Egons Dārziņš

LITERĀRĀ DARBĪBA

Grāmata
1961: "Pavasara straumes: dienasgrāmata (1916–1920)" (Nebraska: Autorizdevums)

Publicējis 70 zinātniskus darbus latviešu, franču, angļu, vācu un portugāļu valodā, sarakstījis vai tulkojis 5 grāmatas, no tām viņa darbs "Zemmers, Kalniņš, Lielmanis" saņēma Kr. Barona prēmiju.

DARBĪBA MEDICĪNĀ

Studiju laikā viņš pārtulko Sedžvika-Vilsona grāmatu "levads bioloģijā" un publicē vairākus darbus franču bioloģijas biedrības žurnālā. 
1926: saņem Rokefellera fonda stipendiju studijām Parīzes Pastēra institūtā, kur viņš strādā tuberkulozes pētnieka Kalmeta laboratorijā, šajā laikā E. Dārziņš publicē vairākus ziņojumus par tuberkulozes baciļu krāsošanu. 
1927: strādā Pastēra institūta Garche seroterapijas laboratorijā pie Dr. Ramona, savāc materiālu medicīnas doktora disertācijai "Pētījumi par tetana toksīna un antitoksina maisījumu izpārslošanu". 
1929: aizstāv doktora disertāciju un kļūst privātdocents LU medicīnas fakultātē. Blakus pedagoga darbam sāk veidot Universitātes seruminstitūtu. Vasaru Dārziņš dodas uz Vāciju un Franciju iepazīties ar baku pošu ražošanas tehniku un drīz Latvijai ir pašu ražotas baku potes. Darbs plešas plašumā, pievienojas tetana un difterijas serumu ražošana. Rīgas nomalē, Kleistu muižā, tiek celtas jaunas laboratorijas. Pēc studijām Vācijā un Dānijā Dārziņš uzsāk arī insulina ražošanu. 
1939: Dārziņu ievēl par ārkārtas profesoru un mikrobioloģijas katedras vadītāju universitātē. 
Bēgļu laikā Vācijā viņš strādā Mārburgas universitātes higiēnas institūtā.
1948: Brazīlijas valdība viņu aicina organizēt tuberkulozes pētīšanas laboratoriju Bahias institūtā. 
1952: emigrē uz Amerikas Savienotajām Valstīm un pārņem Anokas slimnīcas pētījumu laboratorijas vadību Mineapolē.
1958: monogrāfija "The Bacteriology Of Tuberculosis" publicējusi (Minesotas universitāte).

PAR GŖĀMATU "PAVASARA STRAUMES"

"Dienas grāmata ir īpašs rakstniecības žanrs, kurā autors mums atklāj ne vien savu personību ar tās domām, izjūtām, bet rāda arī saskari ar citiem cilvēkiem un to dzives gaitām attiecīgā laikmetā. Egona Dārziņa dienas grāmata lasās ar neatslābstošu interesi. Sākot ar Kurzemes bēgļu gaitām, autors kā skolnieks, vēlāk jauns students, kara skolas audzēknis Kaukāzā un jauns virsnieks Ukrainā, – rāmā un saistošā valodā parāda mums lielās krievu armijas sabrukumu, pilsoņu karu un anarchiju krievu zemē. Lasot so grāmatu, baigi izjūtam tā laika bada postu krievu zemes pilsētās, sevišķi Pēterpilī. Skaista, kaut reizē arī traģiska, ir autora ciņa pēc izglītības šai bada un posta piemeklētā lielpilsētā.
Ļoti dzīvi autors apraksta savus braucienus uz dzimteni pēc maizes, nokļūšanu vācu armijas gūstā un bēgšanu no gūsta. Vienkārši, bet dziļi izjusti šai grāmatā dokumentēta autora saskare ar dabu – viņš ir liels dabas cienītājs un mīļotājs. Tāpat no ierakstiem dienas grāmatā lasītājam atklājas, ka Egons Dārziņš ir ne vien dziļš jūtu cilvēks, bet daba viņu apveltījusi arī ar lielu enerģiju un asu prātu. Tas jo sevišķi izpaužas laikā, kad autors kā jauns palīgārsts darbojas Cēsu kara slimnīcā."

E. T. Liecības par kādu baigu, bet tomēr lielu laikmetu. Latvija Amerikā, nr. 52, 01.07.1961.

"Dārziņa grāmata ir nevien subjektīvs jaunekļa pārdzīvojumu atspulgs, bet arī vērtīgs avots, kas rāda noskaņas un viedokļus lielajos vēsturiskajos notikumos, kuros dzima brīvā Latvija. Vajadzētu literātūras kritiķa dāvanas, lai pienācīgi raksturotu emocionālo pārdzīvojumu, šo grāmatu lasot. Sevišķi jāizceļ autora veselīgais humors, kas traģiskāko notikumu tēlojumiem atņem to nospiedošo iespaidu."

Dunsdorfs, Edgars. Jaunas grāmatas. Austrālijas Latvietis, nr. 630, 07.04.1962.

ārsts
literāts
mikrobiologs

Studenšu korporācija "Selga"
Rīga
Goda filistrs.

1917
Sanktpēterburga
Medicīnas studijas.

1924
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte
Medicīnas fakultāte.

1926
Parīze
Studijas Parīzes Pastēra institūtā, kur viņš strādā tuberkulozes pētnieka Kalmeta laboratorijā.

1924
Latvijas Universitāte
Rīga
Medicīnas fakultātes higiēnas institūta asistents. 

1927
Parīze
Strādā Pastēra institūta Garche seroterapijas laboratorijā pie Dr. Ramona.

1929
Latvijas Universitāte
Rīga
Medicīnas fakultāte. Privātdocents.

1939
Latvijas Universitāte
Rīga
Ārkārtas profesors un mikrobioloģijas katedras vadītājs.

1945
Vācija
Strādā Mārburgas universitātes higiēnas institūtā.

1948–1952
Brazīlija
Pētnieks tuberkulozes pētīšanas laboratorijā Bahias institūtā.

1952
Mineapolisa
Anokas slimnīcas laboratorijas vadītājs un Minesotas universitātes pētnieks.

1952
Amerikas Savienotās Valstis