Baiba Kangere
Baiba Kangere (1942) – valodniece, filoloģijas doktore. Rosīgi darbojusies Melburnas latviešu sabiedriskajā dzīvē un jaunatnes audzināšanas darbā. Vairāku lugu autore, tās iestudētas Austrālijā. 1979. gadā Moneša universitātē Melburnā ieguvusi doktora grādu (PhD) latviešu valodā par disertāciju morfēmu struktūra latviešu vārdu veidošana. 1985. gadā izdota monogrāfija "A derivational Dictionary of Latvian’’ ("Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca’’).
Dzimšanas laiks/vieta
30.03.1942
Valka
Personiska informācija
Dzimusi skolotāju ģimenē.
1944: ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju; dzīvoja Valkas nometnē Fišbahā.
1949: izceļoja uz Austrāliju.
1979: pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.
1981: Minsterē apprecējās ar vēsturnieku Kārli Kangeri.
Kopš 2008: dzīvo Rīgā.
Profesionālā darbība
Veikums valodniecībā
Publicējusi zinātniskos rakstus par latviešu valodas morfoloģiju izdevumā ,"Journal of Baltic Studies’’, "Lingua Posnaniensis’’ un citos; 1977, 1979, arī vēlākos gados: piedalījās Baltijas institūta un Stokholmas Universitātes rīkotajās zinātniskās konferencēs ar referātiem par internacionāliem vārdiem latviešu valodā un transivitāti kā noteicēju atvasināšanas procesos.Publicētie darbi valodniecībā
1977: Nemirstības tema Raiņa dzejā, Raiņa un Aspazijas gada grāmata (Vesterosā: RAF), 16-23.
1978: Raiņa slavas dziesma saulei, Raiņa un Aspazijas gada grāmata (Vesterosā: RAF), 98-104.
1979: The Morphological Structure of the Stem of International Words in Latvian, Lingua Posnaniensis (Varšavā-Poznaņā) 22:51-58.
1980: Transitivity as a Determinant of Conjugational Type. Journal of Baltic Studies 11(2): 172-177.
1981: Vowel Shifts in Déverbal Derivatives of Latvian, Lingua Posnaniensis Varšavā-Poznaņā) 24:81-82.
1985: monogrāfija "A derivational Dictionary of Latvian’’ ("Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca’’).
2005: The language situation in Latvia 1850-2004. Journal of Baltic Studies, Volume 36, issue 3, 338-344.
2015: Atmiņas par profesoru Edgaru Dunsdorfu. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Nr. 4, 169-177.
2019: Valsts bez valodas. Valoda un valsts. Valsts valodas komisijas raksti, 10. sēj.; 108-125.
Methodological Problems of a Derivational Dictionary of Latvian, MA disertācija, 100 Ip.
Morphemic Structure in Latvian Word Formation, PhD disertācija, 93 Ip.
Sequence of Affixes in Latvian Word Formation, 12 Ip.
A Comparison of Diminutives on the Border Region of Courland and Samogitia, 10 Ip.
Austrālijā izrādītas lugas
1964: viencēliens "Amatu pamati" Melburnas ev. lut baznīcas draudzes dāmu komitejas iestudējumā.
1966:viencēliens "Qui s`excuse, s`accuse" ("Kas atvainojas, tas atzīst sevi par vainīgu") Melburnas latviešu jauniešu teātrī Lūcijas Kalniņas režijā.
1967: komisks viencēliens "Bagātīgā mīlestība" Melburnas latviešu jauniešu teātrī Lūcijas Kalniņas režijā.
1969: luga "Frater, ave atque vale!" ("Brāli, labdien un ardievu!").
1970: komēdija "Kuru mīli, paklanies" Melburnas latviešu jauniešu teātrī Agņa Rozīša režijā.
1973: ludziņa "Svešinieks namā" Melburnā Jura Zemīša režijā.
"Zobgalis" (1977).
1963: Austrālijas Latviešu 4. Rakstnieku dienās uzstājusies ar referātu par Margaritas Kovaļevskas jaunajiem romāniem "Posta puķe" un "Gauru gaiļi".
