Eduards Sināts
28.03.1888 – 21.09.1968
Eduards Sināts (1888–1968) – literāts un karavīrs. Dzimis Zvārtavas pagasta Gaujienā; studējis Tērbatas universitātē medicīnu, 1. pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos, mācījies Latvijas kara skolā,pēc skolas beigšanas piedalījies Latgales atbrīvošanā, dienējis 7. Siguldas un 11. Dobeles kājnieku pulkā. Pēc atvaļināšanās no dienesta 1938. gadā pievērsies vēstures un literatūras studijām. Kopš agras jaunības rakstījis dzeju. Desmit dzejas grāmatu autors, pārstāv galvenokārtpatriotisko liriku, kurā pausta tēvzemes mīlestība, kareiviska drosme un varonība. Savdabīgāka ir Eduarda Sināta miniatūrdzeja, tai raksturīgi īsi, aprauti domu iezīmējumi. Darbojies arī publicistikā, īpaši militārajā presē.
Dzimšanas laiks/vieta
28.03.1888
Gaujiena
Miršanas laiks/vieta
21.09.1968
Bērkli
Izvadīts no Berkeley Hills Chapel, urna novietota Sunset mauzolejā.
Personiska informācija
Dzimis tehniķa ģimenē.
20. gs. 50. gadu sākumā izceļojis uz Ameriku.
Profesionālā darbība
Dzeju rakstījis no agras jaunības (kopš 1903. gada). Pretrunīgas ziņas par pirmās publikācijas datējumu: tiek minēta gan publikācija 1911. gadā laikrakstā "Līdums", gan 1917. gads.
LITERĀRIE DARBI
1919: Sapņu atskaņas: dzeja.
1935: Atdzimšanas garam. Dziesmas Latvijai.
1938: Šķēps un saules vairogs.
1938: Sargpostenī.
1946: Dzintarsaule.
1957: Saules un ēnu dārzos.
1963: Dzimtenes atblāzma.
1965: Latvijas meži runā.
DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ
Darbojies publicistikā, īpaši militārajā periodikā –izdevumā 'Kadets", 'Latvijas Kareivis"; trimdā publicējies izdevumos "Lāčplēsis", "Mūsu Dzīve", "Meža Vēstis", "Kara Invalīds".30. gadu otrajā pusē laikraksta "Latgales Vēstnesis" līdzstrādnieks.
Izdevuma "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" līdzstrādnieks.
MILITĀRĀ KARJERA
1. Pasaules laikā iestājies Latvijas strēnieku rezerves pulkā. Būdams karaskolas kadets, piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.
1916:iestājies Latviešu strēlnieku rezerves pulkā.
1919: Latvijas armijā; telefona tīkla pārzinis Valkas apriņķī.
1919-1920: mācības Latvijas Kara skolā.
1920–1929:dienests 7. Siguldas kājinieku pulkā Alūksnē.
1929–1933: dienests 11. Dobeles kājinieku pulkā Daugavpilī.
1933–1938: darbs Zemgales divīzijas pārvaldē.
1938: atvaļinājies no karadienesta kā Zemgales divīzijas pārvaldes kapteinis-leitnants, bijis Rīgas aizsargu pulka 6. bataljona komandieris.
Citātu galerija
PAR EDUARDA SINĀTA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLO DARBĪBU
"Kā dzejnieks Ed. Sināts sevišķi iecienīts bija karavīru un aizsargu aprindās. Viņš arī daudz publicējies militārajā presē, daudz laika jau dzimtenē veltījis sabiedriski-kulturālajam darbam armijā un dažādās labdarības biedrībās, bet trimdā gaviļnieka sabiedriskā aktivitāte izpaudusies DV organizācijā, vietējā Latviešu biedrībā un draudzē. Viņš strādāja arī par vēstures skolotāju latviešu sestdienas skolā, rediģējis informācijas biļetenus un lasījis referātus. Visa Ed. Sināta sabiedriskā darbība apgarota ar dziļu ticību Dievam un Latvijas brīvībai."
T. S. Eduards Sināts. Daugavas Vanagi, 1963, Nr. 3.
"Eduarda Sināta dzejas motīvos dominē dzimtene, karavīrs, pienākums pret tēvzemi, dabas skaistums, mūžības jausmas un cilvēka tiekšanās uz Dievu. Savā bagātajā mūžā viņš daudz veicis sabiedriskajā darbā: lasījis referātus Latvijas pilsētās un laukos par brīvības cīņām, bijis biedrs un vadītājs karavīru organizācijās, strādājis draudžu un skolu organizēšanas darbā."
J. K. Lāčplēsim Eduardam Sinātam 80 gadu. Latvija Amerikā, 1968, 23. marts.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "SAPŅI ATSKAŅAS" (1919)
"Šī dzeju grāmatiņa pelna daudz lielāku ievērību, nekā tas līdz šim bijis. Dzejnieks savam uzdevumam šeit piegājis ar lielu nopietnību un sajūsmu; varētu teikt –autors šinīs dzejās ir ielicis daļu no savas jaunības sirds un kas saprot ko tas nozīmē – tas arī sapratīs šāda darba skaistumu. Ko gan nozīmē mūsu dienas ikdienišķās gaitas un eksistencei maizes pelnīšanas darbs, ja mēs ne uz brīdi neprotam, aizvien vai vismaz kādreiz pa retam apstājoties vai arī tāpat dzīves gaitā soļot, apskatīt arī savus dvēseles pārdzīvojumus un sadzirdēt savas sirds balsi un jūtu stīgas?"P. m. Mūsu līdzstrādnieku oriģinālo darbu grāmatas. Latgales Vēstnesis, 1937, 21. janvāris.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "ATDZIMŠANAS GARAM. DZIESMAS LATVIJAI" (1935)
Šī grāmata neizbēgami iegūs un ieņems savu stāvokli mūsu grāmatniecībā, jo neviens darbs, kas izceļ mūsu slaveno atdzimšanas laikmetu un mūsu nacionālos vadoņus un varoņus.
P. m. Mūsu līdzstrādnieku oriģinālo darbu grāmatas.Latgales Vēstnesis, 1937, 21. janvāris.
PAR GRĀMATU "LATVIJAS MEŽI RUNĀ" (1965)
"Tā ir nesaistīga dzimtenes atmiņu dzeja. [..] Ed. Sinātam nav kāda raksturīga domu vai izteiksmes īpašība, bet tomēr savs lietu un apstākļu novirzes skatījums, tātad arī sava vieta īpaši latviešu patriotiskā lirikas novadā."Sudrabiņš, Jānis. Kaŗavīru trīs dzeju grāmatas. Lāčplēsis, 1965, 1. novembris.
Nodarbes
Izglītība
Rīga
Beidzis ģimnāziju Rīgā.
–1907
Tērbatas Universitāte
Tartu
Uzsācis medicīnas studijas.
1919–1920
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Kara skola bija iekārtota bijušā Garīgā semināra telpās Rīgā.
1922
Beidzis virsnieku kursus.
Dalība organizācijās
Daugavas Vanagi
Ziemeļkalifornija
Ziemeļkalifornijas apvienības biedrs
Latviešu preses biedrība
Ziemeļkalifornija
Ziemeļkalifornijas nodaļas biedrs
Emigrē
1944
Vācija
Devies bēgļu gaitās.