?" jautā tā pati Irma Baltmane-Saulīte. Jā gan, kāpēc viņa nevarētu sēdēt, jo vai tad uz sēdēšanu patiešām tikai vīriešiem ir monopols? Un mežsarga amats, un smagā ormaņa, un kuļmašīnas vadītāja, un tiesu pristava, un skursteņslauķa? Visiem saviem bēdu brāļiem es ieteiktu izlasīt "Nākotnes Sievieti", tad viņi redzēs, cik šausmīgi patlaban apdraudēts mūsu stāvoklis. Lai tāpēc mācamies pie laika zeķes lāpīt un bērnus zīdīt. "Nākotnes Sieveetes" dzeja nestāv zem viņas filozofijas. "Tu atnāci kā rudens vēja dzīts" – dzied mazāk amazoniski noskaņotā Sprogu Berta. Bet ZigZaga gāžas pašas mūžības bezdibeņos iekšā. "Noslēpums noslēpumā un mūžīgs noslēpums mūžīgi mūžos varenā mūžībā. Esi svētīta no mūžības līdz mūžībai šausmīgākās elles un mūžīgi ziedošās paradīzes māte, noslēpuma pilnā, varenā un bezgalīgā mūžība no mūžības uz mūžību!.." Lai glābjas, kas var – pie Zando Lettona. Tas tēlo, kā es "noskūpstīju to", "un noskūpstīju viņu" un "vēl reiz noskūpstīju viņu". Tā vien liekas, ka galu galā tik briesmīgi nemaz nebūs ar tiem mūžības noslēpumiem un mūsu sugas izdeldēšanu no zemes virsus. Arī nākotnes sievietei tie paši vecie niķi padomā."
A. U. Latviešu literatūra. Domas, Nr. 1, 01.01.1926.
Saiknes
Jēkabs Jurevics - Vīrs
Dzimtais vārds
Emīlija Rūķe
Pseidonīms
Amanda Kloto, Rūķu Zelma
Papildu vārdi
Emīlija Jurēvitcs
Izglītība
Julianas Beķeres meiteņu privātģimnāzija
Salātu iela 10, Bauska
Darbavieta
1923–1929
Žurnāls "Nākotnes Sieviete"
Rīga
Izdevēja.
1941–1941
Baltezera bērnu kolonija
Baltezers
Strādājusi kā veļas pārzine, 1941. gadā īsu brīdi bijusi arī kolonijas pārzine.
Ceļojums
1924
Parīze
Dalība organizācijās
1924–1937
Latvju Sieviešu apvienība
Organizācijas vienīgā ilggadīgā priekšniece
Apglabāts
05.1967
Rīgas Otrie Meža kapi