Augusts Ģiezens
15.12.1888 – 23.01.1964
Augusts Ģiezens (1888–1964) – klasiskais filologs, antīkās literatūras tulkotājs, skolotājs. Studējis Tērbatas, Petrogradas un Latvijas universitātēs (1916–1920), zināšanas papildinājis Berlīnes Universitātē (1925–1926). Bijis latīņu valodas skolotājs Rīgas skolās (1920–1951). Augusta Ģiezena nozīmīgais ieguldījums latviešu kultūrā ir antīkās literatūras tulkojumi – Homēra eposi “Īliada” un “Odiseja”, Vergilija liroepikas darbs “Eneīda”, Hēsioda episkās poēmas “Teogonija”, “Darbi un dienas”, Aristofana komēdijas, Aishila un Euripīda lugas, Aristoteļa “Poētika” u. c. Latīņu valodas un latviešu valodas gramatiku autors.
Dzimšanas laiks/vieta
15.12.1888
Jaunpiebalga
Jaunpiebalgas pagasta "Murdēnos"
Miršanas laiks/vieta
23.01.1964
Jaunpiebalga
Profesionālā darbība
1919: pirmie tulkojumi no grieķu un latīņu valodas publicēti izdevumos "Latvijas Vēstnesis", "Jaunākās Ziņas", "Latvju Grāmata".
TULKOJUMI NO LATĪŅU UN GRIEĶU VALODAS
1920: Sofokls. Antigone. Rīga: A. Gulbja apgāds.1922: Apulejs. Amors un Psīhe. Rīga: Ausmas apgāds.
1922: Ovīdijs. Metamorfozas. Rīga: Ausma.
1924: Aristoteļa poētika. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1929: Homērs. Īliāda. Rīga: A. Gulbis.
1930: Ovīdijs. Metamorfozas. Pārlabots un papildināts izdevums. Rīga: A. Gulbis.
1941: Sofokls. Antigone. Rīga: VAPP Pedagoģisko rakstu apgādniecība.
1936: Homērs. Īliāda. Rīga: Izglītības ministrijas apgāds.
1943: Homērs. Odiseja. Rīga: Latvju grāmata.
1959: Apulejs. Zelta ēzelis jeb Pārvērtības. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Aristotelis. Poētika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Aristofans. Komēdijas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Homērs. Īliāda. (Ābrama Feldhūna ievads; Ābrama Feldhūna un Augusta Ģiezens komentāri.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1967: Homērs. Odiseja. (Ābrama Feldhūna ievads un komentāri.) Rīga: Liesma.
1995: Hēsiods. Teogonija; Darbi un dienas. (Ābrama Feldhūna redakcija.) Rīga: Zinātne. (Atkārtots izdevums 1998)
2008: Aristotelis. Poētika. (Ināras Ķemeres un Ojāra Lāma redakcija.) Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
MĀCĪBU LĪDZEKĻU AUTORS, SASTĀDĪTĀJS
1921: Praktiska latviešu gramatika (līdz 1939. gadam iznāk 17 izdevumi)
1921: Vadonis latīņu valodā (hrestomātija un gramatika). Rīga Leta.
1923: Latīņu gramatika
1923: Latīņu hrestomātija
Citātu galerija
Augusts Ģiezens par nepieciešamību apgūt latīņu valodu
"Kāpēc mums jāmācās latīņu valoda? Iemeslu daudz. Romieši piesavinājās seno grieķu kultūru un savu mantojumu atstāja jaunajām Eiropas tautām, kuras vēl tagad pārtiek no senatnes ģēniju idejām. Daudzie svešvārdi, kas sastopami visās valodās, liecina, par to, ka cik iespaidīga ir bijusi latīņu valoda, cik daudz jēdzienu esam patapinājuši no seniem romiešiem. Latīņu valodā ir bagāta daiļ- un zinātniskā literatūra visās nozarēs. Tāpēc gara darbinieki savos pētījumos mēdz iziet no seno romiešu un grieķu gara guvumiem, lai rastu jaunas atziņas. Latīņu valoda nepieciešama arī tiem, kas nodarbojas ar dažādu valodu pētīšanu. Beidzot jāaizrāda, vēl uz to, ka ka latīņu vaoda ne tikai dažādiem zinātniekiem vien dod bagātu materiālu, bet tā paplašina katra pilsoņa redzes aploku, iepazīstina ar Eiropas kultūras attīstību un dod atslēgu sirmās senatnes, viduslaiku un līdz ar to tagadējo dzīves apstākļu pareizā izpratnē."Ģiezens, Augusts. Latīņu gramatika. Rīga: autora izdevums, 1939.
