PAR DZEJAS KRĀJUMU "MIRKĻU METI" (Linkolna: Vaidava, 1982)
"No grāmatas dveš viscaur ļoti ideālistisks dzīves tvērums. īpaši pirmajā nodaļā jūtam, ka autorei tuvi mūžības jautājumi. [..] Austras Balodes dzejā slavēts un izcelts mirklis. Mirkļa brīnumainajā uzzibsnījumā paveras ieskats dzīves un pasaules dziļākajos pamatos, ar mirkļa brīnumu iešķiļas cilvēkā radīšanas iedvesma. [..] Grāmatas nākošā nodaļa izteic trimdinieka izjūtas — sāpes par dzimtenes zaudējumu, cerības atkal reiz dzimtenes brīvību atgūt. [..] Seko nodaļa ar mīlestības motīviem — aizrautīgu pacilājumu. jūsmu, maigumu, prieku un sāpēm, tikšanos un šķiršanos. Mīlestības motīvi tik daudz apdzejoti, ka arvien grūtāk kļūst pateikt te kaut ko jaunu, kaut pašas emocijas jaunas ir vienmēr. Atraisīta un gaiša šķiet nodaļa Es ļaujos vasarai."
Valtere, Nora. Mirkļu meti. Laiks, Nr.3 (08.01.1983)