Dagnija Zigmonte

Dzimusi kalpotāju ģimenē.
1944: kopā ar māti un vecmāmiņu dodas bēgļu gaitās uz Kurzemi, apmetas Ventspilī.
1945: māte tiek apcietināta un apsūdzēta par tulka darba darīšanu vācu karaspēka daļas kancelejā Ventspilī 1944. gada rudenī. Māte tiek izsūtīta uz Kolas pussalu. Latvijā atgriežas 1954. gadā.
1945–1946: Dagnija kopā ar vecmāmiņu apmetas pie radiniekiem Ugālē.
1946: Dagniju pie sevis uz Rīgu aicina krustmāte Jūlija Kronberga, pirmskara Latvijā pazīstama modes salona īpašniece, kas katru gadu braukusi uz Parīzi un Vīni iepazīties ar jaunākajām modes tendencēm. Krustmātes vīrs – Augusts Kronbergs, Nacionālā teātra aktieris.
1950: beidz Rīgas 3. vidusskolu un gatavojas universitātē studēt vēsturi. Autobiogrāfijā, kas nepieciešama, stājoties augstskolā, uzraksta, ka 1944. gada rudenī aizbraukusi uz Kurzemi un ģimenei bijis nodoms doties tālāk uz Vāciju. Dagniju universitātē neuzņem.
1950: laulības ar Jāni Cielavu.
1955: piedzimst meita Ilizana.
1958: laulības ar dzejnieku Andri Vējānu.
1964: laulības ar aktieri Voldemāru Akurāteru.

1956: pirmā publikācija – stāsts "Mežos" žurnālā "Karogs" (8. nr.).
Līdz 1957: publicējās ar Dagnijas Cielavas vārdu.
1961: sastādījusi un tulkojusi izlasi "Vācu rakstnieku stāsti".
Kopš 1962. gada septembra: strādājusi galvenokārt literāru darbu.
1982: sarakstījusi scenāriju filmai "Lietus blūzs".
1988: sarakstījusi scenāriju filmai "Viktorija" (pēc Knuta Hamsuna romāna, grāmatā 1986)
1990: sarakstījusi scenāriju filmai "Valsis mūža garumā".

1998–1999: grāmata "Dagnija" (1–2) Guntas Strautmanes sakārtojumā publicētas Dagnijas Zigmontes dienasgrāmatas.

Romāni
"Saltais laiks" (almanahā "Jauno vārds" 1957)
"Jūras vārti" (1960)
"Dod roku rītausmai" (periodikā 1961, grāmatā 1967)
"Ir jābūt Hovalingai" (1966)
"Raganas māju remontēs" (1969)
"Fragments" (1971)
"Zilo rūķu gals" (1973)
"Vanags pār Zāģeriešiem" (1979)
"Dižpurva dzērves" (1982)
"Laintu lāsts" (1984)
"Bites dzēliens" (1985)
"Zilais putns Idalgo" (periodikā 1985, grāmatā 1989)
"Parāds" (1990)
"Sieviete pie loga" (1995)
"Pavasara krustceles" (periodikā 1995, grāmatā 2018)
"Gaisa dārzi" (1997)
"Pavedieni" (periodikā 1996–1997, grāmatā 2014)

Proza
"Gausīgais nazis" (1988)
"Nakts svilpotājs" (1993)

Autobiogrāfiskā proza
"Bērni un koki aug pret sauli" (1959)
"Reminiscences" (1986)
"Adieņi" (1–3, 1993–1994; 3. grāmata ar nosaukumu "Rudens")

Stāstu krājumi
"Ezera elpa" (1965)
"Mārsils" (1969)
"Strazdu vakars" (1976)
"Savādi, ka snieg" (1981)

Proza bērniem
"Teobalds, kurš visu zina labāk" (1974)
"Lidotājs" (1978)
"Svešinieks" (1981)
"Māja ar zaķa ausīm" (1987)
"Kāpura kāzas" (1988)
"Barkarola" (1991)
"Stāsti Jūlijai"

Humoristisku stāstu krājumi
"Hammurapi likumi" (1968)
"Grāfienes Izabellas ērkšķainais ceļš" (1974)

