Augusts Briedis
08.05.1877 – 03.12.1937
Augusts Briedis (1877-1937) – latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, skolotājs, žurnālists un dzejnieks. No 1906. līdz 1912. gadam ir bijis Jelgavas tirdzniecības skolas dibinātājs un vadītājs. Vēlējies turpināt izglītību un no 1912. gada līdz 1916. gadam studējis tieslietas Maskavas Šaņavska Universitātes sabiedriski juridiskajā nodaļā. Paralēli politiskajai un sabiedriskajai darbībai A. Briedis vadījis vairākus preses izdevumus un bijis avīžu redakcijas loceklis (Latviešu zemnieku savienības laikraksts Arājs (1920), Brīvā Zeme (1921), Tukuma Ziņas (1925-1929), Dobeles Vārds (1928), Kurzemes Balss (1929), Talsu Balss (1929), Jaunais Madonas Vēstnesis (1928-1931). Preses izdevumos A. Briedis pamatā rakstījis par jautājumiem, kas saistīti ar tieslietām, kultūru, izglītību un jaunatnes audzināšanu. Jaunībā A. Briedis sarakstījis dažus stāstus un dzejoļus, kas publicēti ar pseidonīmu Piperu Augusts vai bez paraksta. Mūža nogalē A. Briedis sacerējis garīgas dziesmas, tās 1935. gadā apkopotas krājumā „Dvēseles noskaņas”.
Dzimšanas laiks/vieta
08.05.1877
Miršanas laiks/vieta
03.12.1937
Rīga
Personiska informācija
Pēc aiziešanas pensijā A. Briedis dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās Sērpils (Sēlpils) pagasta Kalnapulpānos. Bija precējies ar Helenu Mariju Aleksandru Goldbergu.
Profesionālā darbība
A. Briedis savas trīsdesmit gadu ilgās sabiedriskās un politiskās karjeras laikā ieņēmis daudzus atbildīgus amatus, piedalījies vēsturiskajos Pirmā Pasaules kara un Latvijas Republikas tapšanas notikumos, aktīvi iesaistījies organizācijās, kas daudz palīdzēja latviešu bēgļiem, kas devās uz Krieviju, sākot ar 1915. gadu.
A. Briedis ir viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem 1917. gadā un tās līderiem. 1917. gadā 12.-13. marta vēlēšanās ievēlēts Vidzemes Zemes padomē (arī Vidzemes Pagaidu zemes padomē). Darbojies Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē (vēlāk Latviešu Nacionālajā padomē) - politisku partiju apvienība, kas iestājās sākotnēji par autonomas, vēlāk – neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanu. Tā dibināta Valkā 1917. gada 29. novembrī, savas pilnvaras 1918. gada 18. novembrī nodeva Latvijas Tautas padomei - – pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja no 1918. gada 17. novembrim līdz 1920. gada 30. aprīlim, kad darbu sāka Latvijas Satversmes Sapulce. A. Briedis bijis ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē un pirmajās trijās Latvijas Saeimās.
A. Briedis ir bijis daudzu sabiedrisku organizāciju dalībnieks vai goda biedrs. 1926. gada rudens semestrī kopā ar Kārli Ulmani, Ādolfu Klīvi, Artūru Alberingu kļuvis par Latvijas Universitātes studentu biedrības Fraternitas Rusticana goda filistru. Bijis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis un ievēlēts par tās sekretāru. Kārtojis baznīcas un draudžu jautājumus, baznīcas grāmatu lietas, bijis Baznīcas un draudžu uguns apdrošināšanas biedrības valdes priekšsēdis.
Mūža nogalē 1937. gadā rudens semestrī viņš kļūst par Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pirmā kursa studentu, pirms tam vairākus gadus patstāvīgi studējis teoloģiju, apguvis sengrieķu valodu.
Par dalību Latvijas atbrīvošanas cīņās A. Briedis apbalvots ar Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļu un par sekmīgo sabiedrisko un politisko darbību – ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiras ordeni.
Nodarbes
Pseidonīms
Piperu Augusts
Izglītība
citi izglītības veidipēc draudzes sk. beigšanaspašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1928. gada 14. novembra lēmumu.
III šķira
1928