Eduards Jansons
08.04.1905 – 29.10.1970
Skolotājs un literāts Eduards JANSONS (arī Eduards Jansons-Henkuzens; 1905- 1970) - skolotājs un literāts pusaudža gados smagi savainojis kāju un nonācis gūstekņu slimnīcā Liepājā, tad Kēningsbergā, Magdeburgā, Berlīnē, Drēzdenē, Pirnā, Heilsbergā. Pēc atgriešanās Latvijā iestājies Liepājas 4. pamatskolā, ko beidzis 1922.gadā. Strādājis adītavā, mācījies Daugavpils Valsts skolotāju institūtā (1923-28). Tad gadu strādājis institūta pamatskolā, mācot vēsturi un vācu valodu; līdztekus pildījis institūta pedagoģiskās padomes sekretāra un bibliotekāra pienākumus. Bijis skolotājs Tilžā (1929-34; 1937-39), Skrudalienā (1934-37), Dzedru (1939-40) un Pļavu pamatskolā (1940-41), Stendes septiņgadīgajā skolā (1941-46). Pēc pārcelšanās uz Rīgu strādājis 27. un 17. septiņgadīgajā skolā, 1953-66 (līdz aiziešanai pensijā) dabaszinību un rokdarbu skolotājs Rīgas 8. septiņgadīgajā skolā (vēlākā 50. vsk.). Rakstījis par pedagoģijas metodoloģijas jautājumiem. Studējis LVU Bioloģijas fakultātē (1954-61) ar nolūku rakstīt zinātniski pareizus darbus par putnu un zvēru dzīvi. Sarakstījis grāmatiņas bērniem par dzīvniekiem "Ķetaurītis un Letenīte" (1960), "Čadīte" (1964), "Ledainis" (1967), "Ragrillis" (1971).
Dzimšanas laiks/vieta
08.04.1905
Liepāja
Miršanas laiks/vieta
29.10.1970
Rīga
Personiska informācija
Brālis - diriģents Arvīds Jansons, brāļadēls - diriģents Mariss Jansons; sieva - Tamāra Jansone, koklētāju ansambļa "Teiksma" vadītāja, viņas tēvs - Kārlis Grigulis.
Profesionālā darbība
Doma pa mēģināt rakstīt pašam rodas 20.gs. 50.gadu sakumā. Kad 1955. gada pavasarī Rīgas 8. septiņgadīgajā (vēlākajā 50. vidusskolā) skolā iestudē E. Jansona viencēlienu "Uz putnu būru konkursu". To izrāda ari Rīgas Pionieru pilī. Izlēmis rakstīt zinātniski pareizus, beletrizētus tēlojumus no putnu un zvēru dzīves, Eduards Jansons no 1954. līdz 1961. gadam studē P. Stučkas LVU Bioloģijas fakultātē. Šie gadi iemāca izmantot daudz pusīgu zinātnisko literatūru.
Citātu galerija
"Aktīvās literārās darbības desmit gados (kopš pirmās grāmatas iznākšanas) autors diemžēl nesaņēma plašāku savas daiļrades novērtējumu, un tagad, gadiem tālāk ritot bez viņa paša, rodas bažas, ka arī mūža meti var izirt un pagaist un vēlāk nebūs vairs ne ar uguni sameklējami. Jo literātu vidē viņš neapgrozījās, arī Rakstnieku savienības Literatūras propagandas birojam netapa pazīstams: bija iekšēji dziļi kautrīgs. Rakstnieks viņa izpratnē bija visa cildenā paraugs un iemiesojums, tāpēc domu dialogos ar sevi Eduardu Jansonu bieži māca šaubas, vai viņš maz drīkst tuvoties šai izredzētajai pasaulei... Smalkjūtība un cieņa raksturo E. Jansona attieksmi pret visiem cilvēkiem. Bērnu rakstnieks būdams, viņš teicis par saviem lasītājiem: "Vajag atklāt visu to labāko, morālāko, kas ir mūsos, nopietni sarunāties ar viņiem par dzīvi, par tās lielajām problēmām un sarežģījumiem.""
L. Pijols I. Audzināt dabas izpratni. Karogs, 1980, 4. nr.
Saiknes
Kārlis Grigorovičs - Sievastēvs
Izglītība
–1922
Liepāja
mācījies Liepājas 4. pamatskolā
1923–1928
Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Daugavpils
1954–1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis LVU Bioloģijas fakultātē
Darbavieta
1929
Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskola
Daugavpils
1953–1966
Rīgas 8. pamatskola
Apglabāts
11.1970
Rīgas Pirmie Meža kapi