Elza Mīla Ābele
01.02.1904 – 29.06.2002
Elza Ābele (1904–2002) – valodniece un rakstniece. Izglītību ieguvusi Rīgā, Tērbatā un Valmierā, beigusi Latvijas Universitātē Baltu filoloģijas nodaļu. Pirmā literārā publikācija 1922. gadā. No 1930.–1940. gadam bijusi "Latviešu konversācijas vārdnīcas" redaktore. 1944. gada rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja par skolotāju latviešu bēgļu skolās, Kopš 1949. gada dzīvoja Adelaidē, Austrālijā. Līdzās pedagoģes darba austrāliešu skolās no jauna pievērsusies literārajai jaunradei. Izdoti romāni "Ar saknēm izrautie" (1968) un "Mīlestība" (1984), kuros autobiogrāfiskas iezīmes un vērojumi, tēlojot gan laiku Latvijā, gan latviešu inteliģences dzīvi Austrālijā,
Dzimšanas laiks/vieta
01.02.1904
Ēvele
Miršanas laiks/vieta
29.06.2002
Adelaida
Personiska informācija
Dzimusi lauku tirgotāja Dāvida un Betijas (dzimusi Purgaile) Skrastiņu ģimenē. Pirmā pasaules kara apstākļu dēļ, apmeklējusi dažādās ģimnāzijas Valmierā, Tērbatā un Rīgā.
1928: apprecējusies ar dabas zinātnieku un dzejnieku Kārli Ābeli (1896–1961), dēls – dzejnieks un ģeologs Kārlis Ābele (dzimis 1937), meita Zaiga (precējusies Sudrabs), meita Maija (precējusies Seglinieks).
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
LITERĀRIE DARBI
1968: romāns "Ar saknēm
izrautie".
Prozas darbi un dzejoļi iespiesti žurnālā "Daugava", "Ceļa Zīmes" un laikrakstos "Tēvija", "Vircburgas Latviešu Vēstis","Austrālijas Latvietis"; piedalījusies Austrālijas latviešu literāros sarīkojumos.
Citātu galerija
PAR ROMĀNU "AR SAKNĒM IZRAUTIE" (1968)
"Tajā jūtam literāro talantu, bet darbam ir vairāk dokumentāra, mazāk literāra nozīme. [..] Liekas, romānā iekausēta laba tiesa autobiogrāfisku elementu, un starp personām var manīt portretējumus, kam modeļi bijuši Austrālijas latviešu sabiedrībā pazīstamas personas. [..] Kā dokumentārs romāns Elzas Ābeles darbs Ir ar nenoliedzamu nozīmi un var saistīt lasītāju interesi. Tajā izsekojam latviešu gaitām no ierašanās Austrālijā līdz laikam, kad viņi tur sāk iejusties, iedzīvoties. Šai gadījumā gan nav runa par „caurmēra latviešiem", bet tikai par inteliģences pārstāvjiem. Taču tas varbūt jo svarīgāk, jo viņiem pārslēgšanās mums vissvešākā kontinenta apstākļiem un dzīves veidu nez vai nebija visgrūtākā. No daudziem, kas tēlojuši latviešu trimdinieku likteņus svešās zemēs, svešos apstākļos, vairāk vai mazāk pasvītrādami disonances, Elza Ābele atšķiras ar vēlēšanos šīs disonances atrisināt, lai nokļūtu līdz ausij pieņemamam akorda kaut ari tas tomēr skanētu minora.
Saiknes
Kārlis Ābele - Vīrs
Kārlis Ābele - Dēls
Nodarbes
Pseidonīms
Smaida
Papildu vārdi
Skrastiņa
Izglītība
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Tartu
Mācījusies Puškina meiteņu ģimnāzijā Tērbatā.
Valmiera
Mācījusies latviešu ģimnāzijā Valmierā.
–1922
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1922–1930
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija, beigusi ar maģistra grādu.
1926
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
Beigusi teorētisko mūzikas priekšmetuklasi ar tiesībām mācīt mūziku vidusskolās.
1958
Adelaida
Ieguvusi skolotājas tiesības (Teachers Certificate).
Darbavieta
Adelaida
Skolotāja austrāliešu skolās.
1930–1940
Rīga
Redaktore darbā pie Konversācijas vārdnīcas.
1945–1949
Mērbeka
Latviešu valodas skolotāja Latviešu ģimnāzijā Mērbekā.
1945–1949
Pineberga
Latviešu valodas skolotāja Pinebergas latviešu vidusskolā.
Dalība organizācijās
Ceļojums
1930
Itālija
1963
Bangkoka
Devās apciemot dēlu Kārli Ābeli.
Dzīvesvieta
1944–1949
Vācija
Dzīvojusi latviešu bēgļu nometnēs Ašerslēbenā, Mērbekā un Pinebergā.
1949–2004
Adelaida
Emigrē
1944
Vācija
Rudenī ar ģimeni devusies bēgļu gaitās.
1949
Austrālija