Par romānu "Kad lielgabali klusē" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1966)
"Dzintara Kiršteina romāns tēlo Latviešu leģiona 15. divīzijas papildinājumu un apmācības bataljona un citu vienību rūgtos piedzīvojumus Dānijā. Diemžēl, romāna kompozīcija nav ieturēta noteikti pārskatāmās līnijās, bet ir izplūstoša, neskaidra. Tas
tomēr saprotams, jo šis ir autora pirmais lielāka apmēra darbs. Toties viņš apliecina neapšaubāmas spējas dažādu leģionāru tipu raksturošana un reālo dzīves apstākļu vispusīgā notēlošanā, saglabājis ari sulīgo karavīra valodu. [..] Autors darbā runā pirmajā personā un sevi nosaucis par Valdi Akotu. Grāmatā atrodami arī daži autobiogrāfiski dati. [..] Romāna galvenā daļa saucas "Sāga par Korsēras nometni". Dzīve tajā notēlota ļoti pamatīgi. [..] Dzintars Kiršteins savā romānā pamatīgi notēlojis mūsu leģionāru smago likteni 1945. gada pavasarī. Grāmatai ir visai liela kultūrvēsturiska nozīme, jo tikai personu vārdi izdomāti, turpretim vides un dzīves apstākļu tēlojums pamatojas reālajā īstenībā. [..] Būtu vēlams, ka Dzintars Kiršteins vai kāds cits autors tāpat notēlotu Cēdelgemas nometnes dzīvi, kamēr vēl atmiņas par to saglabājušās. Šis Dzintara Kiršteina romāns pelnījis, lai to tulkotu ari citās valodās, lai lielās tautas sadzirdētu mazo tautu ciešanu vārdus."
Vīksniņš, Nikolajs. Leģionāru smagais liktenis. Latvija Amerikā, Nr.21 (15.03.1967)
Par romānu "Kaliet sirdis akmenī, brāļi!" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1969)
" .. lai kādi būtu bijuši Dzintara Kiršteina sākotnējie nodomi, ar romānu "Kaliet sirdis akmeni, brāļi!" radies darbs ar simpātiskām literārām kvalitātēm. Romāna priekšplānā izvirzīti daži jo iezīmīgi skicēti raksturi, taču "galvenals varonis" ir pati Cēdelghēmas nometne ar tās 14.000 iemītniekiem. Tā ir novārgušu, pietiekami nepaēdušu, noskrandušu, par savu nākotni mocošā neziņā esošu cilvēku masa, kas sadzīta kopā aiz dzeloņstiepļu žogiem ne tālu no Ziemeļjūras vientuļā purvājā, kur arī klimats nometinātajiem ir nedraudzīgs., tos saldēdams ar lietainiem vējiem un drēgnām miglām."
Zeltiņš, Teodors. Romāns par Cēdelghēmu. Laiks, Nr.27 (05.04.1969)