Eduards Ādamsons
11.09.1906 – 21.01.1996
Eduards Ādamsons (1906–1996) – literāts. Studējis filozofiju Latvijas Universitātē (1926–1930), iegūstot filozofijas kandidāta grādu (1930), un baltu filoloģiju, iegūstot maģistra grādu (1934). Strādājis par skolotāju Kuldīgas (1930–1932), Liepājas (1934–1944) ģimnāzijās, Limbažu 1. vidusskolā un pamatskolā (1944–1961), Limbažu vakarskolā (1950–1960). Jau 20. gs. 30. gados iekļāvies Filologu biedrības darbā. Pētījis Rietumvidzemes lībiskās izloksnes, vācis folkloras materiālus. Pēc aiziešanas pensijā kā ārštata korespondents strādājis Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
Publicējis rakstus par valodniecības, filozofijas un literatūras jautājumiem, kā arī rakstījis dzeju.Manuskriptā dzejoļu un aforismu krājums "Dzejas ielejā un domu kalnā" un romāns "Tālie krasti".