Eduards Kozlovskis
18.10.1878 – 24.05.1943
Eduards Kozlovskis (1878–1943) – latgaliešu sabiedrisks darbinieks, grāmatu iespiedējs un izdevējs. Nozīmīgākais un pazīstamākais privātuzņēmējs grāmatniecības nozarē Latgalē 20. gs. 20.–30. gados. Rosīgi darbojies latgaliešu nacionālās atmodas kustībā, 1917. gadā Latgales apvienošanās kongresā Rēzeknē ievēlēts Latgales zemes padomē. Sadarbībā ar citiem Latgales kultūras darbiniekam 1912. gadā nodibināja pirmo latviešu spiestuvi "Dorbs un zinība", bet 1921. gadā spiestuvi "Grōmota". Pirmais pārtulkojis Sv. Evanģēliju latgaliski no poļu valodas, tulkojis arī vairākus Ļeva Tolstoja darbus, kā arī "Barona Minhauzena stāstus" (1922). Izdevis pirmo latgaliešu pirmmācības grāmatu – ābeci "Lobo sākla" 3 daļās (1916–1922), kā arī sastādījis vēl vairākas grāmatas. Publicējis dzejoļus, atdzejojumus no krievu un poļu valodas latgaliešu periodiskajos izdevumos ar pseidonīmu Maltanīts, rakstījis par latgaliešu kultūras jautājumiem. 1936. gadā E. Kozlovskis bija viens no pirmās latgaliešu grāmatu izstādes organizētājiem. Par aktīvu sabiedrisku darbu saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (1927).
Dzimšanas laiks/vieta
18.10.1878
Masaļski
Dzimis Varakļānu pagasta Masaļsku ciemā.
Miršanas laiks/vieta
24.05.1943
Kirovas apgabals
Miris Kirovas apgabala Kaiskas rajona Volosnicā, vienā no Vjatlaga nometnēm, Krievijā. Kapa vieta nav zināma.
Personiska informācija
Dzimis trūcīgu zemnieku ģimenē. Kad Kozlovskis bija 3 gadus vecs, nomira viņa tēvs, māte bija spiesta atdot zēnu audzināšanā savam brālim.
1897. gadā devies uz Pēterburgu apgūt burtliča arodu, pēcāk tur strādājis vairākās tipogrāfijās. Latgalē atgriezies 1910. gadā sakarā ar mātes nāvi.
Dzīvesbiedre Leopolda (mirusi 11. laulības mēnesī), Ksaverija. Ģimenē 8 bērni. Dēls – Eduards Kozlovskis jr. (1913–1998), kultūras un sabiedriskais darbinieks.
1941. 14.VI Kozlovska ģimene no pēdējās dzīvesvietas Rēzeknē, Nikolaja Rancāna ielā 9 deportēta uz Krasnojarskas novadu, bet Eduards Kozlovskis pats ieslodzīts Kirovas apgabala nometnē.
Profesionālā darbība
IZDEVĒJDARBĪBA
Kopā ar S. Cunski un S. Tuču izdevis Rēzeknes tirdzniecības skolas audzēkņu vākto latviešu folkloru – pasakas, tautasdziesmas un mīklas: "Latvīšu tautas pōsokas" (1913), "Latvīšu tautas dzīsmes" (1914), "Latvīšu tautas meikles" (1915).
Grāmatas
Sarakstījis un tulkojis reliģiskas un mācību grāmatas. Izdevis vairāk nekā 20 grāmatu, to vidū:
1915: "Cylwaka draugi" (sarakst. E. Kozlovskis)
1916–1922: pirmā latgaliešu pirmmācības grāmata "Lobo sākla" trīs daļās (1–3); 1. daļa (1916) izdota četras reizes, 2. daļa – divas reizes (1921, 1922) (sast. E. Kozlovskis)
1917: ābece "Lementars del mozim bārnim" (sast. E. Kozlovskis)
1918: tautasdziesmu krājums "Dzimtines skaņes" (1–2) (sakopojis E. Kozlovskis)
1918: "Krīvu-latgalīšu-vōcu vōrdneica" (sast. E. Kozlovskis)
1921: gramatikas uzdevumu krājums "Gramatikas aizdavumi" (sast. E. Kozlovskis)
kā arī Ļeva Tolstoja (1917, 1922), Naaizmērstules (1923) un S. Putāna (1922) darbus.
Izdotie turpinājumizdevumi
1915: kalendārs "Latgola"
1917: laikraksts "Beivais Vords"
1917: kalendārs "Aglyuna" (ar apgāda nosaukumu "Latgolas Latvīšu izdevēju sabīdrība")
1932: laikraksts "Dryva"
ATDZEJA UN RAKSTI
Kopš 1906. gada publicējis dzejoļus, atdzejojumus no krievu un poļu valodas latgaliešu periodiskajos izdevumos ar pseidonīmu Maltanīts. Rakstījis par latgaliešu kultūras jautājumiem.
Pirmais pārtulkojis Sv. Evanģēliju latgaliski no poļu valodas.
1922: "Barona Minhauzena stāsti par viņa ceļojumiem un piedzīvojumiem" (tulk. E. Kozlovskis) (Rēzekne: Ed. Kozlovska izdevums)
SABIEDRISKAIS, KULTŪRAS DARBS
1936: kopā ar M. Apeļu, S. Seiļu un K. Strodu-Plencinīku organizējis Rēzeknē latgaliešu grāmatu izstādi (Pļaujas svētku laikā), kas kļuva par pamatu Latgales Centrālā muzeja izveidei.
