Par darbu tematiku
"Lugās akcentēti aktuāli sociāli konflikti, kas atklājas vai nu noteiktas, visbiežāk autora viengadnieku paaudzes pārstāvju detalizējumā, vai plaši izvērstā dažādu sabiedrības slāņu portretējumā. Šņores lugās eksperimentāli variēts gan personu skaits, gan stilistika – liriska drāma, psiholoģiska komēdija, farss."
Kalnačs, Benedikts. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 582. lpp.
Par autora pozīciju
"Pamatā es esmu liecinieks. Ja citādā ziņā manas lugas var šķist visai dažādas, tad no šā viedokļa tās visas ir apzinātas un visai tiešas liecības. [..] Tiešajām ir savi plusi un savi mīnusi. Pie plusiem varbūt var pieskaitīt apzinātu cenšanos raksturot savu laiku, cilvēkus, viņu centienus, jūtas un domas."
Čaklais, Ingmārs. Liecinieks Šņore. Šņore, Egīls. Latviešu ballīte. Rīga: AGB, 2001. 512. lpp.
Par māksliniecisko izteiksmi
"Varētu sacīt, ka lugās daudz vietas lirikai, ka Egīls Šņore ar šādu dramaturģijas atzaru turpina latviešu drāmā tik populāro lirisko tradīciju. Varbūt gan piešķirot šai tradīcijai jo izvērstāku plūdumu, konfliktu noslēpjot vēl dziļāk darba iekšienē. Varbūt tādējādi aizvien vairāk tuvinoties arī modernajam teātrim, kur konfliktam tāpat ir netieši slēpta daba, bet darbības asumu pārklāj dialoga nepaskaidrots viļņojums. Taču ik lugā ir autora paša skaidrs sacījums par dzīvi."
Freinberga, Silvija. Egīla Šņores balles un ballītes. Šņore, Egīls. Latviešu ballīte. Rīga: AGB, 2001. 9. lpp.