Astra par sevi
"Sāku rakstīt jau skolas gados. Pirmie dzejo|i bija notikumu apraksti vai arī manu jūtu izteikumi. Nopietnāk un dedzīgāk rakstīt mani sajūsmināja 1905. gada revolūcija, kas arī mani aicināja izteikt savas jūtas un domas. Es rakstīju par revolucionāriem: "Lai slava jums, nemiera dvēseles, kas tvīkstat labākas pasaules". Ganos iedama, izlasīju daudzas grāmatas. Mani īpaši sajūsmināja Veidenbauma "Mosties, mosties reiz, svabadais gars", Raiņa "Pats", "Tā nepaliks", Skalbes "Mēs nākam saulei vārtus cirst", Akuratera "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", Zvārguļa "Mosties, mosties, mana tauta" un daudzas citas revolucionāras vārsmas. Mani sajūsmināja ari Aspazijas, Poruka, Blaumaņa un citu dzejnieku dzeja. Pat tagad aiz politiskiem motīviem aizmirstā dzejnieka A. Niedras "Dažu skaistu ziedu", "Verdzenes dziesma", "Kā pa tumsu, kā pa ēnu", "Vienas dziesmas gribētos", "Pa krēslā slīkušo mežu" atceros. Pati rakstīju, necenšoties kādu atdarināt Drukāt savas dzejas nedomāju. Man likās, ka, ar tādu mazu izglītību rakstot, nevar drukāties Bet 1910. gadā māsas vīrs Zaurs paņēma no manis divas dzejas un aizveda uz Rīgu, kur viena no tām ("Cietumā") tika iespiesta "Jaunajā Dienas Lapā". Pēc tam es sāku drukāties strādnieku avīzēs "Laika Balss", "Darba Balss", "Jaunajā Avīzē", "Jaunajā Dienas Lapā" un dažādos krājumos. 1913. gadā aizbraucu uz Rīgu Biju progresīvo rakstnieku savienības "Ideja" biedre. Man uzdeva nolasīt referātu par Aspaziju, manām jaunajām biedrenēm tas patika (..)"Astra. Mani literāriskie gadi. Karogs, Nr. 9, 1980.
"Laikā no 1910. gada līdz 1922. gadam Astra publicējusi ap simt dzejoļu. Tematiskā ziņā dzejoļi stipri vienveidīgi, mākslinieciski augstvērtīgākie tie, kuros autore spējusi pacelties pāri deklarācijai vai empīriskajam vērojumam (..) Astras proza – reālistiskie tēlojumi un stāstiņi – nozīmīgi galvenokārt kā sava laika ilustratīvi dokumenti."
Reinis Ādmīdiņš, Kārlis Preiss. "Kāda laime gaismas karotājam būt!" Astra. Kad cīņa dun. Liesma, 1970, 15. lpp.