Cilda Pelīte
Cilda Pelīte (prec. Redliha) (1953) – literatūrkritiķe un literatūrzinātniece. Beigusi LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu un Maksima Gorkija Literatūras institūta aspirantūru. Strādājusi ZA Valodas un literatūras institūtā, laikrakstā "Literatūra un Māksla", žurnāla "Karogs" redakcijā, izdevniecībā "Egmonta Latvija" un "Zvaigzne ABC". C. Pelīte publicējusi recenzijas un rakstus par dzejas recepciju, folkloras motīviem dzejā, intervijas ar literatūras darbiniekiem.
Dzimšanas laiks/vieta
22.03.1953
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi politekonomijas docētāja un bibliotekāres ģimenē. Precējusies Redliha.
Profesionālā darbība
PIRMĀ PUBLIKĀCIJA
01.01.1975: raksts "Izteikt sevi. Piepildīt sevi" (par 1974. gadā izdotiem aprakstu krājumiem, "Karogs" Nr. 1).Publicējusi recenzijas un rakstus par dzejas recepciju, par folkloras motīviem dzejā, intervijas ar literatūras darbiniekiem.
RAKSTU KRĀJUMI
1982: "Kritikas gadagrāmata" (Nr. 10. Saruna ar dzejnieku O. Vācieti "Par tikumību un sadarbību" 228. lpp.).
1988: "Vienatnē un kopā" (Raksts "Vērojumi: piezīmes un pārdomas": par latviešu dzeju 20. gs. 70.–80. gados).
1990: "Kritikas gadagrāmata" Nr. 17. Literātu domas par 1988. gadu (L. Azarova; A. Jakubāns; J. Kursīte; G. Godiņš; M. Kosteņecka; R. Dobrovenskis; V. Lāms; A. Aļķe).
1991: "Kritikas gadagrāmata" Nr. 18. (Sarunas ar rakstniekiem: M. Zālīte; I. Zandere, P. Brūveris; G. Berelis; K. Skujenieks).
PUBLIKĀCIJAS (IZLASE)
1975: "Ar sirds metronomu cauri sists" (par O. Vācieša "Visāda garuma stundas"; Karogs, Nr. 5).
1976: "Kad runā dvēsele" (par J. Spriņģa grāmatu "Stāsti"; Karogs, Nr. 2).
1977: "Savdabīgās un simptomātiskās parādības latviešu 70. gadu dzejas procesā (ar atkāpēm)" (Karogs, 01.05. Nr. 5).
1977: "Pats sevī briezdams un šaubīdamies…" (par A. Čaka Rakstiem 5 sējumos; Karogs, Nr. 9).
1980: "Золотое яблоко фольклора" ("Литературная учеба"/ "Literaturnaja učoba" No. 3).
1987: "Ne putna ēnas. Bet putniņi sasodītie" (par J. Rokpeļņa "Vilciens no pilsētas R."; Karogs, Nr. 2).
1987: "Pārdomas gandarījuma vietā" (Viena grāmata trijos skatījumos – par Ildzes Krontas grāmatu “Gadi. Darbi. Personība”; Karogs, Nr. 9).
1989: "Kas nārsto mums vēnās" (par A. Žebera "Tetovējumi" un M. Cielēnas "Mazliet siltuma, mazliet saules"; Jaunās Grāmatas, Nr. 4).
1989: "Tur kņud" (par L. Brieža "Ūsainā puķe"; Jaunās Grāmatas, Nr. 11).
1989: "WLT" (par World Literature Today, Vol. 62, Nr. 34, 1988; Literatūra un Māksla, 11. 03.).
1989: "Pusplēsti vārdi" (par A. Ivaskas "Vārdojums"; Literatūra un Māksla, 20. 05.).
INTERVIJAS (IZLASE)
1986: "Par bērnu literatūru un nākotni domājot". Saruna ar Vitautu Ļūdēnu (Literatūra un Māksla, 04.07. Nr. 27).
1987: Tonīni Guerra Latvija. Dzintars kā problēma. Saruna ar T. Guerru un Igoru Konu (Literatūra un Māksla, Nr. 33).
1988: "Rainis un Latvija – "iekšējā" un "ārējā" skatiena dialektā". Intervija ar Roaldu Dobrovenski (Literatūra un Māksla, 12.08. Nr. 7).
1990: "Nepārvērsties par mācītu strazdu". Saruna ar Knutu Skujenieku (Karogs, Nr. 5; "Ka tu manai apie meile?" Lietuviešu Naujasis dienovidis (Vilnius), 1994, Nr. 4).
1990: "Dante un varžukrupis". Saruna ar Leonu Briedi (Karogs, Nr. 8).
1991: Pasaules latviešu rakstnieku 2. sagaita (Karogs, Nr. 5.– 6.).
1991: "Melns un zelts, un citas krāsas" (izstāžu zālē "Maigās svārstības"; Karogs, Nr. 7.–8.).
1992: "Duende: "ar tevi uz tu"". Saruna ar Edvīnu Raupu (Karogs, Nr. 4).
1992: "Rakstīt. Tā nav abstrakta atziņa". Latvijas RS pilnsapulces dalībnieku viedokļi (A. Līce, V. Jakobsons. K. Skujenieks, L. Līvena, A. Kūkojs, L. Azarova, P. Pētersons, J. Ramba, H. Gulbis, V. Avotiņš, V. Kaijaks) (Karogs, Nr. 9).
1992: "Starp kultūru un komerciju" (intervija ar grāmatizdevējiem; Grāmata, Nr. 3).
