Bonifācijs Briška

Dzimis lauksaimnieku Jāņa un Lūcijas (dz. Leimane) Brišku ģimenē kā jaunākais dēls sešu bērnu ģimenē.
1930: precējies ar Veru Kugu (1905–1977), laulībā dzimuši četri bērni – Andrievs (1932–1932), Nils (1936–1980), Jānis (1938) un Kārlis (1940).

Visu mūžu aktīvi darbojies dažādās latviešu un latgaliešu politiskajās organizācijās. Publicējis latgaliešu periodiskajos izdevumos rakstus par vēsturiskiem, saimnieciskiem un politiskiem tematiem. Pirmās publikācijas – krievu valodā Pēterburgā. Pirmās publikācijas 20. gs. 20. gadu sakumā latgaliski un bez paraksta žurnālā "Zīdūnis" un laikrakstā "Latgolas Vōrds". "Zemnīka Ziņas" – feļetoni, "Latgolas Zemkūpis" – nopietni apcerējumi par sabiedriska un lauksaimnieciska rakstura jautājumiem. Personiskie pieredzējumi un atmiņas ir pamatā grāmatai par latgaliešu polititisko dzīvi 20. gs. 20.–50. gados - "Latgali politiskajos patmaļos" (1957). Daudz vēsturisku ziņu un plašas informācijas par Latgali sniedzis grāmatā "Latgola muna Tāvzeme" (1984). Viņa raksti un feļetoni publicēti arī tādos periodiskajos izdevumos kā "Latvis", "Brīvais Zemnieks", "Latgolas Ziņas", "Latgolas Bolss", "Zīdunis", "Latgola". Trimdā darbojies laikrakstā "Latgolas Bolss", žurnālā "Dzeive" un rakstu krājumā "Acta Latgalica".

Pirmā publikācija

1928: raksts "Laika nūteikšona" laikraksta "Latgolas Zemkūpis"
1. numurā.




Humoristiskie stāsti

1965: Humoreskas.

Memuāri un vēstures pētījumi
1957: Latgali politiskajos patmaļos.
1984: Latgola muna Tāvzeme.

"Divās B.
Briškas grāmatās par Latgali tiek analizēti dažādi dokumenti un periodiskās
preses materiāli. Svarīga nozīme ir B. Briškas atmiņām, novērojumiem un
pārdomām, argumentiem un secinājumiem. B. Briška nereti apgaismo tās pašas
problēmas, ko aplūko arī citi Latgales vēstures pētnieki, bet populārākā veidā.
Saprotamībā (vienkāršība) nav grāmatas trūkums. Gluži otrādi. Tā palīdz
piesaistīt plašas lasītāju masas. Kaut gan B. Briška nav pedagogs, viņam
neapšaubāmi piemīt spēja izskaidrot sarežģītus jautājumus saprotami arī mazāk
sagatavotam lasītājam un bieži vien pārliecinoši pamatot savu viedokli. Sevišķi
vērtīga ir viņa 1984. gadā izdotā grāmata, it īpaši Latgales zemnieku problēmu
apgaismošana un latgaļu karavīru raksturojums. [..] Aplūkojot būtiskākos faktus,
B. Briška ne vienmēr ir neitrāls un konsekventi objektīvs. Dažkārt izpaužas
viņa tendenciozitāte, kritizējot K. Ulmaņa autoritāro režīmu."


Šteimans, J. Latvijas vēstures pētnieki. Daugavpils: DPU izdevniecība
“Saule”, 1997, 122. – 123. lpp.


"Agronoms B.
Briška, viltodams vēsturi savā grāmatiņā "Latgali politiskajōs patmaļōs" (1957)
visādi nozākādams K. Ulmani, vai nu nezina, vai arī slēpj faktu, ka valsts 30.
gadu otrā pusē asignēja Latgalei trīs reizes vairāk līdzekļu, nekā Kurzemei un
Vidzemei. Lai Latgali straujāk celtu līdzi saviem kaimiņiem. Savu antiulmanisko
uzskatu paudēji noklusē, ka tieši Ulmaņa laikos Latgales vairs labību nepirka,
kā agrāk, bet pārdeva. Ka tautskolu skaits Latgalē no 544 1921. gadā pieauga
līdz 722 skolā, 1939. gadā. [..] Vispār B. Briškas grāmata uzrakstīta spriegi
un polemiski, labā latgaliešu literārajā valodā, taču to caurauž zināmai
latgaliešu daļai piemītošās utopiskās vīzijas, naids pret visu, ko darījis
Ulmanis, un tās slimīgas neirozes, kam savā publicistikā bija pievērsies Jānis
Klīdzējs un par ko jau runāts iepriekš."


Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales kultūras
centra izdevniecība, 481., 600. lpp.
"1957. godā iznōca jō, uz atminom un pētījumim baļsteita, grōmota "Latgali politiskajōs patmalēs". Šei grōmota beja vīns nu pyrmajim nūpītnim apgaismōjumim, kas pavēre skotu uz tū pūru, kurā tyka Latvijas laikā meiceita un gremdēta latgaļu politiskō taisneiba. Argumentacija beja loba, jo autors pats bejis ir nūtykumu līcinīks. Dorbs satur daudz "nacylōta" materiala un tō pamatdūma ir, ka Latvijas breivvaļsts laikā Latgolai bejis ir tikai kolonijas liktiņs. [..] Jubilaram bez izcylas veiksmes sovūs nūpītnūs pētējumūs, Dīvs ari ir devis apdōvynōta literata spējas satirā un feletona. [..] Humors ir Jubilara dobas naatjamama sastōvdaļa, bet sovūs feletonūs jys naroksta humoru tikai humora dēļ. Zam Striču Joseļa gumora slēpās dziļa patīseiba un filosofija un pat smeļdze sōpēs par veļti izškīstim liktinim, par kurim navīnmār nōk smīkli."

