Daina Šķēle

Dzimusi Pēterpilī skolotāju Jozefa Kaspara Feliksa Dzintara un Bertas Marijas Dzintares (dzimusi Krieviņš) ģimenē. Drīz pēc tam ģimene atgriežas Latvijā, kur vecāki strādā par skolotājiem Madonas ģimnāzijā. Brālis Pauls Dzintars (dzimis 1921).
1936: beigusi Madonas ģimnāziju.
1940: 8. septembrī ev.-lut. baznīcā Kandavā salaulājusies ar virsnieku Kārli Šķēli (dzimis 1913). Ģimenē četri bērni: Egils, Kārlis, Dagmāra un Gundega.
1941: beigusi LU Vēstures un filoloģijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.

1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Sākumā dzīvojusi Vācijas austrumu daļā, tad Oldenburgā.
No 1949: dzīvojusi Austrālijā, kur dzīvojusi Pērtā, strādājusi Sociālajā veselības nodrošināšanas laboratorijā.

Literārā darbība
1930: 1. janvārī laikrakstā "Latvijas Jaunatne" ar Daiņas Dzintars vārdu publicēts neliels īsprozas darbs "Mans draugs".

1975: pirmo reizi Austrālijas Latviešu 24. Latviešu dienu (Perta) literārā sarīkojumā lasīja trīs stāstiņus.

1975: 14. martā pirmā publikācija – stāsts "Ideāli" no cikla mazi stāstiņi par cilvēkiem un vietām laikrakstā "Austrālijas Latvietis".
Publicējusies trimdas periodikā – laikrakstā "Austrālijas Latvietis", žurnālos "Jaunā Gaita", "Treji Vārti", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" u.c.
Manuskriptā palikušie darbi: "Ceturtās meitas piezīmes" (esejas); "Nav nevienas ceļa zīmes" (stāsti).

Stāsti
1979: "Te un tur"
1985: "Mēs, sievietes"

Par krājumu "Te un tur" (1979)

"Pirmajā daļā Šķēle tver tagadnē redzēto un pārdzīvoto. Ne temats te ir nozīmīgs, bet stāstītājas spilgtie pārdzīvojumi, ko izraisījusi neparastā vide un tur sastaptie cilvēki, dažādo tautību piederīgie. Šajos īsstāstos jūtamas Šķēles liriskās ievirzes, kur stāsta centrā atrodas pats autors. Tai ziņā viņai zināma radniecība ar Ernu Ķikuri un Benitu Veisbergu. Savos dzimtenes atmiņu tēlojumos autore kļūst episkāka. Emocijas vairs nav tik spēcīgas kā pats notikums, kaut arī tas tverts īsstāstā. Bērnībā redzētais un pārdzīvotais te skatīts ar mazas meitenes acīm. Redzam viņas dzīvi mājās, satiksmē ar svešajiem īrniekiem, kalpotājiem, radiem un paziņām. Autore ticami risina bērna psīcholoģiju. Ar interesi var lasīt, kādu iespaidu uz mazpilsētā augušo meiteni atstājusi lielā ļaužu galerija, ar kuru viņai bērnībā nācies saskarties. Nav aizmirsti arī ne Latvijas lauki, ne meži, ne ezeri. Šajos darbos vairāk nekā pirmajā daļā pavīd Šķēles humors."

Ņina Luce. Jauna stāstniece. Londonas Avīze, Nr.1703 (14.12.1979)

"Trimdas literatūras pasaulē nav reta parādība, ka sāk publicēties jauni autori, būdami mūža otrajā pusē. Raksturīgākais piemērs ir mūsu rakstniecības seniors Jānis Sarma. Dainu Šķēli literātūras draugi pirmo reizi dzirdēja Austrālijas latviešu 24. kultūras dienās, 1974. gada Ziemsvētku laikā Pērtā, kad viņa rakstnieku pēcpusdienā lasīja trīs stāstiņus par cilvēkiem un vietām, kas radušies bezmiega naktīs klīstot pa bērnības zelta laukiem. Guvusi klausītāju atsaucību un pārvarējusi nomācējas šaubas, viņa paklausa draugu mudinājumam un lasīto nosūta Austrālijas Latvietim. Vēlāk atsevišķi stāsti un tēlojumi parādās Jaunajā Gaitā un citos izdevumos. (..) Atzīdāmās, ka no jaunākām grāmatām viņai vistuvākās Benitas Veisbergas Orindas piezīmes, autore raksturo sevi un savu literārā laukā ejamo ceļu. "Te un tur" varētu apzīmēt par personisku atmiņu dokumentāciju. Izteiksme lakoniska, gandrīz ik stāstam kā nepacietībā norautas beigas. Labi raksturu zīmējumi. Redzīgs vides tēlojums, ar vienu otru gribētu barbarismu kā sava laika izteiksmes iezīmi."

Treji Vārti, Nr.89 (01.09.1982)



Par grāmatu "Mēs – sievietes" (1985)

"Ar savu otro grāmatu (pirmā "Te un tur", parādījās 1979. g. Austrālijas latviešu daiļdarbu sērijā un daudziem lasītājiem citās zemēs palikusi nezināma) Daina Šķēle iekļaujas mūsu labāko prozas mākslas kopēju svešatnē sarukušajā pulciņā, kur, šķiet, sievietes patlaban ir spējīgākās domātājas un īpatnējākās stilistes, turklāt laba tiesa viņu mīt Austrālijā."

Rita Liepa. Mēs – sievietes. Laiks, Nr.2 (04.01.1986)

rakstniece

Daina Tamāra Dzintare

Pērta
Strādājusi Sociālajā veselības nodrošināšanas laboratorijā.

Studenšu korporācija "Imeria"

1977
Latviešu Rakstnieku apvienība

1931–1936
Madonas pilsētas sešklasīgā pamatskola
Madona

1931–1936
Madonas ģimnāzija
Madona

09.1936–03.1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beigusi studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: uzsāka klasiskās filoloģijas studijas, bet jau 1936. gada ziemā pārgāja uz baltu filoloģijas studiju programmu.

1944
Vācija

1949
Pērta

1982
Portlenda
Dalība ASV Rietumkrasta Dziesmu svētku rakstnieku cēlienā un 4. Latviešu rakstnieku nedēļā.