Austra Kārkliņa

Dzimusi amatnieka Jāņa Zivtiņa ģimenē.
Mācījusies Jaunpiebalgas draudzes skolā, vēlāk Voldemāra Maldoņa ģimnāzijā Rīgā.
Studējusi filozofiju Latvijas Universitātē.
Strādājusi par skolotāju Rīgas 3. ģimnāzijā.

Precējusies ar operdziedātāju Jāni Kārkliņu (1889–1963), dēls arhitekts un šahists Ēriks Kārkliņš (1915–2017).

1930–1940: bijusi Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece.
Regulāri uzstājusies ar priekšlasījumiem par latviešu rakstniekiem, īpaši par rakstniecēm sievietēm.
1945: februāris–maijs: Ventspilī organizējusi latviešu dzejas rītu ciklu "Latviešu lirika beidzamajos desmit gados".

CEĻOJUMA PIEZĪMES

1938: "Krāšņā un skarbā Spānija"

MĀCĪBU GRĀMATAS

1938: "Latviešu literatūras vēsture vidusskolām" (1938)
1939: "Latviešu literatūras vēsture"
1939: "Cittautu rakstnieki"

TULKOJUMI

1940: Olga Sinjorelli "Eleonora Duze"
1985: Dante "Dievišķā komēdija" (fragmenti publicēti žurnālā "Karogs", Nr. 9)

Tulkojusi no itāļu, vācu, krievu, franču valodas ap 20 operu libretus.
Rakstījusi presē par Aspaziju, Annu Brigaderi, Elzu Stērsti, Edvartu Virzu, Jāni Poruku, Jāni Sudrabkalnu, publicējusi recenzijas.
1929: tulkojusi Arigo Boito operas "Mefistofelis" (pēc J. V. Gētes "Fausta" motīviem) tekstu.
1946: latviski tulkojusi Mihaila Gļinkas operas "Ivans Susaņins" libretu.

PAR GRĀMATU "LATVIEŠU LITERATŪRAS VĒSTURE" (1939)

"Izgājušā rudenī iznāca jauna latviešu literatūras vēsture, kas atšķīrās no pārējām, jau pazīstamām, literatūras vēsturēm ar neparasti inteliģentu vielas traktējumu. [..] Skolotāji atzina šīs literatūras vēstures priekšrocības un šur tur to ieveda skolās, bet visumā nogaidīja, jo papriekšu parādījās tikai darba otrā daļa, t. i. no tautas atmodas līdz jaunākiem laikiem. Tagad ir nākusi klajā arī pirmā daļa, kurā Austra Kārkliņa ar dzīvu intuīciju aplūko mūsu tautas dziesmas un garīgo literatūru. Sarakstīt literatūras vēsturi nav viegli un tas bieži ir viena cilvēka mūža darbs. Austra Kārkliņa, pati skolotāja būdama, ilgus gadus ir pētījusi mūsu literatūru un savam darbam piegājusi ar lielu pietāti un prasmi, kam pievienojas laba metode, liela skaidrība un pareiza iekšēja redzēšana. Šīs īpašības Kārkliņas kundzes literatūras vēsturei piešķir sevišķu vērtību un tai nedrīkstētu paiet garām."

E. S. Austras Kārkliņas "Latviešu literatūras vēsture". Brīvā Zeme, 1939, 9. sept.

PAR CEĻOJUMU PIEZĪMĒM "KRĀŠŅĀ UN SKARBĀ SPĀNIJA" (1938)

"Austras Kārkliņas grāmatu nevar ierindot parastā ceļojumu literatūrā, kaut gan ierosinājis to ir ceļojums. Tā dod vairāk nekā ceļojuma iespaidus. Kārkliņa stāsta par krāšņo un skarbo Spāniju un viņas stāstījumā nedzird ritam vilcienu, kurā viņa ir braukusi. Cits, garīgs ritums, nes viņu uz priekšu, beztrokšņaini un harmoniski veidodams ainu pēc ainas. Kārkliņa pieiet savam darbam kā īsta māksliniece - nekur viņa neiegrimst sīkumos, bet arvien paliek uzticīga tām plašām un tālām perspektīvām, ko viņai rāda Spānijas vēsture un māksla, un ko viņa viegli un ar taktu iekomponē sava bagātīgajā redzējumā. [..] Austrai Kārkliņai ir laimīga mēra sajuta, kas viņas stāstījumu un stilu ietur latviski skaidrās līnijās, kaut gan viņa mīl krāsainus epitetus. Vēstures un mākslas reminiscences nav valdošās, bet viegli sakust ar tēlojamo Spānijas dabu un žanru. Šī dažādība un dzīvīgums grāmatu padara līdz galam interesantu. [..] daiļās mākslas, vēstures, sevišķi mākslas vēsture ir savedušas kopā, lai uz Spānijas dabas īpatā fona rakstnieces personīgā un dzīvā skatījumā rādītu šo krietno grāmatu, ko rotā un papildina daudzi ceļojumā uzņemti foto attēli. Nevar nepieminēt grāmatas smalko zīmējumu, kas liecina par Ērika Kārkliņa labo gaumi. Šie vārti skaisti ieved Krāšņās un Skarbās Spānijas lappusēs."

Stērste, Elza. Krāšņā un skarbā Spānija. Rīts, 1939, 20. marts.

literatūrzinātniece
skolotāja

Austra Zivtiņa

Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga

1913
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
1913. gadā beigusi mācības.

1920–1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beigusi studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija.

Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Skolotāja

Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
1932: Priekšsēdētāja.1938. g. 16. novembrī – Latvijas valsts 20 gadu atceres vakarā – cand. phil. A. Kārkliņas referāts: „Valsts un nacionālā kultūra".

04.1930
Tartu
Pēc uzaicinājuma uzstājās ar priekšlasījumu par latviešu sievietēm - rakstniecēm.

1935
Spānija

08.1936
Krakova
Piedalījās Akadēmiski izglītotu sieviešu starptautiskais kongresā ar referātu "Par latviešu poēziju XX gadusimtenī".

04.1986
Rīgas Otrie Meža kapi