Broņislavs Tabūns
19.12.1928 – 21.10.2004
Broņislavs Tabūns (1928–2004) – literatūras zinātnieks, kritiķis, profesors un pasniedzējs. Piecu monogrāfiju un trīs mācību līdzekļu autors. Piedalījies vairāku latviešu literatūras vēstures izdevumu sagatavošanā, kā arī daudzu literatūrkritisku un teorētisku rakstu autors.
Dzimšanas laiks/vieta
19.12.1928
Bieržgaļs
"Motori".
Miršanas laiks/vieta
21.10.2004
Rīga
Profesionālā darbība
Darbība literatūrzinātnē un kritikā
1956: disertācija "Komunista tēls latviešu padomju romānā" filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai (zinātniskais vadītājs Kārlis Krauliņš).1957: pirmā publikācija "Daži komunista tēla izveides jautājumi latviešu padomju romānā" žurnālā "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis".
1958: pirmā publikācija – recenzija "Tautas dzīvības vārdā" laikrakstā "Literatūra un Māksla".
1975–1988, 1991: "Kritikas gadagrāmata" sastādītājs (kopā ar Intu Čaklo un Ildzi Krontu).
1980: disertācija "Raksturs latviešu prozā" filoloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai.
1999: valsts emeritētais zinātnieks.
Literatūrvēsturē pētījis gan procesu, gan atsevišķu rakstnieku daiļradi. Literatūras teorijā aplūkojis prozas kategorijas, tēlainību, daiļdarbu struktūrelementus, jaunrades procesu, ekspresionismu, konstruktīvismu, sirreālismu un eksistenciālismu. Publicējis rakstus par Regīnu Ezeru, Zentu Mauriņu, Visvaldi Lāmu, Zigmundu Skujiņu, Jāni Kalniņu, Jāni Einfeldu, Jāni Klīdzēju, Gunti Zariņu, Gunāru Janovski. Literatūrkritikā rakstījis par prozas attīstības un kritikas metodoloģijas jautājumiem.
Zinātniski pedagoģiskā darbība
Augstskolās bakalaura un maģistra studiju programmās lasījis lekciju kursus: literatūras teorija, jaunākā latviešu literatūra, ievads latviešu literatūrpētniecības vēsturē, literārās jaunrades process, virzieni un žanri latviešu literatūrā, prozas teksta analīze, modernisms un postmodernisms latviešu literatūrā.1954: pirmā publikācija "Trūkumi vidusskolu absolventu zināšanās literatūrā" laikrakstā "Skolotāju Avīze".
Citātu galerija
"Profesoram Tabūnam piemita ne tikai cītīga darba darītāja īpašības. Viņš bija no tiem cilvēkiem, kuru patiesi interesēja ne tikai savs, bet arī citu paveiktais. Broņislava Tabūna grāmata tapa rūpīgā, neatlaidīgā darbā, un tās veidojās, allaž rūpīgi iedziļinoties jaunākajās pētniecības tendencēs. Arī tāpēc sarakstītās grāmatas ir liecība ne tikai par viena cilvēka darbu, bet arī par laiku, kurā viņš dzīvojis."
Kalnačs, Benedikts. Broņislavu Tabūnu (1928–2004) pieminot. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2005, Nr. 7, 124. lpp.
"Ja varētu vienā vārdā izteikt B. Tabūna darbības dominanti, gribētos izmantot mazliet novecojušo, bet trāpīgo apzīmējumu "censonis". Šo vārdu es lietoju vispozitīvākajā nozīmē, jo tas vislabāk atbilst B. Tabūna aktīvajai un nerimtīgajai būtībai. Visu savā dzīvē viņš ir sasniedzis, pateicoties tikai sev, savam neatlaidīgajam un mērķtiecīgajam darbam, savai pašaizliedzīgajai atdevei izraudzītajam dzīves aicinājumam. [..]
B. Tabūna pētījumi atrodami gandrīz visos institūta kopdarbos. Tos raksturo rūpīga iedziļināšanās izpētes objektā, vispusīgs problēmas izgaismojums un pārdomāts izteiksmes veids."
Vāvere, Vera. Broņislavam Tabūnam – 70. Letonica, 1998, Nr. 2, 196. lpp.
Izglītība
–1948
Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Daugavpils
–02.07.1951
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Filoloģijas fakultāte. Specialitāte – filologs, latviešu valodas un literatūras pasniedzējs.
1951–1956
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Aspirantūra latviešu literatūras specialitātē.
1982
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Filoloģijas zinātņu doktors. Doktora disertācija "Raksturs latviešu prozā" (grāmatā 1978. gadā).
1992
Rīga
Habilitētais filoloģijas doktors.
Darbavieta
1948–1949
Bērzpils vidusskola
Dārza iela 12, Bērzpils
Skolotājs.
1952–1953
Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts
Rēzekne
Pasniedzējs.
01.01.1957–29.09.1964
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.
29.09.1964–10.11.1970
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Vecākā zinātniskā līdzstrādnieka vietnieks.
10.11.1970–23.07.1982
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
23.07.1982–06.09.1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Filoloģijas zinātņu doktors. No 1986. gada 1. jūlija – vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.
06.09.1989–13.05.1993
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Literatūras vēstures daļas vadītājs.
1993–2004
Latvijas Universitāte
Jūrmalas gatve 74/76, Rīga
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesors.
1993–2000
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes profesors.
13.05.1993–01.07.1999
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Profesors.
2001–2004
Daugavpils Universitāte
Vienības iela 13, Daugavpils
Specializētās promocijas un habilitācijas padomes loceklis ar eksperta tiesībām literatūrzinātnē.
Dalība organizācijās
1976–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.
1990–2004
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs.
1990–2004
Latvijas Zinātnieku savienība
Rīga
Biedrs.
1992–2004
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Korespondētājloceklis.
Apbalvojumi
Andreja Upīša prēmija (ZA)
Prēmija piešķirta par pētījumu "Raksturs latviešu prozā: Iecere un izveide".
1979