Augusts Vilhelms Hupels
25.02.1737 – 18.01.1819
Augusts Vilhelms Hupels (Hupel, 1737–1819) – mācītājs, vēsturnieks, folklorists, folkloras vācējs. Apgaismības kustības pārstāvis, sagatavojis vairākus darbus, kas paredzēti igauņu izglītošanai igauņu valodā, kā arī vairākus izdevumus par zinātnes atklājumiem vācu valodā. Latviešu kultūrvēsturē iezīmīgs kā vēstures un tautas tradīciju pētnieks, kā arī tautasdziesmu iesūtītājs vācu filozofam J.G. Herderam.
Dzimšanas laiks/vieta
25.02.1737
Butelštete
Miršanas laiks/vieta
18.01.1819
Paide
Personiska informācija
Augusts Vilhelms Hupels (Hupel, 1737 – 1819) – mācītājs, vēsturnieks, folklorists mācītājs, vēsturnieks, folklorists (tai skaitā folkloras krājējs).Bijis J. G. Herdera līdzgaitnieks; atsaucoties viņa lūgumam, 1777 org. latv. tdz. vākšanu (gk. Vidzemē), iesaistījis tajā vietējos garīdzniecības pārstāvjus u. c. vācbaltiešusab. darbiniekus.
1818. gadā piešķirts teoloģijas doktora grāds.
Profesionālā darbība
Literārā un valodnieciskā darbība
1774 – 1782: "Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland" (Topogrāfiskas ziņas par Līv- un Igauņuzemi) 3 sējumi. Otrajā sējumālielu uzmanību veltījis latviešu un igauņu tautas ieražām, tai skaitā muzicēšanai: aprakstījis vilcēju daudzbalsību, improvizācijas lomu tautas mūzikā, atsevišķus mūzikas instrumentus – kokli, dūdas u. c. Sniedzis 2 latviešu tautas melodiju pierakstus; viens no tiem uzskatāms par vissenāk publicēto līgotnes melodiju;
1780: "Ehstnische Sprachlehre für beide Hauptdialekte, den revalschen und den dörptschen; nebst einem vollständingen Wörterbuch" (Igauņu valodas mācība abiem galvenajiem dialektiem, Rēveles un Tallinas; kopā ar vārdnīcu). Izdota 2 reizes 1780. gadā Rīgā un 1818. gadā Jelgavā;
1781 – 1798: sagatavo izdošanai turpinājumizdevumu ar zinātniskiem un populārzinātniskiem rakstiem galvenokārt par Baltiju, tās vēsturi, ģeogrāfiju, antropoloģiju, kultūru "Nordische Miscellaneen" (1781-1791) –28 sējumi un "Neue Nordische Miscellaneen" (1792-1798) 18 sējumos ir turpinājumizdevums.
Veikums folkloristikā
1777: ir viens no cilvēkiem, kas, atsaucoties vācu filosofa J.G. Herdera aicinājumam, organizē latviešu tautasdziesmu vākšanu, galvenokārt iesaistos tajā vietējos garīdzniecības pārstāvjus. Saņemot tekstus, nosūtījis tos J. G. Herderam uz Vāciju kopā ar savu, igauņu dziesmu, vākumu, tekstiem devis tulkojumus vācu valodā. (J. G. Herderam iesūtīto tautasdziesmu kolekcija un apraksts apskatāms šeit.)
Citātu galerija
A.V. Hupels par latviešiem un igauņiem darbā "Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland":
"Ievērojamu daļu savas izpriecas viņi atrod dziedāšanā un mūzikā. Dziedāšana īsti ir sieviešu uzdevums; kāzās ir dziedāšanai īpašas sievas, tomēr arī vīriešu cilvēki iet starpā, tikko dzēriens prieku padara vispārīgu. Lauku darbos, viņu rotaļās utt. dzird tikai meičas ar kliedzošu dziedāšanu izplatām vispārīgu apmierinātību. Dažām ir labas balsis un daudz dabas dāvanu uz dziedāšanu, tomēr igauņiem vairāk kā latviešiem."
Izmantots tulkojums no Bērziņš L. Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007, 77. lpp.
Izglītība
1748–1754
Veimāras klasiskā ģimnāzija
Veimāras klasiskā ģimnāzija
Iestājies uzreiz ģimnāzijas 2. klasē.
1754–1757
Jēnas Universitāte
Jēna
Studēja teoloģiju, matemātiku un dabaszinātnes.
Darbavieta
1757–1760
Rīga
Mājskolotājs
1760–1763
Ķipēnu muiža
Bijis mācītājs Ķipēnos.
1763–1804
Peltsamas Sv. Nikolaja luterāņu draudze
Peltsamas Sv. Nikolaja luterāņu baznīca
1804–1819
Paides evanģēliski luteriskā draudze
Paides Svētā krusta baznīca
Piemiņas vietas
2012
Reopalu kapsēta
Kapavietā izvietots piemineklis
Apglabāts
1782
Reopalu kapsēta