Beata Paškevica

2005: filoloģijas doktore starpkultūru ģermānistikas studijās.

MONOGRĀFIJA

2006: In der Stadt der Parolen: Asja Lacis, Walter Benjamin und Bertolt Brecht (Essen: Klartext).

SASTĀDĪTĀJA

2012: Tulkojums ar garšu: ēdiena valodnieciskie un starpkultūru aspekti: rakstu krājums (Valmiera: Vidzemes Augstskola).

ZINĀTNISKI RAKSTI KRĀJUMOS UN KOLEKTĪVĀS MONOGRĀFIJĀS

2021: Autobiogrāfiskas liecības par Vidzemes enciklopēdista Gustava Bergmaņa skolas un studiju gadiem. LNB Zinātniskie raksti 7 (XXVII). Rīga, 20.–41. lpp.

2021: Hernhūtiešu dziedāšanas tradīcija un Kēnigsbergā drukātais pirmais hernhūtiešu dziesmu krājums Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas. Zanders, V. (zin. red.): Grāmata Latvijai ārpus Latvijas. Rīga: LNB, 120.–162. lpp.

2019: Latviešu tautasdziesmas Garlība Merķeļa publikācijā 1797. gadā / Die publikation der lettischen Volkslieder in dem Aufsatz G. Merkels "Ueber den Dichtergeist und Dichtung unter den Letten" (1797). Grāmatā "Garlībam Merķelim – 250" (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds).

2019: "Visaptveroši intensīvs“ vēstures un literatūras savijums Brāļu draudzes rokrakstu literatūrā. Guntis Zemītis (zin. red.). Vēstures zinātne Latvijā – 27 gadi pēc neatkarības atjaunošanas. Joprojām meklējumos? Latvijas vēsturnieku II kongresa materiāli. IV pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga; 163.–168.lpp.

2018: Herdera un Stendera "nesastapšanās" konteksti. Grāmatā "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā (Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts); 307.–316.lpp.

2018: Vidzemes muižnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes (dzim. fon Bīlovas) dzimta un agrīnā darbība Halles piētistu interesēs. Kolektīvā monogrāfija "Sievietes reformācijas ceļā" (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds); 28.–47. lpp.

2017: Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G. Herderam “Tautasdziesmu” izdevuma vajadzībām. Vienotība un atšķirība. Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. Raivis Bičevskis. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts; 273.–336. lpp.

2016: Piētisms kā hernhūtiešu misijas darba sagatavotājs Vidzemē. Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes agrīnā darbība. Letonica, Nr. 32. Sast. Pauls Daija un Beata Paškevica. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 31.–40.lpp.

2015: Anna (Asja) Lācis kultūru un ideoloģiju krustpunktā. Kultūras krustpunkti. Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija; 63.–69. lpp.

2015: Annas (Asjas) Lācis loma Valtera Benjamina filozofiskās domas ģenēzē. Kultūras krustpunkti. Zinātnisko rakstu krājums. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, Nr. 8, 70.–78. lpp.

2014: Vidzemes konteksti Jākoba Mihaela Reinholda Lenca daiļradē. Johans Georgs Hāmanis – Ziemeļu mags. Rīga: LU Socioloģijas institūts; 209.–226. lpp.

2008: Alunāna dziesmiņas un Barona dainas – Herdera tautasdziesmu koncepcijas divas izpausmes. Latvijas Universitātes raksti. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. 731. sējums. (Rīga); 167.–171. lpp.

2008: Latviešu kultūras nācijas veidošanās Herdera ideju gaisotnē: "Tauta tik vien kā tauta!” (Volk bloß Volk!) Inženieris un "konstrukcija”? Latvijas arhīvi 4/2008. Rīga: Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija Latvijas Valsts Vēstures arhīvs; 57.–66. lpp.

ZINĀTNISKI RAKSTI VĀCU VALODĀ KOLEKTĪVAJĀS MONOGRĀFIJĀS, RAKSTU KRĀJUMOS etc.

2022: Die herrnhutische Lehrerausbildungsstaette der Pietistin Magdalena Elisabeht von Hallart im lettischen Wolmar (1738–1743). Baltische Bildungsgeschichte(n) (Berlin: De Gruyter Oldenbourg).

2020: Das transkulturelle herrnhutische Schrifttum als Bestandteil des Medienwandels im lettischen Livland. In: German as foreign language. An Internet Journal for all Germanists. Sondernummer zum Thema: Mehrsprachigkeit – Transkulturalität – Identitäten. Hg. v. Ewald Reuter. Issue 3, p. 142–151.

2020: Carl Gotthard Graß An meine liebe Mutter Maria Graß (Sils 1799). Teksta edīcija ar komentāriem, līdzautori Aija Taimiņa, Claudia Taszus.  LNB Zinātniskie raksti V (25). Karls Gothards Grass / Carl Gotthard Graß. Rīga, 213.–221. lpp.

2019: "Pietismi“ in der Kulturlandschaft Livlands im 18. Jahrhundert. Facetten des Glaubens- und Bildungsprogramms. Bogumiła Burda, Anna Chodorowska, Bogumiła Husak, Brigitte Klosterberg (izd.). Halle i Sulechów – ośrodki pietyzmu i edukacji. Tło religijno-historyczne, powiązania europejskie. Zielona Góra; 55.–66.lpp.

2019: Auf der Spurensuche nach dem pietistischen Netzwerk in Riga und in Livland am Anfang des 18. Jahrhunderts. Magdalena Elisabeth von Hallarts Verbindung mit dem pietistischen Kreis um den Pfarrer Theodor Krüger in der Jakobskirche in Riga. In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien-Institutionen-Akteure. Hg. v. Raivis Bičevskis, Jost Eyckmeyer u.a. Heidelberg: Universitätsverlag Winter; S. 119–138.

