Daniels Grečs

Dzimis zemnieku Klimana Greča un Jadvigas Grečas (dzim. Urtāne) ģimenē, kurā bijuši seši bērni. Kad bērni bija paaugušies Klimans devās peļņā uz Pēterburgu, kur strādāja par vecāko sētnieku. Šis darbs, atšķirībā no mazās saimniecības, ļāva labi pelnīt un uzturēt savu saimi Latvijā. Revolūcijas laikā dzīves apstākļi Pēterburgā sāka pasliktināties, kā arī Klimans zaudēja visus ieguldījumus bankā, tādēļ viņš ar Danielu atgriezās Latvijā.

Savus pirmos dzejoļus sācis rakstīt krievu valodā aptuveni 15 gadu vecumā. Latgaliešu presē publicējis dzejoļus, stāstus, tēlojumus, kā arī savus zīmējumus. Greča galvenā daiļrades nozare ir dzeja – trauksmaina, brāzmaina, mutuļojošu jūtu pārpilna, ekspresīva, formā samērā negluda un nenostrādāta krājumos "Nimfa" (1931) un "Pi sōrta" (1934). Daudz dzejoļu un daži stāsti publicēto 30. un 40. gadu periodikā. 1944. gadā Vladislava Lōča izdevniecībai Grečs bija iesniedzis vēl vienu dzejoļu krājumu, kas nepaspēja iznākt. Pēc Otrā pasaules kara Grečs turpinājis rakstīt dzejoļus, sūtījis tos periodiskajiem izdevumiem, taču tie netika publicēta. Plašāku lasītāju loku nav sasniegusi arī sarakstītā luga, sonetu vainags, kā arī paša ilustrētā dzejas izlase "Ilgu zieds".

Greča dzeja iekļauta tādos koprājumos un antoloģijās kā "Latgales dziesminieki" (1936), "Latgaļu dziesminieki" (1954), "Latgalīšu dzejas antologija" (2001), "Es mīlu Latgali" (2002).

Pirmpublikācija
1928: dzejoļu kopa kopkrājuma "Sējējs" 2. izdevumā

Dzeja
1931: Nimfa
1934: Pi sōrta

Miķelis Bukšs par Daniela Greča dzeju un prozu

"D. Grečs ir sarakstejis daudz. Saprūtams, na vyss ir ar vīnaidu vērteibu, bet natryukst ari eisti skaistu pērļu. D. Grečs ir impresiju dzejnīks. Jys ir strōdōjis stichiski. Un kod dorbs ir radeits, tys ir atstōts nasleipārts. Taidā veidā Grečam ir daudz formas tryukumu, tim leidza nūsastōj ari tryukumi dzejas leidzekļu izvēlē. Bet jō bogōtō emocija un brōzmaineiba – jō degšona – tei pa daļai atsver un aizsadz formas tryukumus. Jō dzejas beja daudz laseitas un tautā īcīneitas. [..] Grečs ir rakstejis ari stōstus. Tī ir gleznaini un liriski, kas sovukōrt līcinoj, ka D. Grečs ir pyrmā kortā dzejnīks."

Bukšs, Miķelis. Latgaļu literatūras vēsture. Minhene: Latgaļu izdevnīceiba, 1957, 648.–649. lpp.

mākslinieks
rakstnieks
sabiedriskais darbinieks
skolotājs

Dadzis

1914–1918
Viborga
Pabeidzis Viborgas Augstāko tautskolu.

1918–1920
Ludzas pilsētas skola
Ludza

1920–1921
Rēzekne
Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus.

1925
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Plānojis iestāties Mākslas akadēmijā, bet neizturēja konkursu.

1975
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Būdams pensijā, pabeidzis zīmēšanas studiju.

1921–1945
Blonti [o]
Skolotājs

1921–1945
Zviergzdine
Skolotājs

1921–1945
Rundāni
Skolotājs

1921–1945
Raipole
Skolotājs

1921–1945
Līdumnieki (tagad)
Skolotājs

1921–1945
Lūrupi
Nirzas Lūrupes pamatskolas pārzinis

1945–1950
Ludzas novads
Pēc kara strādājis Līdumnieku un Pokuminas skolā, Strautiņu septiņgadīgajā skolā par zīmēšanas skolotāju. Atlaists no darba, jo kādā izglītības darbinieku sanāksmē negatīvi izteicies par partijas piekoptajām ateisma idejām.

1950–1951
Strādājis kūdras purvā

1951–1975
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"
Mangaļu dzelzceļa stacijā strādājis par pārmijnieku, vēlāk – par svērēju.

1975–1986
Valsts elektrotehniskā fabrika
Brīvības gatve 214, Rīga
Pensijā darbojies VEF Kultūras pils glezniecības studijā.

1999
Jaunciema kapi
Tēlnieka B. Buļa veidota piemiņas plāksne.

02.1986
Jaunciema kapi