REDIĢĒTIE IZDEVUMI (IZLASE)
1995: Sērija "Melni jēri": "Ūdenī mēness, ūdenī zvaigznes" (japāņu haiku izlase bērniem), "Nēlteka" (evenu tautas pasaka), "Brūnā suņa aste" (ķīniešu fabulas) (Egmont Latvija).
1998: "Latviešu tautas ticējumi" (sastādītāja, Zvaigzne ABC).
1999: "Izlase: Eriks Ādamsons" (sastādītāja, Zvaigzne ABC).
2001: Umberto Eko "Fuko svārsts" (Jānis Roze).
2002: Horhe Luiss Borhess "Stāsti" (Jumava).
2004: Mika Valtari "Sinhue, ēģiptietis" (Jānis Roze).
2007: Aleksandrs Tauriņš "Avantūristi" (Jānis Roze).
2008: Alesandro Bariko "Šis stāsts" (Atēna).
2009: Rjūnoske Akutagava "Pundura vārdi" (Jānis Roze).
2010: Paolo Džordāno "Pirmskaitļu vientulība" (Atēna).
2013: Garsija Lorka "Lekcijas" (Neputns).
2015: Eimija Brizgela "Miervaldis Polis" (Neputns).
2016: "Kurzemes albums" (Neputns).
2017: Juka Rislaki "Vilki, velni un vīri: Alberta Kronenbrega dzīve un daiļrade" (Neputns).
2019: Tonijs Džads "Pēc kara: Eiropas vēsture pēc 1945. gada" (Dienas Grāmata).
2019: Pēteris Korsaks "Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki" (Neputns).
2020: "Uga Skulme. Raksti 1921–1940" (Neputns).
2020: Inga Pērkone "Ekrāna skatuve" (Neputns).
2021: Kristīne Želve "Grosvaldi" (Neputns).
Citātu galerija
NO CILDAS PELĪTES RECENZIJAS PAR JĀŅA ROKPEĻŅA DZEJOĻU KRĀJUMU "VILCIENS NO PILSĒTAS R."
"Liriskā "es" acī duras daudz kas saplaisājis, sadrupis un apgraizīts, un no šiem fragmentiem viņš tiecas restaurēt veselumu, patiesību, kopsakarības. Taču – "ak, kā patīk dubultoties" – tiek saglabāts distances vērojums, ko reizēm atdzīvina rotaļīgums, citreiz – poētiska smeldze: "Sveiki, kaķi, tu, Mirkļu Nesēj! / Redzi – vēl viena zvaigzne krīt."
Pelīte, Cilda. Ne putna ēnas. Bet putniņi sasodītie. Karogs, 1987. Nr. 2.
PAR CILDU PELĪTI KĀ LITERĀRO REDAKTORI
"Mani interesēja ne tikai izstāstīt Grosvaldu stāstu, bet – arī profesionāli rakstniecības un izteiksmes līdzekļu jautājumi. Dažās nodaļās es kā romānists iesācējs nodarbojos ar dažādu valodas lietu izmēģināšanu, kam nav nekāda sakara ar autentisko materiālu. Tā visa ir mana huligānēšana, kā reizēm teica redaktore Cilda Redliha."
Adamaite, Undīne. Bez misijas apziņas. Intervija ar rakstnieci Kristīni Želvi. Diena, 07.07.2021.
"Tas, kā runāja Grosvaldi un mūsdienu jaunieši, man ir viens un tas pats. Viņi ir viens un tas pats, tikai ar simt gadu starpību. Tāpēc arī atļāvos visus huligānismus un likt klāt arī mūsdienu valodu un slengu vai neslīpināt kaut kādus svešvalodu izteicienus. Mēs ar literāro redaktori Cildu to saucām par vienas valodas principu. Tā bija viena valoda, kurā notika viņu komunikācija."Adamaite, Undīne. Bez misijas apziņas. Intervija ar rakstnieci Kristīni Želvi. Diena, 07.07.2021.
"Grosvaldu (..) ģimenē aktīvi lietoja piecas valodas – latviešu, krievu, vācu, franču, angļu. Viņi jebkurā brīdī var pāriet uz citu valodu, ja jūt, ka tajā var izteikties precīzāk, tāpēc arī ļāvu romānā ienākt dažādiem izteicieniem un slengam. Man valodiski gribējās panākt, ka tā ir viena valoda, tas bija viens no izaicinājumiem. Sākumā redaktore [Cilda Pelīte] šūpoja galvu, bet beigās tam visam ļoti azartiski piekrita."Eglāja-Kristsone, Eva. Literatūras uzdevums nav izskaidrot. Saruna ar Kristīni Želvi. Punctum, 17.05.2021.
Dzimtais vārds
Pelīte
Papildu vārdi
Cilda Redliha
Izglītība
1971
Rīgas 49. vidusskola
Rīga
1971–1976
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.
1976–1979
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Maskava
Aspirantūra
Darbavieta
1980–1981
Rīga
Latvijas radiokomitejas Literāro raidījumu redakcija.
1981–1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Vadījusi speckursu "Asociatīvā dzeja" LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodasun literatūras nodaļas V kursa studentiem.
1985–1986
Strādājusi Rīgas 213. Pirmsskolas izglītības iestādē.
1987–1990
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Rīga
Vecākā korespondente; no 1988. – Literatūras kritikas nodaļas vadītāja
1990–1992
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Apskata nodaļas vadītāja
1992–1997
Egmont Latvija
Rīga
Galvenā redaktore
1997–1998
Apgāds "Zvaigzne ABC"
Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga
Redaktore
1998–2019
AS "Latvenergo" komunikācijas projektu vadītāja
2013
Neputns
Tērbatas iela 49/51-8, Rīga
Literārā redaktore