Par Austras Rudzītes personību
"Austra Rudzīte bija pārējo vidū kā Kosmisks spēks, kas veido savu planētu. Ar sludinātāja dedzību, ar soģa bargumu, ar kalvinistisku pašaizliedzību un sevis saberzēšanu. Ar savu darba ceļa iesēšanu burtiski līdz pēdējam elpas vilcienam."
Kadeģis, Andris. Brīvā Latvija, 1992, 6. janv.
"Savas "brīvās" dienas Dr. A. Rudzīte pavadīja literāro interešu vadītos ceļojumos, izsekojot mūsu rakstnieku un gara darbinieku dzīves takām svešumā, fotografējot viņu apmešanās un uzturēšanās vietas, iztaujājot svešiniekus un tādus, kas varētu ko liecināt par mūsu lielajiem, dokumentējot savās apcerēs. Tā viņa izstaigāja visas kalnu takas, sekojot Raiņa un Aspazijas aizaugušajām pēdām, garā pārcieta Blaumaņa veseļošanās gaitas Somijā; apciemoja un apcerēja Pētera Ērmaņa, Kārļa leviņa, Arnolda Apses un citu mūsu literātu dzīves apmetnes gan viņu šīszemes gaitās, gan iemūžinot pārpalikušo. Vissirsnīgākās draudzības saites viņu saistīja ar Jāni Jaunsudrabiņu Mēnesnīcā, kur viņa bieži ciemojās un palīdzēja abiem Jaunsudrabiņiem, kā arī viņu meitai. Viņas izbraukumi atpūtā – arī līdz pēdējam, kad viņa tikko varēja sevi pārvietot, arvien un vienīgi veda uz Mēnesnīcu, kur viņa atguva spēkus un tad atkal metās nebeidzamajos darbos Minsteres Latviešu centra archīvu kārtošanā un daudzo dzimtenes interesentu aprūpē. Viņa steidza katram dzimtenes literātam palīdzēt, ja tas nopietni centās atrast kādu garīgu kodolu trimdas rakstnieku un sabiedrisko darbinieku darbos. Kur tad lielās pūles pārņemot, pārvedot un iekārtojot mūsu lielo trimdinieku, Dr. Zentas Mauriņas-Raudives un Dr. Konstantina Raudives. muzejus – vispirms MLĢ Vienburgas ielā un tad LCM telpās! Katram trimdas rakstniekam, aizgājējam, viņa centās atrast stūrīti LCM, lai tautieši un svešinieki apjaustu latviešu trimdinieku kultūru. Dr. Austra Rudzīte neļāva aiziet bojā nevienai trimdas avīzei, ne grāmatai, ne brošūrai: visam bija jāiegulst archīva plauktos. [..] Tā veidojās latviešu Trimdas archīvs Minsterē, kur katrs var un varēs atrast sev nepieciešamo. Protams, tam visam reiz jāpārceļas uz dzimtenes archīviem! Bez Dr. Austras Rudzītes nesavtīgā mūža ieguldījuma tas nebūtu bijis iespējams."
Spoģis, Alberts. Pārtrūcis pašaizliedzīgs mūžs. Laiks, 1992, 8. febr.
"Pateicoties Rudzītes kundzes iniciatīvai Minsterē izveidotas J. Jaunsudrabiņa, P. Ērmaņa, Z. Mauriņas u. c. rakstnieku piemiņas istabas, faktiski – nelieli muzeji, pateicošs Rudzītes kundzei ticis saglabāts trimdas latviešu bibliogrāfa A. Stāka periodikas krājums un detalizēta kartotēka par trimdas presi līdz pat 70. gadu vidum; pateicoties Rudzītes kundzes autoritātei, bibliotēkai grāmatas, rokrakstus, laikrakstus dāvājuši daudzi trimdinieki. Trimdas periodikā A. Rudzīte rakstījusi par Vācijas latviešu skolām (pati ilgus gadus būdama arī skolotāja), par latviešu rakstnieku dzīvi un darbību Eiropā, publicējusi arī recenzijas, taču vislielākā nozīme ir viņas rūpēm, detalizēti sīki apzinot J. Jaunsudrabiņa dzīvi. 1982. gadā latviešu un vācu valodā izdots A. Rudzītes sarakstītais apjomīgais ceļvedis "J. Jaunsudrabiņš Vestfālē", 1988. gadā – plašs materiālu klājums "J. Jaunsudrabiņš no Riekstiņiem līdz Mēnesnīcai", bet 1980. gadā viņa apkopojusi rakstnieka periodikā publicētos darbus izlasei "Kam dāvanas, tas nestāv dīkā". [..] bija vēl daudzas ieceres par P. Ērmaņa un Z. Mauriņas dzīvesvietu precīzu apzināšanu, daudz, viņa darīja, meklējot bibliotēkai Latvijas brīvvalsts laika būtiskākos izdevumus, kārtojot rokrakstu arhīvu."
Vecgrāvis, Viesturs. Austra Rudzīte. Literatūra un Māksla, 1992, 10. janv.