Eduards Šmugajs

Dzimis sīkzemnieka astoņu bērnu ģimenē kā vecākais bērns.
Jau no 7 gadu vecuma gājis ganos kaimiņu saimniecībās, pēc 3. pamatskolas klases beigšanas nācies mācības pārtraukt, jo bija jāpalīdz tēvam saimniecībā.

1944: rudenī iesaukts Latviešu leģionā, nosūtīts uz Vāciju.
1945: nokļuvis amerikāņu gūstā, nometnē Putlosā sācis mācīties angļu valodu.
1947: oktobrī izceļoja uz Austrāliju.

Literārā darbība
Literārie darbi
1977: atmiņu grāmata "No Rīgas līdz Putlosai".
1979: atmiņu grāmata "No Putlosas līdz Sidnejai".
1982: beletrizēts dzīvesstāsts "Skolotājs Antons".
1991: stāstu, tēlojumu un ceļojumu aprakstu grāmata "Draugi" (pēc nāves, 1991).

20 gadus vadījis Latviešu apvienības Austrālijā skolu nozari, rosīgi darbojies arī citās latviešu sabiedriskajās un kultūras organizācijās, aktīvi publicējies laikrakstos "Latvija", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis", latviešu katoļu žurnālos "Gaisma" un "Gredzens".

Par atmiņu grāmatu "No Rīgas līdz Putlosai" (1977)
"Grāmatai No Rīgas līdz Putlosai ir traģisks saturs, traģisks to pazemojumu dēļ, ko aktīvā kaujas darbībā iesaistītās vienības neizjuta. Grāmata paliks nākotnei kā dokuments, kaut arī personisks, tomēr dokuments par Otra pasaules kara beidzamām dienām un latviešu karavīru, kas tās pārdzīvojis. Ed. Šmugajs ir labs stāstītājs un, galvenais, viņš stāsta patiesību, ko pats izjutis tieši, bez starpnieku stāstiem un svešām izdomām."
Puisāns, Tadeušs. Karavīra stāsts. Latvija Amerikā, Nr.43 (05.11.1977)


Par atmiņu grāmatu "Putlosas līdz Sidnejai" (1979)
"Šai grāmatā seko bēgļu laiks nometnēs un darba gaitas Austrālijā. Autoram ir vai nu ļoti laba atmiņa, vai arī kādas rakstītas piezīmes, jo grāmatā visi notikumi attēloti precīzi ar sīkām detaļām, kāpēc tie kļūst krāsaini un dzīvi. Rakstītājs nevairās arī no tumšām krāsām, rādīdams vidi un cilvēkus visu īpašību kopumā ar labajām un sliktajām īpašībām. Grāmatā visur izcelti raibās dzīves humoristiskie atplaiksnījumi, kas vērīgi pamanīti un attēloti. Par visām lietām autoram ir izcila stāstīšanas veiksme, kāpēc grāmatu ir grūti nolikt, pirms tā nav izlasīta vienā paņēmienā. Grāmatai ir trīs daļas: dzīve Vācijā, brauciens ar kuģi uz Austrāliju un darba gaitas Austrālijā. Pametis gūsta vietu un pirmās apmešanās mītnes, autors ierodas Getingenā ar nolūku studēt turienes slavenajā universitātē. Viņš arī bez grūtībām iekļūst universitātē, uzrādīdams savu Rīgas matrikulu, sāk cītīgi apmeklēt lekcijas un mācīties. Bet tad viņš kļūst par locekli un vēlāk par priekšsēdi Getingenas latviešu komitejā, un nu vairs studijām neiznāk laika. Ja autoram tas par labu droši vien nenāca, tad grāmata no tā ir ieguvusi, jo bēgļu saimes vadītāja skatam atsedzies viss tas raibais karuselis, kas risinājās nometnēs, kur notika gan pavisam nopietna līdzi paņemtā latviskā mantojuma kopšana, gan gluži cilvēciskas izdarības neierobežotā dažādībā un dažkārt arī piedauzībā. Pirms došanās tālākā ceļā autors vēl piedzīvo tiem laikiem parasto denunciāciju, un kad ir laimīgi ticis ar to galā, var kāpt uz kuģa, kas ved uz Austrāliju.
Braucienam pāri jūrām veltīta sava, gan ne visai plaša nodaļa, kur autora rīcībā bijusi paša rakstīta dienas grāmata un arī Emīla Dēliņa izdotā kuģa avīze Baltijas Vikings. Beigu nodaļa par Austrālijas gaitām tēlo eiropietim nepazīstamu vidi un sadzīvi ar citādām parašām. Notikumu skatuve ir plaša — lauku darbi un augļu vākšana Viktorijā, dzelzraktuves Dienvidaustrālijā, skolotāja darbs ar iebraucēju bērniem un citās skolās. Autors rūpīgi notēlo dzīves apstākļus, darba biedrus un vidi. Atzīmēta arī spēkošanās ar arodbiedrībām, netaisniem priekšniekiem un darba devējiem, kur rakstītājs nekad nebaidās nostāties taisnības pusē. Grāmatā attēloti smagie iekārtošanās gadi, kad latviešu bēgļiem bija jāatrod pamats zem kājām. Autors stāsta savu personīgo pieredzi,latviešu sabiedriskai dzīvei pieskardamies tikai epizodiski. Šis personīgo likstu un panākumu stāsts ir tik pilnasinīgs, dzīvs, intriģējošs, ka grāmata ir lasāma kā dēku romāns, pie tam uzrakstīta ar labu gaumi un noderīga arī kā materiāls trimdas vēstures fonam."
Andrups, Jānis. No Putlosas līdz Sidnejai. Londonas Avīze, Nr.1736 (08.08.1980)