Citātu galerija
"Kozlovskis, dzīvodams līdzi latviešu tautas priekiem un bēdām, novērojis, ka Latgales latviešiem un jaunai paaudzei trūkst gara mantu – grāmatu, kamdēļ enerģiski ķēries pie darba, sarakstījis, tulkojis un izdevis latviešu valodā pāri par 40 dažāda satura grāmatas. Daudz strādājis rakstniecībā, un viņa raksti iespiesti visos latgaliešu laikrakstos. Sacerējis vairākas dzejas, kas izkaisītas latgaliešu periodiskajā presē. Bez tam Kozlovskis pirmais pārtulkojis Sv. Evanģeliju no poļu valodas latgaliešu izloksnē. Viņš ir latgaliešu pirmās pirmmācības grāmatas "Lobō Sākla" autors un izdevējs. Izdevis arī pirmo latgaliešu laikrakstu Rēzeknē "Breivais Vords", kura devīze bija "Lai dzīvo apvienotā Latvija". Vēlāk izdevis otru laikrakstu "Dryva".
Kozlovskis kā čakls, centīgs un godīgs Māras zemes dēls iemantojis plašā sabiedrībā cieņu un atzinību."
T. L. Māras zemes dēla 25 darba gadi. Latgales Vēstnesis, Nr. 140 (10.12.1937)
"Draugi Eduards Kozlovski bija iesaukuši par Latgales Gūtenbergu. [..] Strādājot jaundibinātajā Rēzeknes tipogrāfijā "Dorbs un Zineiba", E. Kozlovskis ļoti aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, draudzējās ar daudziem izciliem tā laika kultūras darbiniekiem. Kopā ar dzejniekiem S. Cunski, S. Tuču, advokātu P. Līpeņu un tirdzniecības skolas direktoru F. Obšteinu viņš īsā laikā laiž klajā 14 literārus darbus, to skaitā Rēzeknes tirdzniecības skolas audzēkņu savāktos folkloras materiālus [..]. Šajā laikā Eduards Kozlovskis aktīvi sadarbojas ar avīzi "Dryva". Viņš raksta dzejoļus, tulko no poļu un krievu valodas stāstus, fabulas, dzejoļus, kurus ievieto periodiskajā presē ar pseidonīmu Maltanīts. Pirmskara Latgalē viņu pazīst arī kā vairāku mācību grāmatu autoru. Par savu autoru Eduardu Kozlovski uzskata arī žurnāla "Gunkurs" redakcija. Viņa tulkojumā šeit iznāca "Barona Minhauzena stosti", vairāki Ļ. Tolstoja darbi. [..] Trīsdesmitajos gados viņš ir viens no pirmās latgaliešu grāmatas izstādes organizētājiem."
S. Ribakova. Latgales Gūtenbergs. Darba Karogs (Rēzekne), Nr. 153 (24.12.1988), 3. lpp.
Saiknes
Eduards Kozlovskis - Dēls
Pseidonīms
Maltanīts
Izglītība
1893
Varakļānu pagastskola
Varakļāni
Beidzis Varakļānu pagastskolu.
1897
Sanktpēterburga
1897. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies par burtlici. Izglītību turpinājis privātos vispārizglītojošos vakara kursos.
Darbavieta
1893
Viļāni
Pēc skolas beigšanas ap 1893. gadu iestājās darbā Viļānu ādu fabrikā.
1897
Sanktpēterburga
Pēc burtliču mācībām strādājis vairākās tipogrāfijās Pēterburgā – Soikina, Marksa, Sinodāles un "Obščestvennaja poļza" tipogrāfijā.
1912
Tipogrāfija "Dorbs un zineiba"
Rēzekne
1912. gadā piedalījies Rēzeknē pirmās latviešu tipogrāfijas "Dorbs un zineiba" dibināšanā, bijis tās pārzinis un tehniskais vadītājs.
1916
Tipogrāfija "Dorbs un zineiba"
Rēzekne
1916. gadā kopā ar Nikolaju Rancānu tipogrāfijā nodibināja burtliču skolu, kur strādāja par skolotāju.
1920
Rēzekne
Kopš 1920. gada Rēzeknes apriņķa valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja biedrs.
1921–1923
Tipogrāfija "Gromota"
Rēzekne
1921. gadā dibinājis spiestuvi "Grōmota", tipogrāfijas vadītājs līdz 1923. gadam.
1923–1926
Latgale
Strādājis Latgales pagastu savienībā.
1926
Rēzekne
Ap 1926. gadu atvēris privātu rakstu darbu biroju.
1932
Laikraksts "Dryva" (1932)
Rēzekne
Laikraksta izdevējs un redaktors
1933–1940
Rēzekne
No 1933. gada strādāja par Rēzeknes pilsētas valdes sekretāru. 1934. gada septembrī iecelts par valdes locekli.
Dzīvesvieta
1897–1910
Sanktpēterburga
1910
Latgale
1910. gadā sakarā ar mātes nāvi atgriezies Latgalē.
Dalība organizācijās
04.1917–1918
Latgales Pagaidu zemes padome
Latvijas apvienošanās kongresā Rēzeknē 1917. gada aprīlī ievēlēts Latgales zemes padomē, tās loceklis.
1923–1926
Latgales pagastu savienības darbinieks, sekretārs no 1923. gada.
Apcietinājums
14.06.1941
Kirovas apgabals
Deportēts, ieslodzīts Kirovas apgabala nometnē.
Apglabāts
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Par aktīvu sabiedrisko darbu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1927