Elija Kliene

Dzimusi rentnieka ģimenē.
1915–17: dzīvojusi Pēterburgā.
1917–21: dzīvojusi Somijā.

1921: pirmā publikācija – mazas skices par Somiju laikrakstā "Brīvā Zeme".
1923: pirmais nozīmīgais tulkojums – somu klasiķa Alekša Kivi "Kāzu brauciens jeb Ciema kurpnieks" dramatizējums (teātrī 1923. gadā).
Tulkojusi galvenokārt no skandināvu valodām.

Tulkojumi
No zviedru valodas
1926: Augusts Strindbergs, Augusts. Sarkanā istaba. Rīga: Kultūras balss.
1926: Jansens, Kristofers. Kalnu apburtais. Rīga: LETA.
1929: Strindbergs, Augusts. Pie jūras. Rīga: Grāmatu Draugs.
1931: Andrē, Zalamans Augusts. 33 gadi mūžīgā ledū. (Kopā ar Almu Gobnieci, Arvedu Mihelsonu.) Rīga: Grāmatu Draugs.
1938: Sivercs, Sigfrīds. Selambi. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1938: Ridberga, Grieta. Gunara un Maijas vasara kalnu ganībās. Rīga: Grāmatu Draugs.
1938: Hedbergs, Olle. Esmu dzimis princis. Rīga: Grāmatu Draugs.
1939: Mobergs, Vilhelms. Liktenīgā liecība. Rīga: Grāmatu Draugs.
1939: Vēgnere, Elīna. Bezdelīgas lido augstu. Rīga: Grāmatu Draugs.
1939: Bergs, Bengts. Ar dzērvēm uz Āfriku. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1933: Lāgerlēva, Selma. Gesta Berlings. (Dramatizējums teātrī 1933.) Rīga: Grāmatu Draugs,
1949: Lāgerlēva. Selma. Gesta Berlings. Štutgarte.
1962: Mobergs, Vilhelms. Vēstījums naktī. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1962: Sāra Līdmane, Sāra. Lāceņu zeme. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Mūbergs, Vilhelms. Jāj šonakt! Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Matsons, Ulle. Briga "Trīs lilijas". Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Lindgrēne, Astrīda. Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Lu-Juhansons, Ivars. Cilvēks bez vārda. Rīga: Liesma.
1966: Lindgrēna, Astrīda, Karlsons lido atkal. Rīga: Liesma.
1966: Līdmane, Sāra. Es un mans dēls. Rīga: Liesma.
1967: Lāgerlēva, Selma. Antikrista brīnumi. Minneapolisa: Sēļzemnieka apgāds.
1968: Jansone, Tuve. Neredzamais bērns un citi stāsti. Rīga: Liesma.
1970: Lindgrēna, Astrīda. Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki. Rīga: Liesma.
1971: Lindgrēna, Astrīda. Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lodā atkal. Rīga: Liesma.
1972: Lindgrēna, Astrīda. Grāmata par Pepiju Garzeķi. Rīga: Liesma.
1973: Jansone, Tuve. Komēta nāk. Rīga: Liesma.
1973: Sederbergs, Jalmars. Doktors Glass; Nopietnā rotaļa. Rīga: Liesma.
1975: Lāgerlēva, Selma. Lēvenšelda gredzens. Rīga: Liesma.
1979: Lindgrēna, Astrīda. Brāļi Lauvassirdis. Rīga: Liesma.
1989: Lindgrēne, Astrīda. Lennebergas Emīls. (Kopā ar Mudīti Treimani.) Rīga: Liesma.

