Broņislavs Spūlis
04.05.1899 – 25.10.1974
Broņislavs Spūlis (1899–1974) – pedagogs, publicists. Bijis skolotājs vairākās Latgales skolās, strādājis tādos periodiskos izdevumos kā "Latgolas Lauksaimnīks", "Zīdūnis", "Zemnīka Ziņas", "Latgolas Škola". Darbojies Izglītības ministrijas komisijā, kas izstrādāja latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiju, ilgus gadus bijis arī ministrijas tautskolu departamenta direktora biedrs. Nodibinājis un vadījis biedrību "Latgaliešu studentu fonds". Piedalījies K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" materiālu vākšanā, daudzus gadus vācis arī folkloras materiālus. Regulāri publicējies latgaliešu periodikā par izglītības, audzināšanas un kultūrvēstures jautājumiem.
Dzimšanas laiks/vieta
04.05.1899
Vilcāni
Miršanas laiks/vieta
25.10.1974
Ludza
Personiska informācija
Dzimis zemnieku ģimenē.
Profesionālā darbība
DARBĪBA PUBLICISTIKĀ
Pirmā publikācija
1928: "Nessim tautai izgleiteibu un kuļturu!" žurnālā "Latgolas Škola" (nr. 11)
Citas nozīmīgas publikācijas
1939: krājumā "Nikodems Rancāns" publicēts raksts "Monsiņjora Nikodema Rancāna kulturali sabīdryskōs darbeibas nūzeime", kas satur plašu un nozīmīgu kultūrvēsturisku informāciju
1944: raksts par J. Kurminu un viņa vārdnīcu ievietots krājumā "Olūts" (6)
DARBĪBA PEDAGOĢIJĀ
1929–1930: kopā ar M. Apeļu un J. Turkopuļu sastādījis lasāmo grāmatu pamatskolām latgaliešu rakstu valodā "Dzimtine" (1-3)
VALODAS UN FOLKLORAS MATERIĀLU VĀKŠANA
Bieži braucis uz Ļeņingradu, kur strādājis Saltikova-Ščedrina publiskajā bibliotēkā, iegūtos materiālus sūtījis uz Stokholmu M. Bukšam, kurš tos izmantojis saviem pētījumiem.
Piedalījies K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu valodas vārdnīcas" materiālu vākšanā, daudzus gadus vācis arī folkloras materiālus.
Citātu galerija
PAR BROŅISLAVU SPŪLI
"Broņislavs Spūlis. Tagad retajam novadniekam, varbūt atskaitot vienīgi tos, kuru mūžs cieši saistīts ar pedagoģiju, kaut ko izsaka šis vārds. Bet viņš bija viens no Latgales atmodas darbiniekiem, pēc savas pārliecības un darbības līdzīgs tādiem mūsu dižgariem kā Nikodems Rancāns, Francis Trasuns, brāļi Skrindas, Francis Kemps. Viss viņa mūžs bija veltīts Latgales apziņas un tautas izglītības līmeņa celšanai, latgaliešu valodas tiesību aizstāvēšanai, latgaliskā gara saglabāšanai. "Acta Latgalica" 6. sējuma krietna daļa veltīta viņa piemiņai. Miķelis Bukšs raksta: "Ar visu savu sirdsdedzi un lielu enerģiju viņš līdzīgi atmodas darbiniekiem skubināja tautu uz izglītību, uz sevis atzīšanu un savu tēvu tradīciju mīlēšanu"."
Trojanovskis, Viktors. Latgales studentu tēvs. Valduguns, nr. 91, 02.08.1990.
Nodarbes
Pseidonīms
Jurs Silmalīts, Sylmaļs, Izgleiteibas draugs, Vylcānu Augustins
Papildu vārdi
Broņislavs Spūļs
Izglītība
Vārkavas pagasta skola
Vārkavas pagasts
Rēzeknes Valsts komercskola
Rēzekne
Skolotājs.
1911–1915
Preiļi
Preiļu pilsētas skola
1916
Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Iestājies seminārā, taču to nav beidzis.
1918
Daugavpils
Beidzis V. Seiles organizētos skolotāju sagatavošanas kursus.
1939
Latvijas Universitāte
Rīga
Beidzis Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.
Darbavieta
Preiļu 6-klašu pamatskola
Preiļi
Skolotājs.
Kalupes pamatskola
Lielā iela 35, Kalupe
Skolotājs.
Daugavpils
Skolotājs Daugavpils ģimnāzijā.
Balvu komercskola
Balvi
Skolotājs.
1920–1937
Latgale
Latgales Skolotāju centrālbiedrības valdes loceklis un sekretārs.
1921–1922
Daugavpils
Žurnāla "Latgolas Lauksaimnīks" redaktora sekretārs.
1925
Žurnāls "Zīdūnis" (1921–1940)
Rēzekne
Redaktors.
1926–1931
Laikraksts "Zemnīka Ziņas"
Latgale
Redakcijas kolēģijas loceklis.
1927
Žurnāls "Latgolas Škola"
Latgale
Redakcijas loceklis.
1927–1928
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Latvija
Darbojies komisijā, kas izstrādāja latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiju.
1929–1939
Izglītības Ministrijas Skolu departaments
Rīga
Tautskolu departamenta direktora biedrs. 1939. gadā no amata atstādināts, uz diviem gadiem izraidīts no Rīgas ar aizliegumu strādāt arī Latgalē.
1945
Preiļu 1. vidusskola
Daugavpils iela 34, Preiļi
Direktors.
1945
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Lasījis lekcijas.
1945
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
Krievu valodas skolotājs.
Dalība organizācijās
1929
Latgale
Nodibinājis un vairāk nekā 10 gadu vadījis biedrību "Latgaliešu studentu fonds".
Apglabāts
1974
Sarkandaugava
Sv. Jāzepa kapi