Par stāstu "Skolotājs Antons" (1982)
"Grāmata sarakstīta pirmajā personā, kaut autors norāda, ka viņš runājot ar kādas citas personas muti. Šādā veidā savā darbā autors ir labi iejuties, arī lasītājs negarlaikojas, lasot raitā stilā sarakstīto grāmatu. Darbs liekas kādas personas autobiogrāfija. Latgales ganu zēns mācās dažādās skolās, līdz beidzot kļūst par skolotāju. Grāmatā tēloti gan nopietni, gan jautri un palaidnīgi brīži. Autors pratis risināt dažas neparastas situācijas, kaut daži apstākļu, vietu un cilvēku raksturojumi Latgalē citas ticības lasītājam varētu sagādāt grūtības stāvokli izprast."
Irbe, Viktors. No ganu zēna līdz skolotājam. Latvija Amerikā, Nr.28 (10.07.1982)

pedagogs
publicists
rakstnieks

Skujaunieku pamatskola
Skujaunīku skola
Tolaik Viļēnu II pakāpes pamatskola.

1924–1929
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne

1936–1941
Latvijas Universitāte
Rīga
Pabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

1946
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Getingene

1949
Austrālija
Nokārtojis skolotāja eksāmenu un ieguvis tiesības strādāt Austrālijas skolās.

1962–1966
Sidnejas universitāte
Sidneja
Studēja Pedagoģijas nodaļā; 1966: ieguva maģistra grādu pedagoģijā.

Sidnejas Latviešu teātris
Sidneja
Piedalījies teātra iestudējumos.

Žurnāls "Universitas" (1954–2007)
Līdzstrādnieks.

1929
Abrene
Skolotājs, vēlāk skolas pārzinis Abrenes apriņķi

1930
Zeļču pamatskola
Upīte
Skolotājs.

1931
Punduru 6-klasīgā pamatskola
Punduri
Skolotājs, pēc dienesta Latvijas armijā, kopš 1933: skolas pārzinis.

1941
Rīga
Grāmatvedis Rīgas sanitāri epidemioloģiskajā stacijā.

1942–1944
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Rīga
Strādāja Veselības departamentā.

1946–1947
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Getingene
Getingenes nometnes latviešu skolas vadītājs.

10.1947–1949
Austrālija
Strādājis dažādus darbus: ražas novākšanas darbos, Dienvidaustrālijas dzelzsraktuvēs, par cauruļu tīrītāju Sidnejas ūdens apgādes iestādē.

1949
Greta
Sācis strādāt par skolotāju Gretas imigrantu nometnes skolā, pēc tam latviešu sestdienas skolā.

26.07.1949–1967
Sidneja
Skolotājs austrāliešu skolā

Latviešu leģions

01.10.1932–30.09.1933
Latvijas armija
Iesaukts Jaunlatgales kara apriņķī, dienējis Jelgavas 3. kājinieku pulkā.

Latviešu preses biedrība
Austrālija
Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas biedrs.

1939
Studentu korporācija "Lacuania"
Rīga

10.1947
Austrālija
Izceļoja.

11.1947–1986
Austrālija

04.1970
Honkonga
Ceļojums.

04.1970
Japāna

05.1970
Amerikas Savienotās Valstis

10.1970
Anglija

1971
Spānija

1971
Itālija

1978
Ņujorka

1978
Venecuēla

06.1978
Tobago

10.1978
Anglija

Sidneja
Apbedīts Rukvudas latviešu kapsētā.

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par pedagoģisko darbu.
1970