No norvēģu valodas
1934: Hamsuns, Knuts. Un dzīve rit tālāk. Rīga: Grāmatu Draugs.
1935: Undsete, Sigrida. Pavasaris. Rīga: Grāmatu Draugs.
1935: Unsete, Sigrida. Baltās orhidejas (Gimnadēnijas), Rīga: Grāmatu Draugs.
1935: Unsete, Sigrida. Ida Elizabete. Rīga: Grāmatu Draugs.
1936: Hamsuns, Knuts. Loks noslēdzies. Rīga: Grāmatu Draugs.
1936: Unsete, Sidrida. Jennija. Rīga: Grāmatu Draugs.
1937: Dūns, Olavs. Jūvikas ļaudis. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1939: Fenhuss, Mikjels. Troļļu alnis. Rīga: Grāmatu Draugs.
1939: Hols, Sigurds. Oktobra diena. Rīga: Grāmatu Draugs.
1940: Olavs Gullvogs, Olavs. Tas sākās Jāņunaktī. Rīga: Grāmatu Zieds.
1947: Grīgs, Nordāls. Kuģis iet tālāk. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Turs Heijerdāls, Turs. Ceļojums ar "Kon-Tiki". Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Heijerdāls, Turs. Aku-aku: Lieldienu salas noslēpums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Hamsuns, Knuts. Sievas pie akas. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1964: Evensmu, Sigurds. Pēdējais brauciens. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1967: Turborga Nedreosa, Turborga. Zilās akas mūzika. Rīga: Liesma.
1969: Hols, Sigurds. Satikšanās pie robežstaba. Rīga: Liesma.
1970: Borgens, Juhans. Mazais lords. Rīga: Liesma.
1974: Heijerdāls, Turs. Ra. Rīga: Zinātne.
1979: Vestlija, Anne Katrīne. Knēveļa brauciens ar divriteni. Rīga: Liesma.
1993: Undsete, Sigrida. Pavasaris. Rīga: Rando.

No dāņu valodas
192?: Gunnarsons, Gunnars. Dzīves krasts. Rīga: Helmara Rudzīša apgāds.
193?: Gunnarsons, Gunnars. Izstumtais. Rīga: Grāmatu Draugs.
1942: Gunnarsons, Gunnars. Dzīves krasts. Rīga: Helmara Rudzīša apgāds.
1946–1949. Martins Andersens-Nekse, Martins. Pelle – Iekarotājs. (1.–2. grāmatu tulkojis Teodors Lejas-Krūmiņš, 3.–4. grāmatu Elija Kliene.) Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Martins Andersens-Nekse, Martins. Mortens Sarkanais. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Gunnarsons, Gunnars. Prāvesta dēls. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1960: Gunnarsons, Gunnars. Tas notika pie fjorda. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1960: Andersens Nekse, Martins. Cilvēkbērns Dite. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Sigsgors, Jenne. Palle viens pats pasaulē. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Šerfigs, Hanss. Skorpions. Rīga: Liesma.
1968: Vulfs, Hilmars. Pērs cīnās par brīvību. Rīga: Liesma.
1968: Lingbijs Jepsens, Hanss. Paradīzes māja. Rīga: Liesma.
1970: Šerfigs, Hanss. Frīdenholmas pils. Rīga: Liesma.
1979: Heinesens, Viljams. Melnais katls. Rīga: Liesma.

1977: sastādījusi dāņu noveļu izlasi "Skumju druva" (Rīga: Liesma).

Tulkojumi no vācu valodas
1941: Bredels, Villi. Reinas komisārs. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1951: Bredels, Villi. Radi un paziņas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Bredels, Villi. Dēli. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Bredels, Villi. Mazdēli. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Ferdinands Meijers, Konrads. Jirgs Jenačs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Tulkojumi no franču valodas
1953: Stils, Andrē. Pirmais trieciens. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Mopasāns, Gijs de. Noveles. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1985: Gārs, Rožē Martēns di. Tibo dzimta. Rīga: Zvaigzne.

