Elīza Irma Dankere

1933: apprecējusies ar 1. Kurzemes divīzijas komandieri, ģenerāli Oskaru Dankeru; dēls Kārlis un meita Dore.

1940–1941: dzīvoja Vācijā.
1941: atgriezusies Latvijā.
1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam uz ASV, dzīvoja Mičiganā, Kalifornijā un Ņūmeksikā.

Rosīgi darbojusies Jaunatnes kristīgā savienībā un Kristīgo sieviešu padomē (1949–1957), piedalījusies starptautiskās konferencēs Beirūtā, Libānā (1951), Bernē, Švarcenbergā un Vālernā, Šveicē (1953), Parīzē un Londonā (1955).
1952–1956: "Daugavas Vanadžu" centrālās valdes priekšsēdētāja.
Trimdā strādājusi arī fizisku darbu lauksaimniecībā un rūpniecībā.

Dankeru ģimene ASV apmetās uz dzīvi Grandrapidos, aizvadot šeit ilgus gadus. Osvaldam Dankeram aizejot mūžībā, pārcēlās pie dēla Kārļa ģimenes Kalifornijā, vēlāk pievienojoties meitas Dores ģimenei Jaunmeksikā.
Pēc ieceļošanas Amerikā ieguva valodu skolotajās tiesības un darbojās Kalifornijas latviešu sabiedriskajā dzīve.
Palīdzējusi sakārtot vīra arhīvu Hūvera bibliotēka, kur saglabāti atlikušie Dankeru dokumenti.

Par atmiņu grāmatu "Maz tu man solīji..." (1982)
"Vairums viņas atmiņu grāmatā atspoguļojas plašākā skatījuma, ne tikai šauri personīgā prizmā. Dzimtenes tēlojumi pieder pie skaistākajām un interesantākajam grāmatas daļām. Viņa ir liela ceļotāja, un viņai vienlīdz tuva ir daba, vēsture un kultūra. Viņas mīlestība pieder ģimenei, Latvijai un latviešu tautai. Dankere ir arī lasītāja un domātāja. Rakstnieku, filozofu un mākslinieku izraisītās atziņas bieži atspoguļojas viņas grāmata, un viņa savās atziņās dalās ar lasītāju. Grāmatā atbalsojas arī pasaules notikumi, un grāmatas autore bezbailīgi pauž savus uzskatus un kritiku. Šur un tur grāmatā pavīd arī viegls humors. Dankere tomēr taktiski izvairījusies no dzīvē sastapto vēsturisko personu raksturojumiem. Tādu grāmatā nav daudz. Atmiņās, cik vien viņa varējusi, Dankere ir balstījusies uz dokumentiem un fotogrāfijām. Par saviem priekiem un bēdām viņa rakstījusi ļoti atklāti. Šajā izirušajā pasaulē viņa stingri pasvītro ģimenes mīlestību un kopumu, kas palīdz pārvarēt vislielākās grūtības. Un viņai tādu bijušas daudz. [..] Grāmatas un ceļojumi uztur Irmu Dankeri garīgi možu un jaunu. Laiku pa laikam viņa dodas jaunos ceļojumos, izbauda dabas skaistumu dažādās zemēs un novēro vietējo iedzīvotāju dzīves veidu un paražas. Kā kaleidoskopā tas atspoguļojas grāmatā. Tajā viņa atklājas kā pozitīva, optimistiska personība. Tikai šur un tur pavīd skaudras sāpes un naids pret totalitārajām sistēmām — nacionālsociālismu un komunismu. kas ideoloģijas vārdā iznicināja humānismu. Politizēšanu viņa tomēr atstāj citiem. Viņa nav politiķe, bet dziļi humāns cilvēks, domātāja un vērotāja."
Andersons, Edgars. Redzīgās vērotājas atmiņu stāsts. Laiks, Nr.92 (17.11.1982)

literāte
sabiedriskā darbiniece

Mandava

Amerikas Savienotās Valstis

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

Liepāja
Beigusi vācu meiteņu liceju.

–1966
Grandrepidsa
Beigusi Kalvina koledžu.

Rīga
Strādājusi par skolotāju.

1923–1924
Hamburgas universitāte
Hamburga
Studējusi filozofiju.

1927–1928
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Papildinājusies Filoloģijas un filozofijas fakultātē.

1940–1941
Vācija

Grandrepidsa
Pelnu urna apglabāta Grand Rapidos Vudlavnas kapsētā līdzās vīram ģenerālim Osvaldam Dankeram.