Elza Klaustiņa
17.02.1885 – 13.05.1971
Elza Klaustiņa (1885–1971) – sabiedriska darbiniece, literāte. Mācījusies Šaņavska Tautas universitātē Maskavā, Kerkovas un Boļšakova mākslas studijā. Rīgā bijusi Sieviešu palīdzības korpusa valdes locekle (1920–1924), pēc tam Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšniece, Tautas palīdzības sekcijas vadītāja.Izbraukusi uz Vāciju (1944), bijusi Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore, IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine Augsburgā. Izceļojusi uz ASV (1951), vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus Milvoki, mācījusi rotaļas un tautas dejas. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Sarakstījusi rokasgrāmatu "Bērnu dārzs" (1949), grāmatu "To nevar aizmirst. Patriotiskā un sociālā darbā" (1968). Rakstījusi ludziņas bērniem ("Mežs runā", 1947), daudz publicējusies presē.
Dzimšanas laiks/vieta
17.02.1885
Cēsis
Miršanas laiks/vieta
13.05.1971
Milvoki
Personiska informācija
Dzimusi tirgotāja Jāņa Celmiņa ģimenē. Vecāki bijuši ļoti reliģiozi. Māte Anna Simsone augusi hernhūtiešu ģimenē, visi trīs viņas brāļi (Simsonu Dāvis, Jānis un Pēteris) bijuši Kundziņos brāļu draudzes saiešanas namā Dieva vārda teicēji. Brālis, vēlāk mākslinieks, Kārlis Celmiņš. Māsa Alma Alksne.
Mācījusies Cēsu pilsētas skolā.
1901: pēc pamatskolas beigšanas vājās veselības dēļ palikusi Cēsīs. Mācījusies pie fotogrāfa Andersona ar labām sekmēm, taču fotografēšana neapmierināja, jo mērķis – zīmēšanas skolas apmeklēšana.
Pašmācības ceļā iegūst mājskolotājas–audzinātājas diplomu.
1904–12: Maskavas periods.
1904–05: strādā par mājskolotāju Maskavā.
1905: strādā Maskavā rokdarbu veikalā un piepelnās zīmēdama. Iestājas stenografijas, grāmatvedības un mašīnrakstīšanas vakara kursos. Klausās literatūras lekcijas Šaņavska Tautas univeristātē. Svētdienās apmeklē Tretjakova galeriju un Aleksandra muzeju. Dzied Latviešu biedrības korī un spēlē ludziņās. Apmeklē Maskavas Dailes teātri.
Pēc stenografijas kursu beigšanas strādā par kantoristi.
Iestājas profesora Boļšakova mākslas studijā, apmeklējot to vakaros. Apmeklē arī franču Sesil–Kerkovas porcelāna studiju. Aizraujas ar ziedu studijām. Vēlāk, apgleznojot porcelāna šķīvjus, nopelna sev otru algu.
Strādā par mašīnrakstītāju "Ņujorkas Institūtā".
1910: laulības ar Gustavu Klaustiņu.
1912: kopā ar vīru Gustavu Klaustiņu dodas uz Minsku, kur Klaustiņam inženiera darbs Minskas depo. Strādājusi par skolotāju Minskas dzelzceļnieku skolā. Pasniedz porcelāna apgleznošanas stundas.
Kad Gustavu Klaustiņu komandē uz Omsku, dodas uz turieni. Kopā ar vīru nodibina Omskā Latviešu biedrību.
1913. gada 29. novembris: piedzimst dēls Jānis.
Ģimene atgriežas Minskā. Strādājusi Dzelzceļnieku augstākās pakāpes skolā par zīmēšanas skolotāju.
1914: kā bēgļi dodas uz Maskavu.
Atgriezusies Minskā.
1917. gada 13. martā: piedzimst dēls Juris.
1918. gada decembris: kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā.
1920–24: Rīgā bijusi Sieviešu palīdzības korpusa valdes locekle.
1923–34: bijusi Tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšniece.
1937–41: rūpējās par līdzekļu sagādi Veselības veicināšanas biedrībai.
1941–44: bijusi Tautas palīdzības sekcijas vadītāja.
1944: izbraukusi uz Vāciju.
1946–49: bijusi Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore.
1949–51: bijusi IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine Augsburgā.
Vadījusi bērnu dārzu Kleinkecas nometnē, Bavārijā, bērnudārznieču kursus Gablingenā.
1951: izceļojusi uz ASV.
Vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus Milvoki, mācījusi rotaļas un tautas dejas.
Profesionālā darbība
1949: sarakstījusi rokasgrāmatu "Bērnu dārzs" (atkārtots izdevums, 1961).
Daudz publicējusies presē.
Luga bērniem
1947: "Mežs runā"Atmiņas
1968: "To nevar aizmirst. Patriotiskā un sociālā darbā"Saiknes
Alma Marija Alksnis - Māsa
Dzimtais vārds
Elza Jūlianna Celmiņa
Izglītība
Cēsu pilsētas skola
Cēsis
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Maskava
Mācījusies Kerkovas un Boļšakova mākslas studijā.
Darbavieta
1904–1912
Maskava
Strādājusi par kantoristi.
1912–1918
Minska
Strādājusi par skolotāju Minskas dzelzceļnieku skolā.
1924–1937
Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība
Rīga
Valdes priekšniece
1937–1940
Veselības veicināšanas biedrība
Rīga
Līdzekļu vākšanas komitejas priekšniece, Tuberkulozes apkarošanas sekcijas valdes locekle
1941–1944
Tautas Palīdzība (1941–1945)
Rīga
Tautas palīdzības sekcijas vadītāja.
1946–1949
Vācija
Pasaules baznīcas aprūpes dienesta (Church World Service) bērnudārznieču institūta direktore.
10.10.1949–01.08.1951
Augsburga
IRO (International Refugees Organization) bērnunama pārzine.
1951
Milvoki
Vadījusi latviešu bērnudārznieču kursus.
Dalība organizācijās
1919–1940
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Rīga
1919. gada 17. novembrī uzsāka darbu Nozarē pie Satiksmes un darba ministrijas.No 1920. līdz 1924. gadam valdes locekle.
1926–1934
Latvijas Sieviešu organizāciju padome
Rīga
1931: Sieviešu vēlēšanu komitejas prezidija locekle, deputāta kandidāte no Sieviešu organizāciju saraksta Rīgas domes vēlēšanās un 4. Saeimas vēlēšanās
Ceļojums
1935
Ospedaleti
Emigrē
1944
Vācija
1951
Amerikas Savienotās Valstis
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar 1929. gada 13. novembra lēmumu.
V šķira
1929
Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
1933
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par pedagoģisko darbību.
1967