Par atmiņu grāmatu "No Rīgas līdz Putlosai" (1977)
"Grāmatai No Rīgas līdz Putlosai ir traģisks saturs, traģisks to pazemojumu dēļ, ko aktīvā kaujas darbībā iesaistītās vienības neizjuta. Grāmata paliks nākotnei kā dokuments, kaut arī personisks, tomēr dokuments par Otra pasaules kara beidzamām dienām un latviešu karavīru, kas tās pārdzīvojis. Ed. Šmugajs ir labs stāstītājs un, galvenais, viņš stāsta patiesību, ko pats izjutis tieši, bez starpnieku stāstiem un svešām izdomām."
Puisāns, Tadeušs. Karavīra stāsts. Latvija Amerikā, Nr.43 (05.11.1977)
Par atmiņu grāmatu "Putlosas līdz Sidnejai" (1979)
"Šai grāmatā seko bēgļu laiks nometnēs un darba gaitas Austrālijā. Autoram ir vai nu ļoti laba atmiņa, vai arī kādas rakstītas piezīmes, jo grāmatā visi notikumi attēloti precīzi ar sīkām detaļām, kāpēc tie kļūst krāsaini un dzīvi. Rakstītājs nevairās arī no tumšām krāsām, rādīdams vidi un cilvēkus visu īpašību kopumā ar labajām un sliktajām īpašībām. Grāmatā visur izcelti raibās dzīves humoristiskie atplaiksnījumi, kas vērīgi pamanīti un attēloti. Par visām lietām autoram ir izcila stāstīšanas veiksme, kāpēc grāmatu ir grūti nolikt, pirms tā nav izlasīta vienā paņēmienā. Grāmatai ir trīs daļas: dzīve Vācijā, brauciens ar kuģi uz Austrāliju un darba gaitas Austrālijā. Pametis gūsta vietu un pirmās apmešanās mītnes, autors ierodas Getingenā ar nolūku studēt turienes slavenajā universitātē. Viņš arī bez grūtībām iekļūst universitātē, uzrādīdams savu Rīgas matrikulu, sāk cītīgi apmeklēt lekcijas un mācīties. Bet tad viņš kļūst par locekli un vēlāk par priekšsēdi Getingenas latviešu komitejā, un nu vairs studijām neiznāk laika. Ja autoram tas par labu droši vien nenāca, tad grāmata no tā ir ieguvusi, jo bēgļu saimes vadītāja skatam atsedzies viss tas raibais karuselis, kas risinājās nometnēs, kur notika gan pavisam nopietna līdzi paņemtā latviskā mantojuma kopšana, gan gluži cilvēciskas izdarības neierobežotā dažādībā un dažkārt arī piedauzībā. Pirms došanās tālākā ceļā autors vēl piedzīvo tiem laikiem parasto denunciāciju, un kad ir laimīgi ticis ar to galā, var kāpt uz kuģa, kas ved uz Austrāliju.
Braucienam pāri jūrām veltīta sava, gan ne visai plaša nodaļa, kur autora rīcībā bijusi paša rakstīta dienas grāmata un arī Emīla Dēliņa izdotā kuģa avīze Baltijas Vikings. Beigu nodaļa par Austrālijas gaitām tēlo eiropietim nepazīstamu vidi un sadzīvi ar citādām parašām. Notikumu skatuve ir plaša — lauku darbi un augļu vākšana Viktorijā, dzelzraktuves Dienvidaustrālijā, skolotāja darbs ar iebraucēju bērniem un citās skolās. Autors rūpīgi notēlo dzīves apstākļus, darba biedrus un vidi. Atzīmēta arī spēkošanās ar arodbiedrībām, netaisniem priekšniekiem un darba devējiem, kur rakstītājs nekad nebaidās nostāties taisnības pusē. Grāmatā attēloti smagie iekārtošanās gadi, kad latviešu bēgļiem bija jāatrod pamats zem kājām. Autors stāsta savu personīgo pieredzi,latviešu sabiedriskai dzīvei pieskardamies tikai epizodiski. Šis personīgo likstu un panākumu stāsts ir tik pilnasinīgs, dzīvs, intriģējošs, ka grāmata ir lasāma kā dēku romāns, pie tam uzrakstīta ar labu gaumi un noderīga arī kā materiāls trimdas vēstures fonam."
Andrups, Jānis. No Putlosas līdz Sidnejai. Londonas Avīze, Nr.1736 (08.08.1980)
Par stāstu "Skolotājs Antons" (1982)
"Grāmata sarakstīta pirmajā personā, kaut autors norāda, ka viņš runājot ar kādas citas personas muti. Šādā veidā savā darbā autors ir labi iejuties, arī lasītājs negarlaikojas, lasot raitā stilā sarakstīto grāmatu. Darbs liekas kādas personas autobiogrāfija. Latgales ganu zēns mācās dažādās skolās, līdz beidzot kļūst par skolotāju. Grāmatā tēloti gan nopietni, gan jautri un palaidnīgi brīži. Autors pratis risināt dažas neparastas situācijas, kaut daži apstākļu, vietu un cilvēku raksturojumi Latgalē citas ticības lasītājam varētu sagādāt grūtības stāvokli izprast."
Irbe, Viktors. No ganu zēna līdz skolotājam. Latvija Amerikā, Nr.28 (10.07.1982)