Bernhards Kasars
22.09.1905 – 25.10.1981
Bernhards Kasars (1905–1981) – literāts un vikārs. Mācījies Vitrupes pamatskolā, Limbažu ģimnāzijā, studējis Rīgas Skolotāju institūtā (1922–1928), LU Teoloģijas fakultātē (1928–1938), paralēli strādājot par skolotāju. 1938. gadā ordinēts par Sēlpils prāvesta iecirkņa vikāru. 1942–1944 bijis vikārs Celminieku-Pampāļu draudzē. Pirmie dzejoļi periodikā publicēti jaunatnes žurnālā "Cīrulītis" (1934). Dzejoļi apkopoti krājumā "Sapnis smiltājā" (1933). Rakstījis arī sarežģītās dzejas formās – saglabājušies 5 sonetu vainagi. No 1945. gada skolotājs Rīgā, 1951. gadā apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs, nosūtīts uz Vorkutu. Pēc atgriešanās no apcietinājuma bija darbvedis un zīmēšanas skolotājs Rīgas 36. vidusskolā (1956–1966). Sarakstījis pasaku dzejā bērniem "Gudrais zēns" (1971), atmiņas par A. Skujiņu. Aktīvi iesaistījies folkloras vākšanā.