2011: Ein Projekt an der Grenze des Unmöglichen – eine funktionale Übersetzung von Schillers „Räubern“ in das Lettische livländischer Ebbauern von 1818. In: Bernd Neumann, Andrzej Talarcyzk (Hg.): Erzählregionen. Regionales Erzählen und Erzählen über eine Region. Ein polnisch-deutsch-norwegisches Symposium. Shaker Verlag: Aachen; S. 211–224.

2011: Schillers Drama Die Räuber in der Übersetzung eines lettischen Leibeigenen. Eine eigenartige Rezeptions- und Inspirationsgeschichte. In: Heinrich Bosse u.a. (Hg.): Baltische Literaturen der Goethezeit. Königshausen&Neumann: Würzbug; S. 291–302.

2010: Riga zwischen Moskau und Berlin. Eindrücke der Reisenden Ernst Toller, Walter Benjamin, Asja Lacis und Janis Rainis. Erinnerungsmetropole Riga. Deutschsprachige Literatur- und Kulturvielfalt im Vergleich. Hg.v. Michael Jaumann u. Klaus Schenk. Kölnigshausen&Neumann: Würzburg; S. 105–113.

2008: Herders Volksliedkonzept als Modell für die Bildung lettischer Nationalliteratur. Übersetzungen populärer Kunstliteratur und mündlich überlieferte Volkspoesie – zwei Aspekte eines Volksliedbegriffs. In: Claudia Taszus (Hg.): Vernunft. Freiheit. Humanität. Über Johann Gottfried Herder und einige seiner Zeitgenossen. Festgabe für Günther Arnold zum 65. Geburtstag. Lumpeter&Lasel, (Eutin); S. 347–356.

2004: Rigaer ´Fundstücke´ in Walter Benjamins ”Einbahnstraße”. Jahrbuch zur Kultur und Literatur der Weimarer Republik. Hg. v. Sabina Becker. (München); (Bd. 9); S. 151–163.

2003: “Man kann uns niedrig behandeln, nicht erniedrigen.” In: Ost-West Perspektiven. Eine Schriftenreihe des Promotionskollegs Ost-West. Hg. v. Alexander Burka u.a. (Bochum); Bd. 2, S. 97–107.

2003: Die Sammlung von Volksliedern im lettischen Livland. Herders Helfer in den Jahren 1777 und 1778. Kulturgeschichte der baltischen Länder in der Frühen Neuzeit. Mit einem Ausblick in die Moderne. Hg. v. Klaus Garber und Martin Klöker. (Tübingen); (=Frühe Neuzeit; 87); S. 229–243.

2001: “Amerikanischer Businessman” oder “Scharfschütze von links“? Asja Lacis als erste Kritikerin Brechts in der Sowjetunion. In: Triangulum. Germanistisches Jahrbuch für Estland, Lettland und Litauen. Hg. v. Thomas Taterka und Silvija Pavidis (Riga); S. 55–68.

1998: Anna Lacis: pro und contra. Eine lettische Revolutionärin in der neuen Biedermeierepoche Lettlands. Zinātnisko rakstu krājums. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Svešvalodu mācību metodikas katedra. Sak. Juris Kastiņš. (Rīga); 163.–172. lpp.

1997: Herder und die lettischen Volksliedertexte. In: Pragmatische Aspekte der Translation. 1. Rigaer Symposium. Wissenschaftliche Vorträge (Riga); S. 117–129.

ZINĀTNISKAS PUBLIKĀCIJAS CITĀS VALODĀS

2016: Läti rahvalaulud Johann Gottfried Herderi kogus. Mäetagused. Galv. red. Tiiu Jaago. Tartu; (65), 55.–66. lpp. (igauņu valodā)

2004: «Могут с нами/ Здесь поступать – унизить нас не могут.» Гражданское мужество театроведа Б. Рейха в интерпретации пъесы Ф. Шиллера «Мария Стюарт» в Советской России времен массового террора: Latvijas Universitātes raksti. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla (666. sēj.). (Rīga); 106.–112. lpp. (krievu valodā)

TULKOTĀJA

Vācu valodā

2023: Putiķis, Gints. Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistēs (Jelgava: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Jelgavas Dome).

APBALVOJUMI

Münster Prize of the University of Latvia (for PhD dissertation)

2018: Dr Liselotte-Kirchner-Scholarship in Halle Francke Foundations.

1991–1995
Liepāja
Vācu valodas un literatūras asistente Svešvalodu departamentā.

1996–2006
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Vācu valodas un literatūras lektore Svešvalodu fakultātē.

1996–1998
Vaivari
Sekretāre Rehabilitācijas centra "Vaivari" administrācijā.

1998–2000
Koordinatore no Latvijas puses starptautiskajam projektam Literatūras ekspresis 2000. 

2006–2007
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Lektore un projektu koordinātore.

2007–2014
Vidzemes augstskola
Tērbatas iela 10, Valmiera
Profesore un Valodu departamenta vadītāja.

2007–2014
Poļu un vācu valodas ārštata tulks Eiropas Savienības institūcijās.

2013–2019
Vidzemes augstskola
Tērbatas iela 10, Valmiera
Pētniece Sociālo, ekonomikas un humanitāro zinātņu institūtā.

2013–2014
Ventspils Augstskola
Inženieru iela 101, Ventspils
Vieslektore kultūras studijās.

2014 līdz šim
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Vadošā pētniece Pētniecības un interpretācijas centrā.