"Pirmo romānu centrā konflikts starp romantiskas personības, galvenokārt jauniešu ideāliem un laikmeta radītajiem sociālpolitiskajiem apstākļiem, kura rezultātā ideāli un raksturi deformējas, notiek personības socializācija. Pirmā romāna "Saltais laiks" (almanahā "Jauno vārds" 1957) darbība norisinās vācu okupācijas laikā Kurzemē, romānā "Bērni un koki aug pret sauli" (1959) fiksēts pusaudžu skatījums uz kara laika pasauli. Romāns "Jūras vārti" (1960) guva lasītāju ievērību ar varoņu personīgās dzīves dominanti pār sabiedriskajām norisēm, bet romānā "Dod roku rītausmai" (periodikā 1961, grāmatā 1967) laikmeta politiskās prasības tēlotas kā disharmonijas radītājas varoņu iekšējā pasaulē. Kritikas ideoloģiski pārspīlēto vērtējumu dēļ sociāli asā ievirze Zigmontes romānos uz laiku pazuda un atjaunojās tikai atmiņu grāmatā "Reminiscences" (1986) un romānā "Zilais putns Idalgo" (periodikā 1985, grāmatā 1989). Ievērību guvusi Zigmontes romānu triloģija "Adieņi" (1–3, 1993–1994; 3. grāmata ar nosaukumu "Rudens") ar autobiogrāfiskiem motīviem, kas ataino latviešu tautas likteņus 20. gs. otrajā pusē. Citu Zigmontes romānu ("Ir jābūt Hovalingai", 1966, "Raganas māju remontēs", 1969, "Fragments", 1971, "Zilo rūķu gals", 1973, "Vanags pār Zāģeriešiem", 1979, "Dižpurva dzērves", 1982, "Bites dzēliens", 1985, "Parāds", 1990) pamattēma – mietpilsonības rašanās, cilvēku attiecību pārmaiņas ģimenē; mākslinieciskā savdabība – romantisks raksturs reālistiskos apstākļos, dabas ainu paralēles varoņu pārdzīvojumiem, liriskas atkāpes, liela nozīme intonācijai kā darbu vienojošam elementam. Zigmontes romāniem ne vienmēr precīza raksturu motivācija un līdzsvarota kompozīcija. Tematiski un intonatīvi savrupstāvoši darbi ir romāns "Laintu lāsts" (1984), kurā leģendām tuvā intonācijā tēloti traģiski likteņi, un grāmatas "Gausīgais nazis" (1988), "Nakts svilpotājs" (1993), kur apkopotas Ziemeļkurzemes teiku literārās apdares, sadzīves detaļas mijas ar mitoloģiskajai pasaules ainai raksturīgiem tēliem."

Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


Par stāstu krājumu "Ezera elpa" (Liesma, 1965)
"D. Zigmonte ir populāra, savdabīga rakstniece, nemierīga, īpatnēja. Nemierīgi, meklējoši, jaunībai raksturīgas kaismes pilni arī viņas darbu varoņi. Tāpēc arī lasītājos tik liela interese par viņas grāmatām. D. Zigmontes rakstības manierei piemīt kaut kāds īpašs vieglums. Viņas varoņi ir mūsu laikabiedri un ar stiprām saknēm turas zaļajā zemē, un reizē tie, it kā pacelti uz jaunības romantikas sapņu spārniem, traucas rītdienā. Tā vien gribas rakstnieces stilu salīdzināt ar psiholoģisku akvareli. Šāda tehnika dominē arī rakstnieces pirmajā stāstu krājumā, īpaši titulstāstā "Ezera elpa" valdzina akvareliskais ezera romantiskās elpas apdvestais fons, uz kura projicējas ornitologu grupas četru puišu darbs jaunās žurnālistes Edītes skatījumā. (..) Kā tad galu galā vērtēt "Ezera elpu"? Summējot visu pozitīvo: krāsaino dabas tēlojumu, atsevišķi izdalītos Augusta stāstus par ornitologu piedzīvojumiem, pašu ornitologu darba tehnikas aprakstu, jāsecina, ka "Ezera elpa" ir arī labs apraksts. Garajam stāstam nākas izvirzīt citas prasības – vispirms jau prasību pēc konflikta, kas izaugtu, attīstītos uz raksturu pretrunu pamata. (..) Ka D. Zigmonte lieliski izprot un pārvalda stāsta specifiku, liecina pārējie trīs stāsti, kas aizņem krājuma otro daļu. "Lauks", "Tēva dzimšanas diena" un "Esi stipra, Juta" saista ar spraigu kāpinājumu gan darbibas risinājumā, gan vienlaikus tēla psiholoģiskās struktūras arvien sulīgākā iekrāsošanā. Autorei ir plašs tēlošanas līdzekļu arsenāls, kas dod iespēju daudzveidīgi paspilgtināt rakstura pamatkodolu."
Arnolds Būmanis. Ezers un cilvēki. Karogs, Nr.12 (01.12.1965)


Par krājumu "Gausīgais nazis" (Liesma, 1988)
"Šis fabuliski atraisītais un krāsainais, ar folklorismiem un intrigas dzirkstījumu piesātinātais sižets, tāpat kā tipoloģizētie tēli un sapņu un vīziju poētika ar brīnumainu pārvērtību un izdarību virkni, ne vien atgādina vēstītājas folkloras struktūras un tēlainību, bet arī liecina par spilgtas mākslinieciskās fantāzijas klātbūtni. Tiek uzburta it kā daļēji uz šīs pašas grēcīgas zemes vērota un tomēr suverēna tēlainā pasaule. Tas ir liecinājums Dagnijas Zigmontes jauniem radošiem meklējumiem, kuriem literatūras vēsturnieki iespēs rast žanriskas paralēles kā latviešu, tā arī citu tautu literatūrā. Teikās netrūkst arī veselīgas ironijas un frazeoloģiska sulīguma. Ar trāpīgiem epitetiem un salīdzinājumiem te izceltas tipoloģiski noturīgas portreta iezīmes – gluži ka vēstītajās folkloras tradīcijā. Vai visos tēlojumos iespēts sasniegt literāras teikas līmeni? Gluži tā nav."

