Burkards Dzenis
11.07.1879 – 17.08.1966
Burkards Dzenis (1879–1966) – tēlnieks, gleznotājs, grafiķis; latviešu mākslinieku biedrības "Rūķis" un mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs. Visvairāk darinājis portretus, pavisam ap 100, visvairāk marmorā, granītā un bronzā. Starp izcilākajiem veidojumiem minami Kārļa Ulmaņa, Annas Brigaderes. Antona Austriņa, Augusta Saulieša, Jāņa Zālīša un brāļu Kaudzīšu portreti. Veidojis Emīļa Dārziņa, Rūdolfa Blaumaņa (Ērgļos), Jaņa Rozentāla, Viļa Olava un citu kapa pieminekļus.
Dzimšanas laiks/vieta
11.07.1879
Rīga
Dzimis Rīgas apriņķī, kādreizējā Dreiliņu pagasta Garonskas muižā.
Miršanas laiks/vieta
17.08.1966
Deitona
Personiska informācija
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Giftenē.
1950: izceļoja uz ASV; dzīvoja Getisburgā. Dienišķo maizi nopelnīja fabrikā, bet savu mazo savrupmājiņu iekārtoja īstajam darbam — tēlniecībai; darba galds bija pilns skicēm un metiem, uz postamentiem redzami vairāki darbu nolējumi ģipsi. Kāda amerikāņu baznīca lepojas ar Dzeņa kokgriezumiem rotātu altāri un Linkolnas universitāte ar Kārļa Ulmaņa plāksni — reljefu bronzā.
Profesionālā darbība
Kopš 1910: piedalījās izstādēs.
Veidojis pieminekļus Ādolfam Alunānam (1910. gadā Jelgavas kapos), Emīlam Dārziņam (1911. gadā kopā ar Teodoru Zaļkalnu Rīgas Mārtiņa kapos), Doku Atim (Cesvaines kapos), Rūdolfam Blaumanim (Ērgļu kapos), Vilim Olavam (Rīgas Meža kapos), Haraldam Eldgastam (Rīgas Meža kapos), Janim Rozentālam (Rīgas pilsētas apstādījumos) un citiem.
Veidojis šādus tēlniecības darbus: Zemgaliešu Birutas ģīmetne (1906), Augusta Saulieša ģīmetne (granīts, 1911. gadā), Annas Brigaderes ģīmetne (veidota 1911. gadā, atlieta bronzā, novietota Nacionālā teātrī), Nacionālā teātra direktora Artūra Bērziņa ģīmetne (1912), Grosvalda jaunkundzes ģīmetne (1916), komponista Jāņa Zālīša ģīmetne (1921. gadā, atlieta bronzā), Ādolfa Alunāna ģīmetne (1927, atrodas Nacionālā teātrī, bronza), Valsts prezidenta Gustava Zemgaļa ģīmetne (1928), redaktora Antona Benjamiņa ģīmetne (1929, bronza), Antona Austriņa ģīmetne (1935, cirsta granītā) un citi.
1918: rudeni atgriezās Rīgā un atvēra savu tēlniecības darbnīcu.
Apbalvojumi: Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķira, Francijas akadēmijas palmas, Zviedrijas Vāzas ordenis, Norvēģijas Sv. Olafa ordenis, Beļģijas Kroņa ordenis, Latvijas Atzinības Krusts, Polijas Polonia Restituta un Lietuvas Ģedimina ordeņi.
Citātu galerija
PAR TĒLNIEKU BURKARDU DZENI
"Tēlnieka Burkarda Dzeņa mākslinieciskās rosmes sākums būtiski saistās ar latviešu tēlniecības pirmsākumu. Mūsu tēlniecības pamatlicējos minami Šķilters, Zaļkalns un Dzenis. Visi viņi mācījušies Pēterpilī, bet talantam galīgo slīpējumu guvuši Parīzē. [..] Franču kultūra un mākslas principi viņa personas prizmā ir atdzimuši par latviskā gara daiļumu."Aigars, Pēteris. Burkards Dzeņa tēlu un domu pasaulē. Nedēļas Apskats. Latvian weekly news, Nr.26 (21.03.1947)
"Prof. B. Dzeņa vārds nozīmē veselu laikmetu. Viņa darbs lr tik plašs un aptverošs, ka latvju tēlniecība bez viņa nemaz nav iedomājama, un slmtējādos aspektos parādās viņa iespaids mūsu tēlotājās mākslās vispār. Bez intensīvās darbības tīrajā tēlniecībā, kuras rezultātā radusies vesela rinda pieminekļu un ģīmetņu, prof. Dzenis darbojies rotājošā tēlniecībā, ilgus gadus mākslas pedagoģijā — Latvijas mākslas akadēmijā un bijis Latvijas valsts mākslas muzeja vienīgais direktors un tātad — izveidotājs. Dižākie prof. B. Dzeņa sasniegumi tomēr meklējami viņa ģīmetnēs — skaitā pāri par simtu, tverot gan ievērojamus māksliniekus un sabiedriskus darbiniekus, gan tautas tipus, granītā, marmorā, bronzā un kokā, tās ar apbrīnojamu plastiku un uzskatāmību notēlo veselu laikmetu, cildenāko laikmetu mūsu vēsturē, kas tagad lēnām, bet neatvairāmi aizgrimst nebūtībā, atstādams savu atspoguļojumu vienīgi mākslas darbos. Visuzskatamāki šo lepno gadu ļaudis nostājās mūsu priekšā Burkarda Dzeņa monumentālajos krūšu tēlos."
Eglītis, Anšlavs. Burkards Dzenis. Latviešu Ziņas: Latvian News, Nr.38 (15.05.1948)
Saiknes
Kārlis Zemdega - Students
Miķelis Geistauts - Students
Teodors Zaļkalns - Brālēns
Nodarbes
Izglītība
Rīgas Strazdumuižas vidusskola
Strazdumuiža
Mācījās Strazdumuižas pamatskolā.
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1897–1905
Sanktpēterburga
Mācījās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kuru beidzot ieguva stipendiju studijām Parīzē.
Dalība organizācijās
Mākslinieku biedrība "Sadarbs"
Latviešu mākslinieku apvienība "Rūķis".
Darbavieta
Serkova ģimnāzija
Rīga
Zīmēšanas skolotājs.
Rīga
Daiļkrāsotāju biedrības vakaru kursos mācīja zīmēšanu, komponēšanu un veidošanu.
Latviešu izglītības biedrības vidusskola
Rīga
Zīmēšanas skolotājs.
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Zīmēšanas skolotājs.
Rīgas amatnieku skolas tehnikuma komercskola
Rīga
Veidošanas skolotājs.
1910–1914
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Rīga
Zīmēšanas skolotājs.
1915–1918
Krievija
Zīmēšanas skolotājs Kretovas bēgļu skolā.
1915–1918
Sanktpēterburga
Zīmēšanas skolotājs latviešu strādnieku vakara kursos Pēterpilī.
1920–1944
Valsts Mākslas muzejs
Rīga
Direktors.
1922–1944
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs.
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja.
Apglabāts
20.08.1966
Deitona
Apglabāts Woodland kapsētā.