Meklēt

Elza Knope

14 bildes
Atceres pasākums Lielajos kapos
Pie Krišjāņa Barona kapa viņa 125 gadu jubilejā. Runā Kārlis Egle, no kreisās - 1. Vanda Kalnciema, 2. Elza Knope 6. Ēvalds Sokols 7. Jānis Niedre 8. Jānis Kalniņš 9. Jūlijs Vanags 10. Vilma Greble 11. Elza Šulce 12. Zenta Veilande 13. Alma Ancelāne, 14. Ojārs Ambainis. No labās - 2. Kārlis Arājs, Lielajos kapos 1960. gadā.
Teicēja Elza Šule noliek ziedus
Krišjāņa Barona 125. dzimšanas dienas atcere. Folkloras teicēja Elza Šulce noliek ziedus. No kreisās: 1. Vanda Kalnciema, 3. Elza Knope, 4. Ivars Riekstiņš, 7. Ēvalds Sokols, 9. Kārlis, 11. Elza Kokare, 12. Vilma Greble, 13. Mirdza Berzinska, 14. Alma Ancelāne, 15. Ojārs Ambainis, No labās: 2. Kārlis Arājs.
Folkloristi pirms došanās ekspedīcijas gaitās
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Pirms izbraukšanas, pie LZA ēkas. No kreisās, 1. rinda: 1. Elza Kokare, 2. Jadviga Darbiniece, (4. Anastasija Isajeva), 5. Ruta Skudra, 6. Andrejs Krūmiņš, 8. Maija Kurme; 2. rinda: 1. Antonija Siliņa, 3. Vanda Kalnciema, 5. Vilma Greble, 6. Mirdza Berzinska; 3. rinda:2. Elza Knope, 4. Renāte Tavare, 5. Alma Ancelāne, 6. Jēkabs Vītoliņš; aizmugurē: 1. Ojārs Ambainis, 3. Kārlis Arājs, 5. Jānis Rozenbergs, 6. Jāzeps Rudzītis.
Ekspedīcijas dalībnieki
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Birzuļos. Darbus plānojot. No kreisās: filoloģijas zinātņu kandidāts Kārlis Arājs, zinātniskais līdzstrādnieks Harijs Sūna, ekspedīcijas vadītājs filoloģijas zinātņu kandidāts Jānis Rozenbergs, valodniece, filoloģijas zinātņu kandidāte Elza Knope, Birzuļu Tautas nama vadītāja Juta Cēsniece.
Ekspedīcijas dalībnieki un teicēja Maija Cukurs
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Bilskā. Ekspedīcijas vadītājs filoloģijas zinātņu kandidāts Jānis Rozenbergs, teicēja Maija Cukurs un filoloģijas zinātņu kandidāte Elza Knope.
Gatavojoties ieskaņošanai
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Bilskā. Gatavojoties ieskaņošanai. No kreisās: filoloģijas zinātņu kandidāte Elza Knope, ekspedīcijas vadītājs Jānis Rozenbergs, teicējs Jānis Cukurs, teicēja Maija Cukurs un ekspedīcijas dalībniece Anita Stelle ar magnetofonu "Reportjor 3".
Gatavojoties ieskaņošanai
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Izvēloties no pierakstiem, kuru dziesmu dziedāt. No kreisās: filoloģijas zinātņu kandidāte Elza Knope, ekspedīcijas vadītājs Jānis Rozenbergs, teicēja Maija Cukurs.
Zinātniskās sesijas klausītāji
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskās ekspedīcijas zinātniskā sesija. 3. rindā no kreisās: 3. Elza Kokare 4. Elza Knope 5. Valija Labrence
Zinātniskās sesijas klausītāji
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskās ekspedīcijas zinātniskās sesijas klausītāji. 3. rindā no kreisās: 1. Elza Kokare 2. Elza Knope 3. Valija Labrence.
Valkas apkārtnes vēsturiskajās un kultūrvēsturiskajās vietās
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Valkas rajona vēsturiskajās un kultūrvēsturiskajās vietās. No kreisās: 2. Antonija Siliņa, 3. Ojārs Ambainis, 5. Ludmila Pāvule, 6. Vilma Greble, 8. Elza Kokare, 9. Elza Knope, 11. Hermanis Bendiks, 13. Harijs Sūna, 14. Jāzeps Rudzītis, 15. Valija Labrence.
Valkas apkārtnes vēsturiskajās un kultūrvēsturiskajās vietās
Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloristu 21. zinātniskā ekspedīcija Valkas rajonā 1967. gadā. Valkas rajona vēsturiskajās un kultūrvēsturiskajās vietās. No kreisās: 3. Vilma Greble, 4. Harijs Sūna, 5. Ludmila Pāvule, 5. Elza Kokare, 8. Jānis Rozenbergs, 9. Jāzeps Rudzītis, 11. Elza Knope.
Elza Knope
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Elza Knope sveic Dzidru Vārdauni 60 gadu jubilejā. 1988. gada 6. jūnijs Zinātņu akadēmijas 12. stāva zāle
Literatūrzinātnieces Elzas Knopes atdusas vieta
Literatūrzinātnieces Elzas Knopes atdusas vieta Smiltenes pilsētas kapos.
Fotogrāfs: Jānis Oga
Lomas: literatūrzinātniece, zinātniece