Trūps, Jōņs. Bonifacijas Briškai 75 godi. Dzeive, 1978, Nr. 137, 4. lpp.

agronoms
bibliotekārs
publicists
rakstnieks

Striču Joseļs, Kulasātnīku Spriguļs, Asars

Bonifācijs Briško

–1915
Varakļānu tautskola
Varakļāni

mācījiesRīgā

–1942
studējisbeidz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūst agronoma specialitāti

–1965
studējisIegūst maģistra grādu bibliotēku zinātnē.beidz Ņujorkas štata universitāti

1916–1917
Sanktpēterburga
Ar vecāku, kā arī ar baznīckunga Antona Tomana atbalstu un rekomendāciju gūst iespēju mācīties kādā Pēterburgas vidusskolā. 1917. gada revolūcijas un tuberkulozes dēļ atgriezās Latvijā.

1918–1920
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne

1920–1923
Rēzeknes Valsts vidusskola
Rēzekne

1923
Rīga
Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus.

1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Uzsācis vēstures studijas.

1924–1928
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Rīga
Studē medicīnu, bet veselības un finansiālo grūtību dēļ pamet studijas.

1932
Pabeidzis Štelmahera Oratoru skolu un ieguvis oratora diplomu.

1935–1940
Latvijas Universitāte
Studējis Lauksaimniecības fakultātē un ieguvis agronoma grādu.

1940
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
Jelgava
Atkārtoti piešķirts agronoma grāds.

1962–1965
Ņujorkas Valsts universitāte
735 Anderson Hill Rd, Purchase
Maģistra grāds bibliotēkzinātnē.

Latgaļu Pētniecības institūts
Dibinātājs, valdes loceklis.

Latvijas katoļu akadēmiķu biedrība
Biedrs

Andryva Jūrdža fonds
Fonda padomes loceklis.

Latgales Centrālais muzejs
Muzeja biedrības biedrs.

Radio Liberty latgaliešu raidījumu komitejas priekšsēdētājs.

1928–1934
Latgales Kristīgo zemnieku un katoļu partijas Centrālkomitejas loceklis, kandidējis Saeimas un Rīgas domes vēlēšanās.

1929
Latgaliešu studentu biedrība "Dzimtene"
Rīga
Pie LU dibina studentu biedrību "Dzimtene".

1950
Latviešu katoļu organizāciju savienība
Savienības prezīdija priekšsēdētājs.

1950
Latgaliešu studentu biedrība "Dzimtene"
Atjauno biedrības darbību trimdā.

1923–1925
Bērzgales sešklasīgā pamatskola
Bieržgaļs
Skolotājs, skolas pārzinis.

1924–1926
Varakļāni
Ārpus studiju laika (lielākoties vasarā) strādājis par sanitāru Varakļānu slimnīcā.

1926
Majori
Strādājis Majoru bērnu namā par rēķinvedi.

1928–1934
Zemkopības ministrija
Latgales lauksaimniecības lietu pārzinis.

1928
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Kalpaka bulvāris 6, Rīga
Ministrijas darbvedis.

1934–12.1940
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Kalpaka bulvāris 6, Rīga
Vecākais sevišķo uzdevumu ierēdnis.

1940–1941
Limbaži
Strādājis par tulku, kā arī ieņēmis vecākā agronoma amatu Limbažu Mašīnu un traktoru stacijā.

1941–1942
Limbaži
Limbažu Mašīnu un traktoru stacijas likvidators.

1943–1944
Latvijas Valsts statistikas pārvalde
Rīga
Statistikas pārvaldes ierēdnis un Lauksaimniecības ģenerāldirekcijas vecākais zirgkopības agronoms.

1944–1947
Vācija
Strādājis par skolotāju latviešu bēgļu nometnēs Kirhheimā un Virtenbergā, kā arī bēgļu nometnes administrācijā Kirhheimā un Eslingenē.

1947–1949
Eslingene pie Nekāras
Strādā par bēgļu nometnes darbnīcu vadītāju, kā arī ANO Pazudušo bērnu meklēšanas nodaļā.

1950–1962
Ņujorka
Sākotnēji strādājis dažādus gadījuma darbus, vēlāk pieņemts darbā par elektriķi lokomotīvju darbnīcā.

1965–31.08.1973
Ņujorkas Valsts universitāte
735 Anderson Hill Rd, Purchase
Bibliotekārs Universitātes bibliotēkas slāvu valodu literatūras nodaļā. Pēc aiziešanas pensijā par priekšzīmīgu darbu iegūst emeritētā bibliotekāra statusu, kas ļāva arī turpmāk pētījumiem izmantot bibliotēkā pieejamos resursus.

1944
Vācija

08.1944
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Kopā ar ģimeni (sievu un dēliem) dodas bēgļu gaitās.

1947
Eslingene pie Nekāras

1950
Ņujorka

1950
Amerikas Savienotās Valstis