Eduards Dzenis

Dzimis zemkopja Jāņa Dzeņa un Paulīnes Dzenes ģimenē, jau kopš bērnības aizrāvies ar zīmēšanu.
Lasītprasmi piecu gadu vecumā apguva pie Kronvalda Ata sievas.

Pēc obligātās kara klausības sāka darboties pie skautu un Izglītības ministrijas apgādāto grāmatu ilustrēšanas. Vēlāk strādāja pie Lauksaimniecības kameras, kur bija daudz darba, zīmējot plakātus. Beidzot viņu saistīja Lauksaimniecības kamera kā pastāvīgu mākslinieku. Darbs kamerā bija interesants un deva iespēju lieliski apgūt tehniku grafikā. Šajā laikā mākslinieks piedalās ar saviem darbiem daudzās Kultūras fonda izstādēs.

1937: apprecējās ar Almu Zandbergu.
Dēls Andrejs, meitas Inese un Māra.

1937: devās ārzemju komandējums uz Parīzi, Drēzdeni un citiem Eiropas mākslas centriem.
1937: Parīzes starptautiskā izstādē par Pļaujas svētku plakātu saņēma zelta medaļu.

1944: 10. oktobrī ar ģimeni bēgļu laivā nonāca Zviedrijā.
1951: pārcēlās uz dzīvi Kanādā.

Piedalījies šādās izstādēs
Zviedrijā piecos gados sarīkoja piecas izstādes Liljevalha galerijā Stokholmā, Malmes mākslas muzejā "Lidingo".

1954, 1956, 1958, 1960, 1961, 1962, 1966, 1967: Ontario Society of Artists
Royal Canadian Academy of Arts:
1954: Montreal Museum of Fine Art
1955: Art Gallery of Toronto
1958: Montreal Museum of F. A.
1959: Vancouver Art Gallery
1961: Art Gallery of Toronto
1961: National Museum, Ottawa
1961: Montreal Museum of F. A.
1961: Sarnia Art Gallery
1962: Norman Mac Kenze Art Gallery, Regina
1955, 1956, 1957, 1958, 1959, 1960, 1961, 1962: Art Gallery Hamilton, Annual Winter Exhibition
1955, 1960, 1961: Montreal Museum of Fine Art, Spring Exhibition:
1957: Sport in Art, Toronto.

Patstāvīgas izstādes Kanādā:
1951, 1963, 1968: Toronto.
1955: Hamiltonā.
1969: Montreālā.
1971: Londonā.

Patstāvīgas izstādes Amerikā:
1963, 1969: Klīvlandē.
1967: Bostonā.
1967, 1972: Ņujorkā.
1970: Čikāgā.
1971: Milvokos.
1972: Filadelfijā.

Piedalījies visās Kanādas latviešu mākslinieku apvienības (Latvis) rīkotās izstādēs kā arī Dziesmu svētku un Kultūras fonda izstādēs.

Par Eduarda Dzeņa profesionālo darbību
"Eļļas krāsa atstāja uz jauno gleznotāju maģisku iespaidu, un vēti tagad Ed. Dzenis sajūt nāsīs savu pirmo eļļas krāsu smaržu. Kaimiņu iedrošināts, Ed. Dzenis kādu rudeni ar maizes klaipu, sviesta bunduli un žāvētu jēra cisku padusē dodas uz Rīgu, lai kļūtu par Latvijas Mākslas akadēmijas audzēkni. Bet, kad pārbaudījumā Kārlis Miesnieks nolika priekšā dažādas ģipša maskas, tad puisis saprata, ka bez īstākas jēgas par zīmēšanas tehniku šāds uzdevums ir par grūtu. Kauns un spīts neatļāva braukt atpakaļ uz laukiem. Dzirnavu ielā Šneidera un Šīra grāmatnīcā izdevās atrast darbu. Pa dienu viņš krāsoja bibliotēkas grāmatām numurus, bet vakaros aptīrīja telpas. Nepatīkamākais darbs bija ar rokas ratiņiem braukt cauri pilsētai pēc grāmatām. Bet "bibliotēkārs" prata iekārtoties tā, ka šo darbu veica otrs puisis. Reiz iznāca tomēr pašam būt par zirgu. Dusmās un nepatikā ratiņi tika tik sparīgi vilkti, ka tiem bija tūlīt jāizdara kapitālremonts. Vainīgo tomēr neatlaida, bet svarīgo ekspreša pienākumu viņam vairs neuzticēja. Pamazām Ed. Dzenis sāka meklēt zīmēšanas skolotāju un tādu atrada Lāčplēša ielā. Skolotājs Zauers nebija dārgs, bet par neļauni darbs tur ritēja pārāk gausi. Kad no studijas pazuda apdāvinātā Hilda Vīka, tad arī Dzenis izšķīrās par dezertēšanu un devās uz akadēmiju pēc padoma. Akadēmija rekomandēja diplomandu O. Pladeru. O. Pladers bija nevaļīgs, bet jauno censoni nenoraidīja, mācot viņu divas stundas. Bet šinīs divās stundās Ed. Dzenim radās pavisam cita saprašana par zīmēšanu. Pladera iedrošināts, Ed. Dzenis tūlīt Ziemassvētku pārbaudījuma laikā izturēja lielo Akadēmijas konkursu."
Zentiņš, Ž. Eduards Dzenis. Tilts, Nr.17 (01.05.1956)