Tulkojumi no krievu valodas
1945: Ērenburgs, Iļja. Parīzes krišana. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1947: Panova, Vera. Ceļabiedri. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Vološins, Aleksandrs. Kuzņecka zeme. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Beļajevs, Vladimirs. Vecais cietoksnis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Turgeņevs, Ivans. Muižnieku ligzda. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Tolstojs. Levs. Sevastopoles stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Gorkijs, Maksims. Bērnība. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Publicējusi presē dažus stāstus un dzejoļus, apceres par rakstniekiem.

tulkotāja
tulce

Elizabete

Kliēne

1903–1907
Ūziņu pamatskola
Ūziņu skola
" [..] mani pirmie skolas gadi aizritēja Zemgalē, Dziņu pagasta skolā. Ziemā cilpojām uz turieni kājām prāvs skolēnu bariņš, salasījušies kopā no kaimiņu mājam. Lielu pateicību izjūtu pret savu pirmo skolotāju Viņam man jāpateicas, ka nokļuvu viņa radinieces E. Kleinberģes ģimnāzijā Jelgavā. Šauro apstākļu dēļ (tēvs bija miris, māte strādāja par vaļinieci) es par ģimnāziju nedomāju. Taču mans skolotājs teica: “Tev, meitēn, jāmācās tālāk.” Viņš pat bija tik cēlsirdīgs, ka aizbrauca uz Jelgavu pie minētās radinieces un aizrunāja mani tūdaļ uzņemt otrajā klasē, piešķirot bezmaksas skolu."Kliene, Elija. Atmiņu dzirkstis. Karogs, 1979. Nr. 1.

1907–1912
Kleinbergas ģimnāzija
Jelgava
Beigusi 5 klases.

1912–1914
Pēteres un Krēgeres ģimnāzija
Rīga
"Jelgavā [Kleinbergas ģimnāzijā] pabeidzu piecas klases. Tad pārcēlos uz Rīgu un iestājos Krēgeres un Pētersas ģimnāzijā. Šādu “gājienu” ierosināja kāda mana turīga draudzene, kas apņēmās mani materiāli atbalstīt. īstenībā es biju šīs draudzenes “privātskolotāja”. Kliene, Elija. Atmiņu dzirkstis. Karogs, 1979, Nr. 1.

1917–1921
Helsinku universitāte
Helsinki
Klausījusies lekcijas Helsinku universitātes Filoloģijas fakultātē.

1915–1917
Sanktpēterburga

1917–1921
Helsinki
Šajā laikā arī apceļojusi Somiju.

1915–1917
Sanktpēterburga
Tirdzniecības un rūpniecības ministrija

1917–1922
Helsinki
Strādājusi gleznu galerijā Helsinkos."Sākās [Pirmais pasaules] karš. Ģimnāzijas septiņas klases bija pabeigtas, taču darba izredžu nekādu, jo trūka profesijas. Rīgā kādā ģimenē iepazinos ar vienu Somijas zviedru. Viņš mani aicināja līdzi uz Helsinkiem. Un es ar savām nemiera alkām un kvēlo sirdi šo piedāvājumu pieņēmu. Zviedram Helsinkos piederēja gleznu galerija, kur es dažkārt varēju izpalīdzēt ar krievu valodas zināšanām."Kliene, Elija. Atmiņu dzirkstis. Karogs, 1979, Nr.1.

1922–1928
Rīga
Zviedru tirdzniecības kamera, korespondente.

1941–1944
Rīga
Tautas teātrī dramaturģe.

1916
Krievija
Vasarā apceļojusi Krieviju.

1917
Krievija
Vasarā apceļo Krieviju līdz pašiem dienvidiem, kur bēgļu gaitās noklīduši tuvinieki.

25.05.1926–21.06.1926
Stokholma
Vēsturnieks Arveds Švābe un jurists Gustavs Ķempelis uzaicina braucienā uz Stokholmas Karalisko bibliotēku, kur Švābe un Ķempelis studē latviešu zemnieku sūdzības par muižnieku patvaļu, Kliene tās pārtulko latviešu valodā.

1929
Roma
Ceļojuma galamērķis bija Roma, bet pa ceļam Elija Kliene apskatīja arī Varšavu, Vīni, Milānu, Venēciju un atpakaļceļā arī Florenci.

1937
Norvēģija

1938
Prāga
Piedalās PEN kluba 16. kongresā.

05.1939–06.1939
Parīze

1972
Čehoslovākija

1955–1978
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

Rīgas Pirmie Meža kapi