Eduards Zariņš
19.11.1876 – 23.07.1947
Eduards Zariņš (1876–1947) – ķīmijas profesors un literāts. Pirmā darbavieta – aptieka Astrahaņā (1896). Ieguvis aptiekāra palīga diplomu Kazaņas universitātē (1899). Studējis Tērbatas universitātē farmāciju (1901-1904) , 1905. gadā Maskavas universitātē nolicis farmācijas maģistra pārbaudījumu, zināšanas paildinājis Vācijā - Vīsbādenē kā praktikants un asistents. 1908.-1918. gadam strādājis Rīgas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentā par direktora palīgu, 1916. gadā paralēli bijis privātdocents Petrogradas sieviešu medicīnas instistūtā, docents Psihoneiroloģiskajā instistūtā (1917), profesors II Petrogradas universitātē (1918). Latvijas Universitātes profesors (1919-1944), farmācijas goda doktors (1929). Pētījis uzturvielu ķīmiskās problēmas, Baltijas jūras ūdens ķīmisko sastāvu. 1944. gadā emigrē uz Vāciju. Periodikā publicēti tēlojumi un stāsti ("Mani makšķernieka piedzīvojumi" žurnālā "Mednieks un Makšķernieks", 1923, 1). Sarakstījis lugas "Tikumības vaiņags" (1932), "Madlienas vasara" (1933), romānu "Papardes zieds" (1932).