"Dzenis vispirms ir grafiķis-asētājs, kura adata viegli, atturīgi, uzsvērti, rotaļīgi un kaligrafiski veido viegli patētisku līniju. Kādreiz šī līnija atraujas no fona un "dzīvo" patstāvīgi telpā virs tā. Gleznās šī rotaļīgā patētika palaikam izvēršas dramatiskā dinamikā. [..] Savos darbos gleznotājs pārdzīvo redzēto, justo, domāto. Pasauli Eduards skatījis aiz arkla soļojot, ratos braucot, aplokā, pieguļā. Zirgs viņam izveidojies par dzīves mistērijas iemiesojumu. Zirgu grācija, priecīgi rotaļīgā, viļņainā kustība ir Ed. Dzeņa glezniecības labākā daļa. Viņš labi tēlo puķes un cilvēku — rūpīgi, bet vienaldzīgāk. [..] Dzenim ir ari izteiksmīgas, pat heroiskas nacionālu tēmu kompozīcijas. Viena — Sv. Jāņa baznīcas sienas gleznojums."
" Latvju Māksla, Nr.4 (01.01.1977)

"Kā izcils grafiķis, līniju un formu meistars, Eduards Dzenis savos darbos, zīmējumos, pasteļos, jauktās tehnikas darbos un gleznās rādījis dažādus tematus, ar dziļu izpratni un mīlestību pievērsdamies latviešu folklorai, lauku darbiem, mūsu tautas vēsturiskiem nolikumiem, portretiem un arī reliģiskām tēmām, bet kā iemīļotākais temats visu mūžu viņam palicis - zirgi!"
Gubiņa, Indra. Vai Eduarda Dzeņa pēdējā izstāde? Latvija Amerikā, Nr.39 (26.09.1992)

"Ja mēs domājam par Eduardu Dzeni, ja pieveram acis un klusā stundā atgriežamies viņa daudzo zīmīgo izstāžu atmiņās, mums pretī slīd zvejnieku laivas, spēcīgas sievas un košas meitenes tautas tērpos, altāra gleznas, Rīgas panorāma, lauku ļaudis sava darba cildenajā sūtībā, bet visam pāri - spēka un varenības pilni, baltu gaismu pakaviem šķiezdami, auļo zirgi... Tie auļo pretī kā Latvijas likteņa nesēji, gan smagu arklu vilkdami, gan pieguļā priekā iezviegdamies, gan līgavu bāliņam mājās vedot... Tie nav vairs zirgi parastajā skatījumā, tie ir kā pārlaicīgi latviskā spēka simboli, kas pavadījuši mākslinieku visu viņa darbīgo mūžu no mīļas Piebalgas svešu zemju gaitās, nesot mums, šo mākslas darbu vērotājiem, vēsti, ka latviskā dzīves ziņa nedrīkst iznīkt un pazust. Bet ne jau tikai šie zirgi paceļ Eduardu Dzeni mūsu mākslas visaugtākā kalnā. Savā darbīgajā mākslinieka mūžā, kas iezīmējās 1933.g., beidzot Latvijas Mākslas akadēmiju un jau 1937.g. no starptautiskās plakātu izstādes Parīzē pārnesot mājās Zelta medaļu, viņš rūpīgi izkopis savu stilu, pie pildījis technisko varēšanu, lai valdītu pār otu un audeklu vissarež£tāko technisko meklējumu risināšanā. Šī brīvā formas un satura saliedēšana palīdzējusi māksliniekam radīt darbus ne tikai tīram līniju un krāsu priekam, bet stāvēt nomodā arī par Latvijas liktenīgo stundu apliecināšanu, radot tādus darbus, kā "Baltijas ceļš", simbolisko tušas zīmējumu "1940.g.", eļļas gleznojumu "Piemini Latviju", "Kaļu rotas līgavai", un vēl daudzus citus.
Dziļas simboliskas un reliģiska spēka pilni ir Eduarda Dzeņa altāra gleznojumi - vispirms jau Sv Jāņa draudzes baznīcā Toronto, arī Sv. Lūka baznīcā Atlantā. Maiga siltuma un vijīga krāsu prieka ieskaņoti ir arī Dzeņa meistarīgie pasteļu gleznojumi, interesanti un savdabīgi viņa triepiens parādās līniju un pasteļu savienojumos, tāpat citās jauktās technikās."
Vīksna, Ingrida. Eduards Dzenis lielu gadu spožumā. Latvija Amerikā, Nr.16 (19.04.1997)

gleznotājs
grafiķis

–1933
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Beidzis profesora Richarda Zariņa grafikas darbnīcu ar diplomdarbu sausās adatas asējumu "Piebaldzēni".

Latvijas Nacionālā opera un balets
Rīga
Dekoratoru palīgs.

Pieminekļu valde
Rīga
Vāca senos ticējumus un senlietas.

Rīgas mākslas amatniecības skola
Rīga

Latvijas Lauksaimniecības kamera
Zīmējis plakātus un ilustrējis kameras žurnālus.

Zviedrija
Strādāja zviedru reklāmu firmā Gumaelius.

Kanāda
Strādāja lielajā reklāmu firmā "Bomac".

Latvijas Mākslas akadēmijas korporācija "Dzintarzeme".

Kanāda
Latviešu mākslinieku apvienība Kanādā "Latvis".

1966
Ontario
Ontario Mākslas biedrība.

1937
Drēzdene
Komandējums.

1937
Parīze
Komandējums.

1944
Zviedrija
Devās bēgļu gaitās.

1951
Kanāda