Augusts Gailīts

Dzimis namdara un galdnieka - pārlatviskota lībieša un pārvācotas igaunietes ģimenē. Mājās sarunājušies latviešu valodā.

Pirmā grāmata - garais stāsts "Kui pāike lāheb looja" ("Kad saule noriet", 1910).
Izdevis vairākus noveļu, kā arī feļetonu krājumus.

"Literatūras vēsturnieki un dzīves gaitu apcerētāji ir līdzīgās domās par A. Gailita parasto biogrāfiju un viņa 23 sarakstīto grāmatu vērtību un nozīmi. Bet liela neziņa un mistiska minēšana par viņa izcelsmi un "saknēm". Raksta tālākā daļā pastāstīšu, ko pats Gailits pa skaidrojis par savu izcelsmi šī raksta autoram. A. Gailita pirmo literāro darbu — stāstu Kad saule noriet — kas parādījās drukā 1910. gadā, drīz pēc publicēšanas bija aizmirsis pat pats autors, un to tikai statistikā piemin viņa darbu vērtētāji. Tikai septiņus gadus vēlāk sāka parādīties viens pēc otra viņa labāk pazīstamie darbi. Sātana karuselis (noveļu krā jums) iznāca 1917. gadā. Tam sekoja Sapņu zeme (ro māns — 1918. g.), Klauni un fauni (feļetoni — 1919. g.), Ceļojošie bruņinieki (noveles — 1919. g.), Idiots (noveles — 1924. g.), Purpurainā nāve (romāns — 1924. g.), Pret rītu (noveles — 1926. g.), Laikmeta grimases (feļetoni — 1926. g.), Krustneši (noveles — 1927. g.). Katrā no šiem darbiem uzdzirkstī Gailita īpatnējais talants, humors un romantiskā dēkainība, bet no pārējo igauņu rakstnieku saimes Augusta Gailita vārdu straujā rāvienā izcēla novelēs sarakstītais romāns Toms Nipernādijs, kas iznāca Tartū 1928. gadā. Igauņu valodā vien tas iznācis četros skaitliski liela metiena izdevumos. Toms Nipernādijs tulkots sešās svešvalodās, un ne vien igauņu, bet arī citu tautu literatūras kritiķi uzsvēruši, ka Augusts Gailits ar šo darbu pacēlies Knuta Hamsuna klasē. Arī visi nākamie Gailita darbi ne tikai iznākuši vairākos laidienos dzimtenē un trimdā, bet tāpat tulkoti daudzās svešvalodās. Jau pāris gadus pēc igauņu oriģinālizdevuma Toms Nipernādijs parādījās Berlīnē vācu tulkojumā (1931. gadā). Tā panākumi vācu lasītājos bija tik lieli, ka abus Gailita nākamos darbus Senču zemi un Skarbo jūru laida klajā Berlīnē vācu tulkojumā tūlīt pēc igauņu izdevuma. Senču zemes vācu izdevums — 1938. g. un Skarbas jūras tulkojums — 1939. g. Būtu Šeit jāatzīmē, ka nezināmu apstākļu dēļ šī latviešiem tuvā, dažkārt par latvieti dēvētā, rakstnieka darbu tulkojumi Kauņā un Helsinkos parādījās vairākus gadus agrāk nekā Rīgā. Toms Nipernādijs iznāca lietuvju tulkojumā 1938. gadā un somu valodā — 1942. g. Vairāki A. Gailita darbi parādījušies zviedru, dāņu, čechoslovaku, franču (arī Beļģijā) v.c. tulkojumos (kopā 14 valodās). A. Gailita garīgās ražas vārtus uz Latviju plašā vērienā atvēra GRĀMATU DRAUGS 1943. gadā, kad viens pēc otra parādījās Toms Nipernādijs un Skarba jūra (Adeles Solies tulkojumā) un Senču zeme (Ar Helmāra Rudzīša nosaukumu Brīvības dziesma, Elīnas Zālītes tulkojumā). Romāns Senču zeme par brīvības cīņām ar tanī notēloto pierobežas latviešu saimnieka Vizbulīša iesarkani notonēto tipu sagādāja autoram nepatikšanas un dziļus pārmetumus dažās latviešu aprindās. Tā kā Gailitam vispār gribējās šo romānu pārstrādāt, tad viņš jaunā izdevumā apstrī dēto Vizbulīti arī pārdēvēja par igauni. Gailits lūdza šo rindu rakstītāju pārstrādāto izdevumu pārtulkot no jauna un to 1954. gadā ASV izdeva VIĻA ŠTĀLA apgāds. Vai nu tīšām vai netīšām, GRĀMATU DRAUGA apgāds 1978. gadā izdeva no jauna veco Rīgā iznākušo Brīvības dziesmu. Tātad A. Gailita romāns Senču zeme pieredzējis divus dažādus latviešu valodas izdevumus ar diviem dažādiem tulkojumiem. Visas Gailita trimdā iznākušās grāmatas (skaitā astoņas) tulkojis latviski šo rindu rakstītājs."

Leo Švarcs. Kas bija Augusts Gailits. Treji Vārti, Nr.143 (01.09.1991)
"Īpata parādība igauņu rakstniecībā Ir Augusts Gailītis, kura dzīslās, kā to jau norāda viņa vārds, rit arī latviešu asinis. Viņa literārās gaitas sākušās pirms kādiem divdesmit pieciem gadiem, un jaunais rakstnieks vērsis uz sevi uzmanību, pirmkārt, ar ļoti bagātu fantāziju, neparastiem raksturiem un krāšņu plastisku valodu, otrkārt, ar dīvainu ironiju un dzelīgumu, kas viņu spilgti atšķīra no pārējiem romantiķiem, pie kūriem Gailītis savā dziļākajā būtībā pieder. Viņa pirmajos darbos, noveļu krājumos "Sātana karuselis", "Ceļojošie bruņinieki" un romānos "Teiku zeme" un "Sarkanā Nāve",kuros stāstījums jau ļoti veikls, stilā vēl vērojam par daudz palīglīdzekļu, mākslinājumu un efektīgu paradoksu, kas lasītāju vairāk apžilbina nekā pārliecina- Bet ar katru jaunu darbu rakstnieks kļūst skaidrāks un vienkāršāks, tomēr paturēdams savu ritmisko un krāšņo valodu."

Elīna Zālīte. Augusts Gailītis. Daugavas Vēstnesis. Māksla - Literatūra -Zinātne, Nr.6 (29.03.1942)

August Gailit

Gailītis

Valkas pilsētas 2. pamatskola
Valka

1905–1907
Tartu
mācījies Tartu pilsētas skolā