11.05.1925 – 07.08.1996

Elza Knope (1925–1996) – literatūrzinātniece. Zinātnisko interešu lokā bijis latviešu literatūrkritikas vēstures marksistiskās kritikas atzars. Četru monogrāfiju autore, tās aptver Viļa Knoriņa (1970), Viļa Dermaņa (1976) un Jāņa Bērziņa (Ziemeļa) (1988) literatūrkritisko darbību. Par pamatu ņemot zinātņu kandidāta disertāciju, izstrādājusi pētījumu “Latviešu literatūras kritika 19. gs. otrajā pusē” (1962). Vērtējot literatūrkritiku un attīstības perspektīvas, aplūkojusi literatūru un kritiku kā vienotu procesu, akcentējot kopsakarības. Periodikā publicēti raksti par literatūras kritiķiem un zinātniekiem Jāni Asaru, Jani Jansonu (Braunu), Robertu Pelši, Ermani Pīpiņu (Vizuli), Ēvaldu Sokolu un citiem. Recenzējusi jauniznākušos prozas, literatūrkritikas un literatūrzinātniskos darbus. Sagatavojusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 7. un 18. sējumu, sagatavojusi Raiņa “Runu un interviju” krājumu (kopā ar Birutu Kalnaču), pētījusi laikrakstā “Dienas Lapa” anonīmi publicētos Raiņa rakstus.

  • Darba autors (58)
  • Sastādītājs (6)
  • Komentāra autors (12)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    11.05.1925
    Bilska
    Dzimusi Bilskas pagastā.

    Miršanas laiks/vieta

    07.08.1996
    Rīga

    Personiska informācija

    1925: 11. maijā dzimusi retnieka ģimenē.

    Profesionālā darbība

    1957: pirmā publikācija – raksts par Juri Alunānu "Demokrāts – apgaismotājs, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs" žurnālā "Karogs" (Nr. 5).
    1960: 16. decembrī aizstāvējusi disertāciju "Latviešu progresīvā literatūras kritika XIX gadsimta II pusē" (zinātniskais vadītājs Arvīds Grigulis) un ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu.
    1979: piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu 7. sējuma tekstoloģiskā sagatavošanā un komentēšanā.
    1983: sakārtojusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu 18. sējumu.

    Zinātniskās monogrāfijas
    1962: Latviešu literatūras kritika XIX gs. otrajā pusē
    1970: Vilis Knoriņš – literatūras kritiķis
    1976: Vilis Dermanis – literatūras kritiķis
    1988: Jānis Bērziņš (Ziemelis) – literatūras kritiķis

    Citātu galerija

    "Saka – nav neaizstājamu cilvēku. Ir – katrs ir kaut kādā mērā kaut kam neaizstājams. Tu, Elza, tāda paliec literatūras un kritikas vēsturei: nav institūtā otra cilvēka ar tik fenomenālu atmiņu un tik dziļu literatūras un kritikas mijiedarbes izpratu. Nav, kas ar tādu pamatīgumu tvertu mākslas un sabiedrības sacirtes jautājumus un tik goddevīgi pārbaudītu katru sīkāko aspektu arhīvu dokumentos, presē. Jā, tā bij Tava gudrība, ko liki pie sirds jaunajiem: literatūras process, dzīve meklējama avīzēs un nevis izdotās grāmatās vai svešinieku izstrādātās teorijās. "Teoriju izkristalizē konkrētās literatūras attīstība, kas katrreiz ir sava un īpatna," – Tu mēdzi teikt, kad atkal ar kādu fiksu ideju bij samulsuši sabiedrības prāti. Tava nesteidzība, skaidrā doma, literatūras – arī aktuālās – perfektā pārzināšana un principiālā opozicionāres stāja pret lielkrievu šovinismu, rusifikāciju bij bezdibenīgi un nedalāmi. Opozicionāres, nevis skandālistes. Un kopā tas kaldināja autoritāti kā 70. gadu jaunajos – niknajos, tā priekšnieku acīs. Pat – viņu; reizēm jau starp priekšniekiem atrodas pa kādam, kam ausis nav ar vasku aizlietas un sirds deg par tautu un latviešu zinātni, kultūru. Kā vienu tādu Tu aizvien minēji Ēvaldu Sokolu, Tavu pirmo institūta direktoru, bet zinātnē kā paraugus vienmēr sauci skolotāju profesoru Albertu Jansonu un disertācijas vadītāju Arvīdu Griguli."

    Kubuliņa, Anda. Elza Knope. Karogs, 1996, Nr. 10, 250. lpp.

    Nodarbes

    literatūrzinātniece
    zinātniece

    Izglītība

    1934–1940
    Bilskas pamatskola
    Bilskas pagasts

    1940–1944
    Smiltenes vidusskola
    Smiltene

    1945–1950
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

    1950–1953
    Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
    Latvijas Zinātņu akadēmija
    Aspirantūra

    Darbavieta

    1954–1959
    Daugavpils Pedagoģiskais institūts
    Daugavpils
    Docējusi lekciju kursu latviešu literatūras vēsturē un folklorā.

    1959–1992
    Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
    Rīga
    Zinātniskā līdzstrādniece

    Apglabāts

    1996
    Smiltenes pilsētas kapi