Arvīds Eglītis

08.07.1921 – 04.04.1999

Arvīds Eglītis (1921–1999) – žurnālists, izdevējs. Darbojies kā žurnālists un dažādu periodisko izdevumu izdevējs un redaktors. Sakārtojis un izdevis jauno dzejnieku dzejas antoloģiju "Sāpes un cerības" (1947). Vācijā Gēsthahtā dibinājis apgādu "Sēļzemnieks", kas darbību turpināja arī ASV, Mineapolē. Izdevis laikrakstu jauniešiem trimdā "Jaunaudze", ASV izdevis žurnālu "Laikmets".

Darba autors (2)

Izdevējs (17)

Sastādītājs (2)

Redaktors (1)

Recepcijas persona (5)

Dzimšanas laiks/vieta

08.07.1921
Elkšņi
Dzimis Elkšņu pagasta "Pārupos".

Miršanas laiks/vieta

04.04.1999
Mineapolisa

Personiska informācija

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Sēlijas novada dēls. Mātes vēlēšanās bijusi, lai dēls skolotos par mācītāju, bet tēva - lai kopjot savu zemi.

1944: iesaukts Latviešu leģionā, 1945: karavīra gaitas beidza Austrumprūsijā, neilgu laiku bijis "Tornas grāvračos", kur darbojies pulka avīzēs "Nākotnes Ausma" un "Dienas Ziņas", nokļuvis gūstā Heidē, darbojies avīzē "Ceļa Malā", pēc gūsta dzīvoja Saules nometnē Gēsthahtā pie Hamburgas.
1951: izceļoja uz ASV.
1969: no padomju Latvijas pie dēla atceļoja tēvs Pēteris Eglītis.

Profesionālā darbība

Darbojies žurnālistikā kā izdevējs un redaktors, arī grāmatu izdevējs.
Nometņu laikā "Saules" nometnē Gēsthachtā, sastopoties ar Emīlu Skujenieku un Raimondu Čaku, A. Eglītis sāk darboties laikraksta "Trimda" redakcijā. Turpat iznāca arī otra avīze "Jaunaudze", kuras vadību pārņēma 1947. gadā.

Kopā Konstanci Mikelsoni dibinājis žurnālu "Latvju Sieviete", vēlāk "Laikmets" . Pēc K. Miķelsones nāves, pārņēma šo izdevumu
redaktoru pienākumus, nodibinādams arī apgādu "Sēļzemnieks". Apgāds izdevis J. Veseļa, P. Gruznas u. c. latviešu rakstnieku darbus.
Līdzās "Sēļzemnieka" apgāda grāmatām un ilustrētajiem žurnāliem "Latvju sieviete" un "Laikmets" spiestuvē vēl tika sagatavoti citu apgādu izdevumi: "Ceļa Biedrs", "Bitīte", "Ugunskurs", "Akadēmiskā dzīve", ārstu žurnāls "Apkārtraksts", daži korporāciju žurnāli un citi. Ilgus gadus arī tika iespiests Daugavas Vanagu sienas kalendārs un "Baznīcas gadagrāmata-kalendārs". Desmitiem dažādu grāmatu tika sagatavots arī mācītāja E. Ķiploka vadītajam apgādam "Sējējs" un E. Dobeļa "Latvju grāmatai".

Citātu galerija

Par Arvīda Eglīša darbību
"Daudz iespiedumdarbu gājuši caur Eglīša spiestuvi. Pirmos gadu desmitus sekmīgi darbojās arī viņa paša apgāds "Sēļzemnieks", bet vairāk gan kā spiestuve, iespiežot organizāciju žurnālus, mēnešrakstus, brošūras un, protams, dažādus ielūgumus, dziesmu lapiņas u. c. Spiestuvei bija sagādātas vajadzīgās saliekamās un iespiežamās ierīces. Klabēja un grabēja saliekamā mašīna."
Laiks, Nr.18 (01.05.1999)

"Mūsu septītajā lielvalstī viņa spožums bija viņa asais skats, skaidrā valoda, dzīvā izdoma un ievērojamā spēja lietas, notikumus objektīvi apskatīt, komentēt no visām pusēm. Vispār savā darbā atbildība un godīgums bija viņa gaišums. Katra publicētā informācija jau no paša sākuma iegūst lasītāja uzticību, stiprina pašapziņas saites starp pašiem un sekmē domu - nekad neaizklīst par tālu projām no savas dabiskās vides. [..] Trimdas gados, sevišķi kad nonāca ASV, tur atklājās vēl viena cita, jauna uzņēmība - grāmatu izdošana. lekārto pats savu spiestuvi, izveido izdevniecību "Sēļzemnieks". Paspēj izdot vairāk nekā pussimt grāmatu un žurnālu "Laikmets". Viņa redzamākie autori — P. Gruzna, O. Liepiņš, E. Skujenieks, J. Miesnieks, A. Niedra, Alb. Eglītis, A. Siņķis, A. Daugule, senvēsturnieks V. Biļķins un daudzi citi."
Vītols, Andris. Septītās lielvalsts Arvidu Eglīti pieminot. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.22 (06.06.1999)