Citātu galerija
"Melburnas universitāte (Austrālijā) piešķīrusi filozofijas doktora grādu Baibai Metuzalei-Muzikantei (Kangerei) par lingvistisko pētījumu "Morfēmu struktūra latviešu vārddarināšanā". Disertācijas autore analizējusi fonoloģiskos un morfoloģiskos determinantus, kas nosaka vārdu saknes variācijas. Nosakot morfēmu struktūru vienas gramatiskās kategorijas robežās, sevišķa uzmanība pievērsta saknes skaņu mijai primārajos verbos. Analizētas arī vārda celma struktūras elementu savstarpējās attiecības. Disertācijas pamatā ir ļoti plaša latviešu valodas vārdu krājuma salīdzinājums. Par analizētā leksiskā materiāla plašumu var spriest pēc tā, ka disertācijai pievienotajā atvasinājumu vārdnīcā ir apmēram 35 000 vārdu, kas kārtoti pēc saknēm. Šī ir pirmā tāda tipa vārdnīca latviešu valodā. Svarīgas ir darbā konstatētās likumsakarības vārdu gramatisko un semantisko kategoriju attiecībās. Uz latviešu valodas materiāla pamata jaunā doktore nesen publicējusi arī apcerējumu par transitivitāti kā konjugācijas tipa noteicēju. Disertācijas temata ierosinātājs un darba vadītājs ir profesors Dž. Mervens, konsultējis T. Fennels."
Karulis, Konstantīns. Doktora disertācija par latviešu valodu. Karogs, Nr.8 (01.08.1982)
Par monogrāfiju "A derivational Dictionary of Latvian’’ ("Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca’’, Hamburg: Buske, 1985)
"Vārdnīcā sakārtotas latviešu valodas vārdu saknes alfabētiskā secībā līdz ar to atvasinājuma formām, kam seko tulkojums no angļuvalodas. [..] Vārdnīcas korpuss iegūts no 1973. gadā Aijovā izdotās E. Turkinas apm. 30,000 vārdu Latviešu-angļu vārdnīcas (pārspiestas no 1963. g. Rīgas izdevuma) un Latviešu-krievu vārdnīcas 2. izd. (Rīga: LVA, 1963), ko autore pēc tam nedaudz modificējusi. [..] Tapusi kā daļa no autores doktora disertācijas Melburnas universitātē, šī vārdnīca ir jauns un interesants pienesums latviešu valodniecībā. Iecerēta un sakārtota pēc zinātniskiem principiem, tā uzskatāmi rāda latviešu valodas atvasinājumu bagātību un daudzveidību. [..] Autore vārdnīcu iecerējusi sinchroniski, t. i., vērtējot vārdus un to sastāvdaļas (morfēmas) no mūsdienu viedokļa. [..] Metuzāles-Kangeres vārdnīca ir nozīmīgs sasniegums - gan kā pamats tālākam zinātniskam darbam, gan kā palīgs latviešu valodas skolotājiem un lietotājiem."Muižniece, Lalita. Jauns un interesants pienesums latviešu valodniecībā. Jaunā Gaita, Nr. 166, 1988.
Saiknes
Andris Kangeris - Dēls
Nodarbes
Dzimtais vārds
Metuzāle
Papildu vārdi
Baiba Muzikante
Izglītība
Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola
Melburna
–1959
Melburna
Beidza Melburnas Universitātes koledžu.
–1976
Melburna
Ieguva maģistra grādu Monaša universitāte par darbu "Problems of a DerivationalDictionary of Latvian".
1959–1964
Melburnas Universitāte
Melburna
Beigusi ar bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, franču un latīņu valodā; ieguva vidusskolas skolotājas kvalifikāciju.
1974
Rietummičiganas Universitāte
Michigan Avenue, Kalamazoo
Apmeklēja latviešu valodas kursus.
1976
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Studēja pie profesores Veltas Rūķes-Draviņas.
05.12.1979
Melburna
Moneša universitātē Melburnā ieguvusi doktora grādu(Ph.D.) latviešu valodā par disertāciju morfēmu struktūra latviešu vārdu veidošana, bet pielikums disertācijai ir atvasinājumu vārdnīca 35.000 vārdu apjomā.
Darbavieta
Melburna
Trīs gadus Melburnas Latviešu ģimnāzijā pasniedza latviešu valodu.
1961–1979
Austrālijas Latviešu teātris
Melburna
Darbojusies režijā Austrālijas latviešu teātrī Melburnā un Melburnas latviešu jaunatnes teātrī.
1965–1973
Austrālija
Franču valodas skolotāja Viktorijas ģimnāzijā Austrālijā.
1978
Bīlefelde
Mājskolotāja angļu valodā.
1981
Stokholmas Universitāte
Stokholma
1981: sāka strādāt jaundibinātā Baltiešu studiju centrā (Centrum for Baltiska Studien) Stokholmas Universitātē kā zinātniskā līdztrādniece.
Dalība organizācijās
1966
Latviešu preses biedrība
Austrālija
Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa.
1996
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Ārzemju locekle.
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
1949
Austrālija
Izceļoja uz Austrāliju.
Dzīvesvieta
2008 līdz šim
Rīga
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu.
IV
2022