Broņislavs Tabūns. Noturība. Karogs, Nr.1 (01.01.1990)



Par romānu "Laintu lāsts" (Liesma, 1984)
"Romāns "Laintu lāsts" ir savdabīga lappuse Dagnijas Zigmontes prozaiķes biogrāfijā. Tādām drūmām ainām mūsu romānisti parasti iet garām (lai gan no īstenības, protams, tās nav izsvītrojamas), Zigmonte ir apstājusies, un mūsu romānistika kopumā kļuvusi bagātāka ar īpatnu tēlu pasauli. Bet šī īpatnā tēlu pasaule pašas rakstnieces jaunradē, manuprāt, turpina viņas sensenis iesākto "izpētes lauku". Cilvēka raksturs noteiktā mikrovidē. Kādi spēki un kā ietekmē cilvēku tieši šo aspektu rakstniece tiekusies atklāt, otru pusi kā cilvēks iedarbojas uz apstākļiem, skarot mazāk (tādu spēcīgu raksturu, kas valdītu pār apstākļiem, kas uzvarētu apstākļus, Zigmontes darbos nav daudz). To, kā cilvēks tiek vides ietekmēts, ieraugām gan romānā "Bērni un koki aug pret sauli", gan "Jūras vārtos", "Dod roku rītausmai", gan citos darbos, un šis ietekmes process, visbiežāk ikdienišķi sadzīvisks, nepavisam nav viendabīgs. "Laintu lāstā" noteikumus diktē garīgi slims cilvēks, bet galvenais jau ir cilvēcības zaudēšana, kas notiek apkārtējos. Tas ir lāsts, un tā tēlojums rāda, ka Dagnijas Zigmontes talants pasaulē spēj ieskatīties gan dziļi un dramatiski, gan mākslinieciski oriģināli. 1984. gada lielās prozas raža šis romāns ir viens no interesantākajiem, kaut arī idejiski estētiskās nozīmības ziņā atpaliek no tādiem visā literatūras procesā spilgti saskatāmiem darbiem kā Ilzes Indrānes "Zemesvēzi dzirdēt" un Zigmunda Skujiņa "Gulta ar zelta kāju"."

Ildze Kronta. Vienpadsmitā romāna savdabība. Literatūra un Māksla, Nr.6 (08.02.1985)




Par romānu "Adieņi" (Karogs, 1993)
"Tie lasītāji, ka sekojuši līdzšzinējai Dagnjas Zigmontes radošajai biogrāfijai, viņas jaunā romāna "Adieņi" pirmajā grāmatā atpazīs rakstnieces vēstījuma manieri, kas veiksmīgi aizsākta pirmajos lieldarbos "Jūras vārti" un "Bērni un koki aug pret sauli" un slīpēta visā turpmākajā prozaiķes jaunradē. Tā liecina par uzticību reālisma literatūras tradīcijai, kurā attēle tiek organiski apvienota ar izpausmi, vērojumā tvertais – ar pārdzīvojumā izpausto, plastiski portretējošais – ar rakstura psiholoģisko analīzi, varoņa dvēseles atkailināšanu."

Broņislavs Tabūns. Dzimtas romāns. Literatūra un Māksla, Nr.27 (09.07.1993)

Dagnija Cielava

1931–1944
Rīga

1944–1945
Ventspils
1944. gada rudenī ar māti un vecmāmiņu dodas uz Kurzemi.

08.1945–08.1946
Ugāle
Ar vecmāmiņu dzīvo Ugālē.

1946–1997
Rīga

1939–1946
Rīgas 45. pamatskola
Rīga

1950
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

1954
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Rīga
Valodas un literatūras fakultātes Vācu valodas nodaļa

1957–1960
Žurnāls "Zvaigzne" (1950–1994)
Rīga

1957–1960
Žurnāls "Liesma"
Rīga

1957–1960
Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete"
Rīga

1961–1962
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Rīga
Literārās daļas vadītāja

1957
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga

Raiņa kapi

Latvijas Rakstnieku savienības un Gerkena prēmija
Romāns "Rudens" ieguvis trešo prēmiju (dalīta) žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena 1. romānu konkursā 1993. gadā.
1993