Par Augustu Ģiezenu
"Tulkojumā viņš atstājis daudz senās dzejas bagātību. Ļoti kluss dzīvē un savā dzejnieka un audzinātāja darbā Ģiezens gadu desmitiem strādājis, rūpīgi un iejūtīgi atdzejodams Homēra poētiskos dziedājumus, Sofokla, Aristofāna, Vergilija, Apuleja, Pļauta uc. sacerējumus. Tiklīdz pieskaramies Homēra "Odisejai" un "Iliadai", Sofokla "Antigonei", Apuleja „Amoram un Psichei" un "Zelta ēzelim", Pļauta "Gūstekņiem", Aristofāna komēdijām un daudziem citiem antīkās literātūras darbiem, domās jāapstājās pie Augusta Ģiezēna un viņa veiksmīgajiem tulkojumiem."Kārlis Egle. Augustu Ģiezēnu pieminot. Literatūra un Māksla, 1964.02.01
"Ģiezens bija piebaldzēns, un viņa tīrā latviskā runāšana bija diezgan skaļa, bet saturā trāpīga un gudra. Nulla dies sine linea (Nevienu dienu bez rindiņas, resp., bez darba), Ģiezens bieži atkārtoja, piebilzdams, ka sliņķi un vienīgi sliņķi šo sentenci nezinot. Gan it kā pa jokam, gan dusmīgi peldams vielas nezināšanu, locījumu, uzsvara vai izrunas kļūdas, Ģiezens kļuva tuvs ar labsirdību, kas aptvēra katru pēlumu. Bet tas saglabāja arī distanci, robežu, kam pāri neviens nedrīkstēja un neuzdrošinājās pārkāpt. [..] Skolotāja stingrība sakņojās nevis iedzimtā prasīgumā vai pedantiskumā, bet apziņā, ka bez senās pasaules pazīšanas un apjēgas nekas prātīgs dzīvē nav paveicams. Bet antīkās pasaules izpratne sākas ne tikai ar tās vēstures studēšanu, bet arī ar latīņu un grieķu valodas mācīšanos. ko gan spēs paveikt, pēc Ģiezena domām, tāds vidusskolas absolvents, kas nav dzirdējis, piemēram, Ēzopa fabulas un neprot veikli noskaitīt visus divdesmit astoņus prievārdus, kas "biedrojas" [..] ar akuzatīvu?"
Lazovskis, Ilmārs. Mans skolotājs. Varavīksne 1988. Rīga: Liesma, 1988, 63., 64. lpp.
Izglītība
Pētera pamatskola
Jaunpiebalga
1905–1910
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
1916–1918
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis filoloģiju
1919
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis filoloģiju Petrogradas Universitātē
1919–1920
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
studējis filoloģiju
1925–1926
Berlīnes Universitāte
Berlīne
Papildinājis zināšanas
Darbavieta
1910
Mālpils draudzes skola
Mālpils
Skolotājs
1911–1916
Bērzaunes ministrijas skola
Bērzaunes pagasts
Skolotājs
1920–1924
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Skolotājs
1924–1932
Rīga
Vadījis latīņu valodas kursus
1927–1940
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Skolotājs
1940–1945
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Skolotāja
1945–1951
Leona Paegles Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Skolotājs
Apglabāts
01.1964
Jaunpiebalgas kapsēta
Apbedīts Jaunajos kapos
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par Homēra eposa "Odiseja" atdzejojumu.
Literatūra
1944