Einārs Pelšs

Dzimis strādnieku ģimenē.

Pirmā publikācija

1981: dzejoļi "Vākšana" un "Krīt. Lāses krīt..." Preiļu rajona laikrakstā "Ļeņina Karogs" (04.04.).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1990: atdzejojis Igora Severjaņina (Игорь Северянин) dzejoļu izlasi "Vaļsirdīgā romance" (Liesma).
2014-2018: tulkojis un periodikā publicējis Natālijas Azarovas (Наталия Азарова), Poļinas Barskovas (Полина Барскова), Jevgeņija Bušmakina (Евгений Бушмакин), Dāvida Burļuka (Давид Бурлюк), Nikolaja Burļuka (Николай Бурлюк), Jeļenas Glazovas (Елена Глазова), Daniila Harmsa (Даниил Хармс), Veļimira Hļebņikova (Велимир Хлебников), Vasilija Kandinska (Василий Кандинский), Jurija Karakurči (Юрий Каракурчи), Vladimira Majakovska (Владимир Маяковский), Osipa Mandelštama (Осип Мандельштам), Namžila Nimbujeva (Намжил Нимбуев), Nikolaja Oļeiņikova (Николай Олейников), Igora Pomeranceva (Игорь Померанцев), Gaļinas Rimbu (Галина Рымбу), Andreja Sen-Seņkova (Андрей Сен-Сеньков), Staņislava Snitko (Станислав Снытко), Amarsanas Ulzitujeva (Амарсана Улзытуев), Konstantīta Vaginova (Константин Вагинов), Romāna Voroņežska (Роман Воронежский), Aleksandra Vvedenska (Александр Введенский) u. c. krieviski rakstošu autoru darbus.
2016: kopā ar Amandu Aizpurieti, Valentīnu Jakobsonu un Valdi Ķikānu atdzejojis Nikolaja Gumiļova (Николай Гумилев) dzejoļu izlasi "Dzeja".
2016: atdzejojis Svetlanas Jegorovas (Светлана Егорова) dzejoļu krājumu "Lielā mīklu grāmata" (autorizdevums).
2018: kopā ar Aivaru Eipuru atdzejojis Linoras Goraļikas (Линор Горалик) dzejoļu izlasi "Akmens papīra lapu tur" (Valters Dakša).
2018: kopā ar Arvi Vigulu un Daini Deigeli atdzejojis Gaļinas Rimbu (Галина Рымбу) krājumu "Kosmiskais prospekts" (Literature Without Borders).
2019: Mihaila Kuzmina dzejoļu krājums "Tīkli / Сети" (kopā ar Kārli Vērdiņu). 2019: sastādījis un atdzejojisOsipa Mandelštama dzejas krājumu "Dzeja / Стихи" (Neputns, atsevišķus dzejoļus un to fragmentus atdzejojuši Amanda Aizpuriete, Imants Auziņš, Uldis Bērziņš, Jānis Sirmbārdis). 2020: sastādījis un atdzejojis Daniila Harmsa dzejas krājumu "Dzeja" (Neputns).

Organizatoriskā darbība

2017: iedibinājis "T balvu", ar ko tiek godināti latviešu eksperimentālās literatūras darbi.

Par dzejoļu krājumu "Maija" (Liesma, 1987)

"E. Pelša dzejas valdzinājums un vērtība, manuprāt, galvenokārt izriet no ekspresīvi ilgpilnās intonācijas. It kā nekonkrētās, bet katram daudzmaz dzīvam garam tik būtiskās ilgas pēc "kaut kā augstāka", kuras dzejnieka paaudzes pārstāvju vairākums parasti slēpj aiz ironijas bruņām, šajā grāmatā ir atklātas un intensīvas, nepārprotamas arī tēlu salīdzinājumos un domu aprāvumos."

Cielāna, Māra. "Spēlēsi dzejnieku!" Padomju Jaunatne, 21.10.1987.

Par dzejoļu krājumu "S bilžu grāmata" (Iespēju grāmata, 2012)

"Kopumā šķiet, ka autors nemitīgi cenšas salāgot savas abstraktās pārdomas ar dzīves un poēzijas konkrētību, izsecinātus ideālus ar reālu cilvēcisko vājumu un mūsu daudzo iedomu inherento bezcerīgumu, paša gara dzīvi ar ikdienas dzīvi, un dzejas interesantums rodas to saplūsmes punktos [..] un sevišķi tad, kad ar valodas līdzekļiem bieži pārsteidzošā un asprātīgā veidā atklājas šo būtībā vienkāršo problēmu neticami daudzslāņainais savijums, tas, kā pretrunīgums sadzīvo ar harmoniju."

Elsbergs, Jānis. Palēcienā ar svaru bumbu. Latvju Teksti, Nr. 10, 2012.

Par dzejoļu krājumu "Mīļākais tētis pasaulē" (Literature Without Borders, 2016)

"Krājums veltīts autora dēla hokejista Kristiāna Pelša (1992–2013) piemiņai, arī grāmatas nosaukums un tā grafiskais atveids ņemts no dēla bērnības zīmējuma. Krājumā neatrast dzejoļus, kas tieši sasauktos ar tās nosaukumu, drīzāk saistība vērojama kopējā dzejas balss intonācijā – tā stāsta par dzīvi pasaulē, kuru aptumšojušas zaudējuma sāpes, un dzeja šeit ir veids, kā tās pārvarēt, svinot dzīvību un cilvēka vitalitāti, kas saglabājusies tiklab dzīvesstāsta nogrieznī, kā rangu tabulā, neoloģismu sarakstā vai laimi nesošu skaitļu kombinācijā."

Vērdiņš, Kārlis. Einārs Dzejnārs. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 96, 2016.

Par dzejoļu krājumu "Condom" (Valters Dakša, 2018)

"Mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, ko dēvē par savādošanu, ir Pelša poētikas – ja šo terminu šīs grāmatas kontekstā vispār ir adekvāti lietot – fundaments, kas paredz ierastu un ikdienišķu priekšmetu, valodas vienību vai jebkādu citu elementu ievietošanu citā kontekstā (grāmatā) ar mērķi leģitimizēt tā māksliniecisko potenciālu. Proti, pisuārs ir šī paņēmiena arhetips. Ar simbolistu cienīgu vērienu, bet bez nomācošas misticisma klātbūtnes Pelšs turpina radikāli atsvabināt konvencionālo valodas lietojumu dzejā no pieradumā nomērdētas valodas, turklāt dara to tik plašos apjomos, ka jebkura cita grāmata pēc "Condom" var šķist tikai vārga manipulācija vai, turpinot līdzībās, blāvs un neizteiksmīgs jaunromantisma rēgs."

Ķirķis, Raimonds. Iespiests jābūt jābūt iespiests. Preiļu konceptuālisms. Satori, 16.03.2018.

atdzejotājs
dzejnieks

Artist Romeo

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2018

Dzintara Soduma balva
Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā piešķirta par krājumu "Rembo 2016" (Valters Dakša).
2019